Kā suņi uz sienas kaudzes: ierēdniecības “astoņkāja” ignorance pret valsts varu un tautu
Andris Ansis Špats31.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša – 24. februārī septiņām ministrijām tika nosūtīts projekts “Dzērvenes skolām” finansēšanai no ES resursiem, kas domāti pandēmijas seku mazināšanai. Šis projekts ir pamatots ar Latvijas bioloģijas zinātnieku izstrādēm kopš
Pandēmijas gaitā redzama imunitātes lielā ietekme uz vieglāku slimības gaitu, dramatiski pieaug mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kas vidēji ir 16 000 pers./gadā. Iespējamā pandēmijas atkārtošanās 2030. gadā ļauj vēl mums tai sagatavoties. Tāpēc senās tautu gudrības un mūsdienu zinātnes pierādījumi par speciālu dzērveņu šķirņu palīdzību pret baktēriju pielipšanu, iekaisumiem, nieru, asinsvadu slimībām un pat pret 4 vēža formām sniedz mums pamatojumu sekot gudrākām un zinošām tautām.
Ierēdņi atbildēja izvairīgi, ne pēc būtības, un nevienā ministrijā šis dokuments nenonāca līdz ministram (EM, VARAM, ZM, LM), savukārt 3 ministrijas mēneša laikā pat neatbildēja – VM, FM, IZM.
Skaidrs, ka Finanšu ministrijai grūti atbildēt, jo 1998.g. dzērveņu attīstībai sūtīto Pasaules Bankas finansējumu (25 milj.$) atņēma pašu partijas biedri - Guntara Krasta valdības finanšu ministrs Roberts Zīle - un “uzdāvināja” dažām bankām. Mēs zaudējām attīstības iespēju, ko šajā laikā paspēja Čīle ar līdzīgu “starta kapitālu”, kur tagad eksportē dzērveņu produkciju (sukādes un sulas koncentrāts) par 573 000 000 US$, pavisam 113 610 tonnas par vidējo cenu 5,05 US$/kg.
Čīles iestādītās dzērveņu platības arī latviešu zemniekiem būtu pa spējam, ja vien šeit vēl ļautu pirkt degradētos un nevienam nevajadzīgos purvus. Aprobežotie ierēdņi ministrijās joprojām iesaka zemniekiem nomāt no LVM purvus, ieguldīt milzīgas summas un lūgt Dievu, lai nepaceļ nomas maksu… Tāpēc jau Lietuvā neaudzē dzērvenes, jo tur neļauj zemniekiem pirkt purvus.
Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām jau sen vajadzētu padomāt par to, kāda daļa skolēnu pēc attālinātām mācībām būs spiesti palikt uz otru gadu vai bezcerīgi atpalikt, ko norādīja Eiropas Komisijas ierosinātais pētījums.
Projekta mērķi: skolu un pirmskolu iestāžu nodrošināšanai ar imūnās sistēmas un veselību uzlabojošiem 2 veidu lielogu dzērveņu produktiem (sukādes un kečupi), izmantojot optimālās dzērveņu šķirnes no ZA NBD radītās šķirņu kolekcijas un ASV tehnoloģijai un veselības mērķiem piemērotām šķirnēm.
Kā pamatojums šim projektam ir ASV valdības lēmums jau
1.solis. Nostiprināt pret dabas riskiem (radiācijas salnas, austrumu vējš) unikālu – ES lielāko lielogu dzērveņu kolekciju ar 7 ASV radītām šķirnēm un 7 NBD Dr.sc. biol. Alfreda Ripas perspektīvām šķirnēm, turpināt novērot jaunus 4 klonus. Tehniskais nodrošinājums ar mūsdienu tehniku un tehnoloģiju kā demonstrācijas objektu zemniekiem un sadarbības partneriem no ES valstīm. Izstrādāt informācijas bāzi un pamatojumus paplašinātam attīstības projektam Latvijā – līdz
2.solis. Uzcelt jaunu pētniecības un eksperimentālu ražotni
3.solis. Ražotne “Pēdas” integrēti un bioloģiski audzētu ogu, augļu pārstrādei kečupā un sukādēs, izmantojot eksperimentālā ražotnē izstrādātās jaunās tehnoloģijas. Ražotne tiks izvietota 3 jau esošās ēkās ar 5 reizes lielāku kopējo platību
Ņemot vērā ierēdņu vispārīgo ignoranci pret zinātnieku idejām, skaidrs, ka vides situācijas un sociālo jautājumu risināšanai pēc pandēmijas ar šo projektu mums jāgriežas Eiropas Komisijā un jāatgādina ASV Zemkopības departamentam, kā šeit sacūkoja labi domāto ASV politisko palīdzību vienīgajā dzīvotspējīgā projektā “Ag Link Baltia”. Savukārt Pasaules Bankā jānoskaidro, kādi pamatojumi Latvijas valdībai bija, kad tā PB piedāvāto 25 milj. kredīta līniju “Jauno lauksaimniecības nozaru attīstībai” atdeva “Parex” un citām bankrotējušām bankām.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
