Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Attaisnojošais spriedums pirmajā tiesu instancē 2021. gada 21. janvārī saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa it kā saņemto kukuli pusmiljona eiro apmērā izraisīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Pēc prokuratūras paziņojumiem viss it kā bija skaidrs, un situāciju saasināja arī bijušā KNAB darbinieka un Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka saistībā ar šo lietu viņam piedāvāts viens miljons eiro liels kukulis. Tomēr tiesā šī lieta būtībā sabruka, un Jauns.lv rīcībā nonākušie liecinieku pratināšanas materiāli liecina, ka tas varēja notikt tieši prokuratūras dīvainās liecinieku izvēles taktikas rezultātā.

Kas prokuratūrai bija tiesā jāpierāda

Pirmajā tiesu instancē apsūdzības būtība bija – Oļegs Osinovskis piedāvāja un nodeva kukuli Uģim Magonim par to, ka viņš, ļaunprātīgi izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, panāks Osinovskim labvēlīgus lēmumus saistībā ar izdevīgu četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi no uzņēmuma “Skinest Rail” pārdošanu uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss”.

Tāpat Magonim, izmantojot personisko pazīšanos ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, bija jānodrošina ritošā sastāva remontu pasūtījumi “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai”. 

Respektīvi, prokuratūrai tiesā bija jāpierāda, ka Magonis ir tieši ietekmējis lokomotīvju pirkšanas procesu, lai panāktu sev un Osinovskim vēlamo rezultātu, bet pieprasītais sods abiem apsūdzētajiem bija četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tiesa gan, tikai Magonim. 

Tomēr liecinieku pratināšanas materiāli parāda, ka faktiski tieši prokuratūras rīcības rezultātā šos pierādījumus tiesa tā arī neieguva. Jāatzīmē, ka otrās instances tiesā epizode par naudas tālāknodošanu Jakuņinam vispār vairs netiek izskatīta, jo prokuratūra ir mainījusi apsūdzību. Gadījumā, ja procesā nenotiks nekādas kardinālas izmaiņas, pastāv iespēja, ka arī otrā instance Magoni būs spiesta attaisnot.

Dīvainā liecinieku izvēle

Nav nekāds noslēpums, ka tiesas procesā lieciniekiem ir visai nozīmīga loma un parasti prokuratūra pieaicina konkrētas personas, kuras stiprina apsūdzības pozīciju, savukārt advokāti meklē lieciniekus, kas liecina par labu viņu aizstāvamajam.

Šajā procesā notika pilnīgi pretēji. Prokuratūra kā lieciniekus bija izsaukusi vairāk nekā divdesmit amatpersonas un darbiniekus un no visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – “LDz ritošā sastāva serviss”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Baltijas tranzīta Serviss”. “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kā arī “LDz Cargo” un AS “Skinest Rail”.

Liecinieku vidū bija gan vadošie darbinieki, gan dažāda līmeņa izpildītāji, kuri jau izmeklēšanas laikā bija snieguši savas liecības prokuratūrā. Tātad prokuratūrai konkrēti bija zināms, ka neviens no šiem lieciniekiem savās liecībās neapstiprina apsūdzības versiju par Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju darījumā, taču, neraugoties uz to, visiem viņiem tika dota iespēja to izklāstīt arī tiesā. 

Rezultāts bija tāds, ka neviens no valsts apsūdzības pieaicinātajiem lieciniekiem nenorādīja ne uz kādām ziņām par faktiem, kas pierādītu apsūdzēto vainu un vairums no viņiem, tieši otrādi, faktiski sniedza liecības par labu apsūdzētajiem. 

Atbildot gan uz tiesneša, gan uz apsūdzēto advokātu konkrētiem jautājumiem par to, vai Magonis kā AS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents varēja ietekmēt lokomotīvju pirkšanas darījumu, liecinieki visi kā viens apgalvoja, ka nekāda koleģiālo lēmumu pieņemšanas ietekmēšana ļoti komplicētajā iegādes procedūrā no vienas personas puses nebija iespējama pat teorētiski.

Kā apgalvoja “LDz Ritošā sastāva serviss” direktors Ivars Rullis, tad “tas vienkārši nav iespējams, jo tika veikts gan mērķa, gan iekšējais audits, tika pieaicināti arī neatkarīgie vērtētāji un iepirkuma procedūrā nekādi pārkāpumi netika konstatēti”.

To pašu apstiprināja arī uzņēmuma juridisko lietu direktors Jānis Jaunzems: “Viņš neko nevarēja ietekmēt, tāpēc ka šo jautājumu skatīja komisija, kuras locekļi ir parakstījušies arī par neieinteresētību.” Arī pārējo liecinieku apgalvojumi ir līdzīgi. 

Viena no lietas advokātēm Jeļena Kvjatkovska intervijā Jauns.lv norādīja: “Kā konkrētās lietas advokāte es, protams, par šādu prokuratūras rīcību varu tikai priecāties, taču manā praksē tā ir pirmā reize, kad prokurors izdara visu darbu manā vietā.

Šī rīcība ir saistīta arī ar prokuratūras bēdīgi slaveno praksi ielikt krimināllietās pēc iespējas vairāk materiālu un saaicināt pēc iespējas vairāk liecinieku, lai lieta izskatītos pēc iespējas “nopietnāk”. Piemēram, tā sauktajā “Zolitūdes lietā” materiālos tika ielikta pat elektriskās tējkannas lietošanas instrukcija un vesela kaudze citu pilnīgi nevajadzīgu dokumentu. Šādas situācijas, diemžēl prokuratūras prestižu nepaaugstina.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesā notiek šīs lietas izskatīšana, un prokuratūras pieaicinātajiem lieciniekiem būs visas iespējas liecināt atkārtoti. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...