Kā strādā VID un Latvijas Televīzijas „pasūtījumu galds” – varēsiet pārliecināties paši
Lato Lapsa02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teicu, ka piespiedīšu „sabiedrisko” mediju saimniekus krist pietiekamā panikā un histērijā, lai tie iepriekšējo komandu šiem par nodokļu maksātāju naudu uzturētajiem un valsts varas kontrolētajiem medijiem – par katru cenu klusēt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas skandālu un šī noziedzīgā pasūtījuma līdzdalībniekiem un uzkūdītājiem – atceļ un uzdod tiem uzražot vismaz vienu „analītisku” sižetu par šo tēmu, labākajās „Pravdas” un komunistes Sarmītes Ēlertes tradīcijās mēģinot atrast lētticīgu publiku, kam paskaidrot – kas ir labie un kas ir sliktie. Tā arī notika.
Mans brālis ir viens no tiem, attiecībā uz kuriem tika īstenots atstādinātās VID izmeklētājas Initas Lūres intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstītais noziedzīgais uzdevums – sameklējiet par viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem „da jebko”. Vakar pie viņa tika atsūtīts valsts kontrolētās Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” „analītiskais žurnālists” Matīss Arnicāns.
No šī ieraksta 42 minūtēm Jūs iegūsiet divas lietas. Pirmkārt, skaidrību par to, cik gudri, cik kompetenti, cik ieinteresēti un cik angažēti ir „sabiedriskās” televīzijas žurnālisti, cik dziļas ir viņu zināšanas un cik patiesa – ieinteresētība noskaidrot patiesību vai tomēr nepieciešamība pildīt saimnieku uzdevumu. Un, otrkārt, Jums būs iespēja salīdzināt šo interviju ar to, ko no tās svētdien parādīs „sabiedriskās” televīzijas raidījums „DeFacto” – ja, protams, vispār parādīs. Secinājumus varat izdarīt paši.
Saite uz YouTube ierakstu - šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
