Kā „strādā”, melo un manipulē Latvijas Televīzijas „De Facto” propagandone Fedotova
Katrīna Iļjinska02.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jautā province” raidījumā pakritizēju Latvijas Televīzijas „De Facto” žurnālisti Laini Fedotovu par tendenciozu sižetu svētdienā un pieminēju, ka tas nav pirmais tendenciozais sižets. Lai nebūtu tukšmuldēšana, lūk, sižets pirms nedēļas - par darbinieku skaita izmaiņām pašvaldībās.
Ko mēs redzam?
17:34 min sākas 30 sekunžu Jura Pūces politiskā reklāma, beigās vēl ar "Latvijas attīstībai" plakātu fonā, to arī piemin, lai skatītāji neko nesajauc.
18:45 rāda statistiku, atsaucas uz CSP - pievērsiet uzmanību apvilktajiem datiem.
19:08 saka, ka būtisks pieaugums ir Mārupes novadā, kurā apvienots arī Babītes novads. Neko nepasaka par novada vadītāja partejisko piederību, bet skaidro ar to, ka pieaugums izglītības funkciju dēļ utml., jo pieaudzis iedzīvotāju skaits.
Patiesībā šajā novadā tikai administrācijā kopš 2020.gada ir pienākuši 247 cilvēki! Un to var pārbaudīt šo pašvaldību publiski pieejamajos pārskatos, kas ir pieejami pa gadiem un kur ir skaidri norādīts, cik strādā kopā pašvaldībās un cik konkrēti administrācijā. Šie dati arī sakrīt ar CSP datiem, kas redzami bildē. https://marupe.lv/lv/marupes-novada-pasvaldiba/publiskie-parskati.
Šim tiek veltītas 30 sekundes, un tad pāriet pie Ādažu novada, kur ir līdzīgs skaidrojums par skolām, bet šoreiz tiek pateikts, ka palielinājums ir virs 100 cilvēkiem, ko domes pārstāve noliedz, sakot, ka administrācijā ir bijis 10 cilvēku samazinājums. Kurā administrācijā, apvienotajā vai atsevišķi? Nekas konkrēts. Šim tiek veltīta minūte.
20:39 min. sākas vairāk nekā 3 minūšu sižets par Ogres novadu, un te pēkšņi žurnāliste atceras, ka taču pašvaldību vadītājiem ir partijas piederība – Nacionālā apvienība! Iepriekšējām pašvaldībām tas bija vispār nebūtisks fakts - abas vada Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.
Atsaucas uz „Jaunās Vienotības” ruporu un sabiedrisko mediju un paziņo, ka novadā pienākuši klāt 300 cilvēki. Tikai nepasaka, ka tas ir kopumā, nevis tikai administrācijā. Un tad vēl atceras par izmeklētāja spējām un sāk meklēt mājaslapu arhīvus, kas Mārupes un Ādažu gadījumos vispār nebija interesanti.
Protams, aizmirstas pateikt, ka Ogres novadā ir apvienoti četri iepriekšējie novadi, nevis divi, aizmirstas arī tas, ka Ogres novadā ir par 35% vairāk iedzīvotāju nekā Mārupes novadā un vairāk nekā divreiz vairāk, nekā Ādažu novadā. Un visbeidzot arī nebūtisks ir fakts, ka viens Ogres novads ir teritoriāli lielāks nekā Mārupes, Ādažu un Ropažu novads kopā ņemti.
Kāpēc es pieminu tieši Ropažu novadu? Tāpēc, ka, ja paskatīsieties bildē novadus, tad Ropažu novadā ir bijis lielāks darbinieku skaita pieaugums nekā Ādažos. Tas nozīmē, ka Laine ir šo novadu "nejauši" izlaidusi.
Un kāpēc viņa ir šo novadu izlaidusi? Tāpēc, ka novada vadītāja ir Vita Paulāne, kura pārstāv partiju "Latvijas attīstībai", - to pašu, kuru viņa reklamēja sižeta sākumā ar Jura Pūces bildi. Pretrunas sanāktu, vai ziniet.
Visbeidzot 24:28 min. žurnāliste būtībā pati visu savu sižetu nokritizē, sakot, ka darbiņš ir par sarežģītu un vispār nav salīdzināmu datu.
Dati ir, un kā vēl. Vienkārši, ja tajos iedziļinātos, tad sanāktu, ka proporcionāli kopējam iedzīvotāju skaitam novados, kuri jāapkalpo, vislielākais administrācijas pieaugums būtu Mārupē, Ropažos, Ādažos un tikai pēc tam sekotu Ogre. Neizdevīgi...
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.