Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Latvijā ir zemi nodokļi, zems nodokļu slogs” – pēdējos desmit gadus tādas frāzes esam regulāri dzirdējuši no bijušajiem valsts prezidentiem, no ministriem, arī no Saeimas deputātiem. Tomēr pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām viņi iemācījušies jau pareizāk formulēt šo frāzi - Latvijā kopējais nodokļu slogs attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kāpēc ir zemākie nodokļu ieņēmumi, kāds tam pamats, - viņi to nespēj ne izskaidrot, ne aprēķināt un vienkārši norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ēnu ekonomikas pamatcēloņus nevar noteikt.

Taču Latvijā ir viena no lielākajām PVN likmēm pārtikai pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokļi un viena no lielākajām elektroenerģijas cenām...

Faktiski visās pasaules valstīs ienākumiem tiek piemērotas progresīvas nodokļu likmes, - izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā. Pie mums pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - it kā ir ieviesta progresivitāte, kas ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.

Progresīva nodokļa nodokļu sistēma ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk.

Lai veiktu kādas nodokļu izmaiņas, ir jāizvērtē esošais nodokļu slogs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi un 115 valsts un pašvaldības nodevas. Nodokļu likmju lielumu ir pētījis ASV ekonomists A.Lafērs, un viņš ir aprēķinājis likumsakarību starp nodokļu likmēm un ieņēmumiem valsts budžetā. Ir apstiprināta hipotēze – jo lielāks nodokļu slogs, jo mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un otrādi. Pēc šīs hipotēzes var noteikt optimālo nodokļu slogu valstī. Šo ekonomikas teoriju māca jau vidusskolā.

Valdība vēl no 2014.gada nav noteikusi iedzīvotāju minimālo sociālo ienākuma līmeni, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogs, kas ir svarīgs ekonomikas pamats visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanai ilgtermiņā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, tāpēc arī šādi aprēķini netiek veikti. Var pieņemt, ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.

Latvijā darba algai 1000 eiro apmērā tiek piemērota IIN likme 20%, sociālās iemaksas ir 35,49%, un tiek piemērots mazs diferencētais neapliekamais minimums, efektīvā nodokļu likme ir 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai summai ir vien 7,78%. Latvijā darbaspēka nodokļi darba algai 1000 eiro ir lielākie Eiropas Savienībā.

Šobrīd Latvijā minimālā alga ir noteikta 430 eiro apmērā, kur indivīds bez apgādājamiem saņem atalgojumā uz rokas 366 eiro, valsts nodokļos iekasē 170 eiro, taču kopsummā ar darbaspēka nodokļiem šī summa ir 536 eiro.

2021. gadā valdība plāno noteikt minimālo algu 500 eiro apmērā, kur darba ņēmējs uz rokas saņems 428 eiro, valsts nodokļos iekasēs 190 eiro, un minimālās algas kopsumma ar darbaspēka nodokļiem būs 618 eiro.

Efektīvā nodokļa likme būs 30,7%, kas nav ekonomiski pamatota, un tā būs viena no lielākajām Eiropas Savienībā šādai summai. Salīdzinājumam Īrijā, samaksājot nodokļos 190 eiro, darba ņēmējs uz rokas saņem vairāk kā 1200 eiro. Ekonomiski pamatots nodokļu apmērs minimālajai algai pašreiz būtu 80 eiro, kur uz rokas darba ņēmējs varētu saņemt 456 eiro!

Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu pašdarbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā.

Ir ekonomiski pierādīts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās bezdarbs un nabadzība. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas. Piemēram, minimālā alga Eiropā nav noteikta Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā un Somijā. Šajās valstīs ir vismazākais mazo algu saņēmēju īpatsvars.

No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

Valstī 2019.gadā bija tikai 23 721 uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza 145 tūkstošus eiro gadā, un šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 61,68 miljardi eiro, kas bija 95,1% no kopējo ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita (Firmas.lv dati). 3 miljardu eiro neto apgrozījumu veidoja 64 279 mazās uzņēmējsabiedrības, kurās bija nodarbināti 65% no visiem valstī uzņēmumos strādājošajiem. 2020.gada otrajā ceturksnī minimālo darba algu vai mazāk saņēma 118,3 tūkstoši darba ņēmēju.

Darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā nodokļos papildus iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus likvidēt.

Savukārt valdība ir lēmusi samazināt nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, kas pārsniedz 62 800 eiro gadā, samazināt IIN likmi par 0,4% un solidaritātes nodokļa likmi, palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 1800 eiro.

Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākamo gadu minimālā alga uz rokas būs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu procentuālā attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos, un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākamais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!

Minimālās algas celšanas pamata mērķis ir palielināt ienākumus ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu. Tā 2022. gadā viņu atalgojums palielināsies vidēji par 300 – 500 eiro mēnesī, bet ar nākamo gadu Ministru prezidenta alga būs 5055 eiro, ministru algas palielināsies līdz 4798 eiro. 2018. gadā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie saņēma atalgojumā 3,8 miljardus eiro, un jau 2019. gadā viņi saņēma 4,2 miljardus eiro, liecina CSP dati.

K.Kariņa valdības plānotais nodokļu reformas virziens ir vienāds ar iepriekšējās M.Kučinska valdības veidoto reformu, jo to veidoja tie paši Finanšu ministrijas darbinieki. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu bija negatīvs. Komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi un, tieši otrādi, palielināja ēnu ekonomiku un iedzīvotāju nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Arī Fiskālās disciplīnas padome un Satversmes tiesa norādīja, ka nodokļu reforma nav nesusi būtiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā.

2017.gada 1.jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome saistībā ar 2018.gada nodokļu reformu nosūtīja valdībai vēstuli, kurā uzņēmēji norādīja: „Ministru kabineta pieņemtās nodokļu politikas pamatnostādnes neatbilst valsts ekonomikas reālajai situācijai, un tās nesasniegs abus galvenos noteiktos mērķus – sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību.” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome bija aprēķinājusi, ka, palielinot minimālo algu līdz 430 eiro, valsts reģionos tiks likvidēti aptuveni 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu, bez darba atstājot ap 60 000 cilvēku.

Trīs gadu laikā pēc bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir tā saucamie “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 40 tūkstošiem.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju. Demogrāfs Ilmārs Mežs paredz: “Latgales reģionā 2030.gadā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. Ja 2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāju.”

Ar regulāro nodokļu palielināšanu valdība veido nelabvēlīgu dzīves vidi reģionos. Jau tagad 40% Latgales iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, liecina CSP dati. Nodokļi tiek palielināti proporcionāli izbraukušo iedzīvotāju skaitam. Varētu izveidot noteiktu algoritma programmu “Nodokļu slogs – Iedzīvotāju skaits”, ar kuru var aprēķināt, kā, palielinot nodokļu slogu, var mazināt iedzīvotāju skaitu. Pamatojoties uz K.Kariņa valdības piedāvāto nodokļu reformu, var paredzēt, ka 2030.gadā Latgalē paliks vien 120 tūkstoši iedzīvotāju.

Valdība izdomā visdažādākos argumentus, lai kārtējo reizi palielinātu nodokļus (sociālās iemaksas, videi draudzīgs autotransports utt. Varbūt arī būs nodoklis “Par neko”. Tikko Satiksmes ministrijas ierēdņi mēģināja ieviest Latvijā “Kubas automašīnu parka” modeli, kur iedzīvotāji pārvietojas ar 50 gadu vecām automašīnām.

Nav nekāda ekonomiskā pamata celt nodokļu likmes, jo pašreiz kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem pārsniedz 70% no ienākumiem. Darba ņēmēju, tiešo nodokļu maksātāju, kas maksā sociālos nodokļus un ģenerē visu nodokļu masu, valstī ir vien 400 tūkstoši! 90% no visiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem ir nodrošinājuši tikai 7 tūkstoši uzņēmumi.

Lai valsts tautsaimniecība pārietu jaunā ekonomikas attīstības fāzē, ir jāveic tikai divi samazinājumi:

- Valsts sabiedriskais sektors (2020.gada 2.ceturksnī 283 815 darbavietas) ir jāsamazina līdz vidējam ES līmenim, un, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, fiskālais efekts sastādītu ap 2 miljardiem eiro!

- Jāsamazina darbaspēka nodokļi līdz ES līmenim, ieviešot Eiropas līmeņa progresīvo nodokļu likmes, (1) atsakoties no diferencētā IIN neapliekama minimuma, nosakot fiksēto neapliekamo minimumu 840 eiro apmēra visiem darba ņēmējiem, ieviest sociālo iemaksu diferencējumu, noteikt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes likmes no 12% līdz 40%.

Bet Latvijā paliek absurdais nodokļu politikas virziens – tas ir ekonomiskais analfabētisms vai tīša tautsaimniecības sabotāža?

Abbott, Lewis F. Statutory Minimum Wage Controls: A Critical Review of their Effects on Labour Markets, Employment, and Incomes. ISR Publications, Manchester UK, 2nd. edn. 2000. ISBN 978-0-906321-22-5. [1]

Attēlā - padomju preses publikācija par komjaunieti-proletārieti Jāni Reiru.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...