Kā tad tur galu galā bija? Tarifu cēla, lai kompensētu „Sadales tīkla” pieaugošās izmaksas vai lai papildinātu cauro valsts budžetu?
Aivars Strakšas25.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tautas griba ir uzklausīta un saprasta, Ministru kabinets jaunā sastāvā un ar jaunu enerģiju labo iepriekšējo pielaistās kļūdas. Tik tālu viss ir OK. Kļūdas ir jālabo, un prieks, ka tas tiek darīts. Komentārs ir par izvēlēto risinājumu.
Valdība piešķir atlaides līdz gada beigām 30,5 miljonu eiro apmērā un uzdod Latvenergo papildus samaksāt 18,5 miljonu eiro dividendes, pārējos 11,98 miljonus eiro sedzot no valsts budžeta. Latvenergo ir jānomaksā arī peļņas nodoklis par dividendēm, kas būs apmēram 4,6 miljoni eiro. (Līdz ar to valsts budžets šogad zaudēs tikai kādus 7,4 miljonus eiro.)
Kas šeit ir uzmanības vērts.
Pirmkārt, pirmā pusgada finanšu rezultāti gan Sadales tīklam, gan Augstsprieguma tīklam nekādu traģēdiju neuzrādīja. Sadales tīkls nostrādāja ar 6,6 miljonu eiro zaudējumiem, taču no tiem uz sadales pakalpojumu attiecas tikai 0,8 miljoni eiro. Savukārt Augstsprieguma tīkls (AST) uzrādīja 6 miljonu eiro peļņu, izraisot nesapratni par SPRK lēmumu atļaut palielināt tarifus par 30%. Kā redzam, tad varēja mierīgi arī atlikt tarifu palielinājumu.
Otrkārt, ņemot vērā to, ka pakalpojumu sniedzēji strādā bez zaudējumiem vai ar peļņu pirms tarifu paaugstināšanas, tad lēmuma rezultātā visi no valsts puses iesaistītie dalībnieki (valsts budžets, Latvenergo, Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls) tikai apmainīsies ar naudas līdzekļiem taču neviens nekādus zaudējumus necietīs, atsevišķi pat nopelnīs. Sadales tīkls saņems nekompensētos 40% un valsts budžets papildus PVN par nekompensēto daļu, kā arī UIN. Pēc tam nākošajā gadā, varbūt kādu gadu vēlāk Latvenergo un valsts caur dividendēm paņems savus izdevumus atpakaļ.
Tātad, kā redzam, pabalsti ir tikai uz "papīra" un galvenais ieguvējs no tarifu celšanas ir valsts budžets. Maksātājs jebkurā gadījumā - mājsaimniecības. Valsts budžeta veidotāji sāk izmantot lielveikalu mārketinga metodes - vispirms uzcelt cenu par liekiem simt procentiem un sarūgtināt pircējus, tad uz akcijām iepriecināt un iedot 60% atlaidi. Vienvārdsakot valdība uzsauca Ziemassvētku atlaides.
Vai nebūtu bijis vienkāršāk uzdot Latvenergo kompensēt zaudējumus pa tiešo Sadales tīklam, ja rezultāts no sadales pakalpojuma sniegšanas būtu zaudējumi, un necelt tarifus (un vispirms AST) laikā, kad ekonomikā plosās inflācija? Latvijas ekonomikai tas nāktu tikai par labu.
Taču tad "zaudētājs" būtu valsts budžets, jo nesaņemtu uzņēmuma ienākuma nodokli par Latvenergo un Sadales tīkla samaksātajām dividendēm un arī pašas dividendes būtu mazākas. Pārējie nodokļu ieņēmumi visdrīzāk kompensētu šos zaudējumus ar uzviju, taču mūsu varas politiķiem ir sava, īpatnēja sapratne par ekonomiku.
Valdībai vienkāršāk spēlēt ar iezīmētām kārtīm un ņemt nevis tur, kur ir lietderība, bet tur, kur ir spēks paņemt, un, kā redzam, tad šajā spēlē zaudēt drīkst tikai patērētājs. Variants, kad ir iespēja iegūt abiem, nemaz netiek izskatīts.
Kā tad tur galu galā bija? Tarifu cēla, lai kompensētu Sadales tīkla pieaugošās izmaksas vai lai papildinātu cauro valsts budžetu?
https://tapportals.mk.gov.lv/.../4ac37a70-9c1f.../preview
https://tapportals.mk.gov.lv/.../4cbc7e7a-8aca.../preview
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
