
Kā tad tur galu galā bija? Tarifu cēla, lai kompensētu „Sadales tīkla” pieaugošās izmaksas vai lai papildinātu cauro valsts budžetu?
Aivars Strakšas25.09.2023.
Komentāri (0)
Tautas griba ir uzklausīta un saprasta, Ministru kabinets jaunā sastāvā un ar jaunu enerģiju labo iepriekšējo pielaistās kļūdas. Tik tālu viss ir OK. Kļūdas ir jālabo, un prieks, ka tas tiek darīts. Komentārs ir par izvēlēto risinājumu.
Valdība piešķir atlaides līdz gada beigām 30,5 miljonu eiro apmērā un uzdod Latvenergo papildus samaksāt 18,5 miljonu eiro dividendes, pārējos 11,98 miljonus eiro sedzot no valsts budžeta. Latvenergo ir jānomaksā arī peļņas nodoklis par dividendēm, kas būs apmēram 4,6 miljoni eiro. (Līdz ar to valsts budžets šogad zaudēs tikai kādus 7,4 miljonus eiro.)
Kas šeit ir uzmanības vērts.
Pirmkārt, pirmā pusgada finanšu rezultāti gan Sadales tīklam, gan Augstsprieguma tīklam nekādu traģēdiju neuzrādīja. Sadales tīkls nostrādāja ar 6,6 miljonu eiro zaudējumiem, taču no tiem uz sadales pakalpojumu attiecas tikai 0,8 miljoni eiro. Savukārt Augstsprieguma tīkls (AST) uzrādīja 6 miljonu eiro peļņu, izraisot nesapratni par SPRK lēmumu atļaut palielināt tarifus par 30%. Kā redzam, tad varēja mierīgi arī atlikt tarifu palielinājumu.
Otrkārt, ņemot vērā to, ka pakalpojumu sniedzēji strādā bez zaudējumiem vai ar peļņu pirms tarifu paaugstināšanas, tad lēmuma rezultātā visi no valsts puses iesaistītie dalībnieki (valsts budžets, Latvenergo, Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls) tikai apmainīsies ar naudas līdzekļiem taču neviens nekādus zaudējumus necietīs, atsevišķi pat nopelnīs. Sadales tīkls saņems nekompensētos 40% un valsts budžets papildus PVN par nekompensēto daļu, kā arī UIN. Pēc tam nākošajā gadā, varbūt kādu gadu vēlāk Latvenergo un valsts caur dividendēm paņems savus izdevumus atpakaļ.
Tātad, kā redzam, pabalsti ir tikai uz "papīra" un galvenais ieguvējs no tarifu celšanas ir valsts budžets. Maksātājs jebkurā gadījumā - mājsaimniecības. Valsts budžeta veidotāji sāk izmantot lielveikalu mārketinga metodes - vispirms uzcelt cenu par liekiem simt procentiem un sarūgtināt pircējus, tad uz akcijām iepriecināt un iedot 60% atlaidi. Vienvārdsakot valdība uzsauca Ziemassvētku atlaides.
Vai nebūtu bijis vienkāršāk uzdot Latvenergo kompensēt zaudējumus pa tiešo Sadales tīklam, ja rezultāts no sadales pakalpojuma sniegšanas būtu zaudējumi, un necelt tarifus (un vispirms AST) laikā, kad ekonomikā plosās inflācija? Latvijas ekonomikai tas nāktu tikai par labu.
Taču tad "zaudētājs" būtu valsts budžets, jo nesaņemtu uzņēmuma ienākuma nodokli par Latvenergo un Sadales tīkla samaksātajām dividendēm un arī pašas dividendes būtu mazākas. Pārējie nodokļu ieņēmumi visdrīzāk kompensētu šos zaudējumus ar uzviju, taču mūsu varas politiķiem ir sava, īpatnēja sapratne par ekonomiku.
Valdībai vienkāršāk spēlēt ar iezīmētām kārtīm un ņemt nevis tur, kur ir lietderība, bet tur, kur ir spēks paņemt, un, kā redzam, tad šajā spēlē zaudēt drīkst tikai patērētājs. Variants, kad ir iespēja iegūt abiem, nemaz netiek izskatīts.
Kā tad tur galu galā bija? Tarifu cēla, lai kompensētu Sadales tīkla pieaugošās izmaksas vai lai papildinātu cauro valsts budžetu?
https://tapportals.mk.gov.lv/.../4ac37a70-9c1f.../preview