Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" no 2021. gada 23. janvāra līdz 2021. gada 24. janvārim laikaposmā no plkst. 22:00 līdz plkst. 05:00 bija aizliegts atrasties un pārvietoties ārpus savas dzīvesvietas.
Ievērojot šo aizliegumu, R.K. 2021.gada 24. janvārī atradās kopā ar savu dzīvesbiedri savā dzīvoklī. Starp R.K. un viņa dzīvesbiedri izvērsās sadzīviska rakstura strīds. Strīda karstumā tika paceltas balsis. Uz to noreaģēja kaimiņi, izsaucot policiju. Policijai ierodoties, strīds jau bija norimis.
Norādot uz nepieciešamību pārbaudīt R.K. personību, policijas darbinieki lūdza iznākt no dzīvokļa un sekot viņiem uz policijas dienesta mašīnu. R.K., pildot policijas darbinieku likumīgās prasības, devās tiem līdz. Pēc personības pārbaudes R.K. varēja doties atpakaļ uz dzīvokli. Nekādi protokli R.K. klātbūtnē sastādīti netika, kā arī netika prasīts rakstīt paskaidrojumu.
2021. gada marta vidū R.K. saņēma no zvērināta tiesu izpildītāja vēstuli, kurā norādīts, ka R.K. esot jāsamaksā sods EUR 2000 apmērā un papildus EUR 431 sprieduma izpildes izdevumi. Sods esot piemērots par MK rīkojuma pārkāpumu t.i. R.K. 2021. gada 24. janvāri esot atradies ārpus savas dzīvesvietas, bet tas esot bijis aizliegts.
Tā kā R.K. nebija saņēmis nekādus lēmumus, viņš vērsās Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī, lūdzot paskaidrot notikušo un izsniegt administratīvā pārkāpuma lietas materiālus. Materiālus R.K. saņēma tikai pēc soda piemērošanas 2021. gada 12. aprīlī. Jāpiebilst, ka 400 soda naudas vienības (€2000 euro) ir maksimālais iespējamais naudas sods par šādu pārkāpumu.
Neskatoties uz to, ka policijas darbinieki izteica prasību iznākt no dzīvokļa un doties uz policijas dienesta mašīnu, pakļaušanās policijas darbinieku prasībām tika pavērsta kā komendantstundas pārkāpums. Policijas darbinieki ir gājuši vēl tālāk - falsificējuši pārkāpuma lietas materiālus un viltojuši rokrakstu/parakstu.
Tā, piemēram, no ziņojuma par pārkāpumu izriet, ka policijas darbinieki veikuši kontroles pasākumus (patrulējuši ielas) un konstatējuši, ka R.K. atrodas ārpus savas dzīvesvietas (pie mājas), nevis devušies uz izsaukumu par konfliktu. Pārkāpums esot konstatēts 2021. gada 24. janvārī plkst. 01:45. Savukārt no aizturēšanas protokola izriet, ka R.K. esot ticis aizturēts un plkst. 01:45 jau atradies VP Rīgas Kurzemes iecirknī.
Jānorāda, ka R.K. netika aizturēts un vests uz iecirkni. Policijas darbinieki aizturēšanas protokolā (kurš ticis sastādīts iecirknī) norāda, ka R.K. ir atteicies parakstīt protokolu, bet protokolā atrodams it kā R.K. rakstīts paskaidrojums. Savukārt pie atbildības saucamās personas paskaidrojumu un apliecinājumu R.K. esot parakstījis.
Kā norādīts iepriekš, tad R.K. nav ticis aizturēts/aizvests uz policijas iecirkni, tāpat R.K. nav parakstījis vai atteicies parakstīt protokolus vai citus dokumentus, tas nav ticis piedāvāts. Līdz ar ko minētie paraksti un rokraksts paskaidrojumā tika viltoti. Minētie apstākļi protams ir viegli pārbaudāmi, piemēram, apskatot izsaukumu žurnālu, policijas dienesta auto videoierakstus, policijas iecirkņa videoierakstus u.c.
Vai tik tiešām valsts ir tik nabadzīga un Covid-19 iztukšota, ka policijai tiek dots uzdevums "pelnīt" kā vien ienāk prātā!? Papildus jānorāda, ka lēmums par maksimālā naudas soda piemērošanu (R.K. nav bijis iepriekš administratīvi sodīts) ticis pieņemts vien 50 (02:39) minūtes pēc it kā konstatētā pārkāpuma, t.i. steigā, nedodot iespēju aizstāvēties un/vai pieaicināt aizstāvi.
Likumā "Par policiju" ir teikts: "Policijas galvenais pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem nodarījumiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.. Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību."
Bet kā jau tas ir ierasts Latvijā, likumā jābūtīgais/vēlamais arī šoreiz nesakrīt ar reāli esošo. Kauns, tiešām kauns....
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
