Kā tieši izpaudās Gerharda biroja vadītāja stīvēšanās ap ministra lidojumu biznesa klasē
Lato Lapsa25.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc publikācijas par to, kā Nacionālās apvienības pārstāvja, zemkopības ministra Kaspara Gerharda apakšējiem mīkstumiem ir bijis nepieciešams nedaudz vairāk nekā stundu ilgo lidojumu no Varšavas uz Rīgu par nodokļu maksātāju līdzekļiem noteikti pavadīt tieši lidmašīnas biznesa klasē, vairāki lasītāji ir izteikuši interesi – kā tieši ir izpaudusies Gerharda biroja vadītāja Jāņa Eglīša „ilgāka stīvēšanās”, sniedzot atbildes par šo ministra lidojumu. Te būs, manuprāt, pietiekami izteiksmīgā elektroniskā pasta sarakste ar ministra biroja vadītāju, - pats Gerhards uz jautājumiem atbildēt nevēlējās.
Sākotnējie jautājumi
Labdien, daži jautājumi mediju publikācijai:
1) sakiet, lūdzu, vai taisnība, ka ministrs K. Gerhards pirms dažām dienām, atgriežoties no Varšavas ar reisu BT468, lidoja biznesa klasē?
2) kāda bija vajadzība ministram lidot biznesa klasē, ņemot vērā, ka lidojums ilgst tikai nedaudz vairāk nekā stundu?
3) cik izmaksāja aviobiļete?
Lato Lapsa
Pirmā atbilde
Labdien! Paldies, jautājumi saņemti, rītdienas laikā sniegsim atbildi.
Ar cieņu, Dagnija Muceniece (Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja)
Jautājums divas dienas vēlāk
Sveiki,
kas gan atgadījās ar "rītdienu"?
L. Lapsa
Otrā atbilde
Sveicināti!
Jā, zemkopības ministrs K.Gerhards 5.septembrī , atgriežoties no Varšavas lidoja biznesa klasē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
Ar cieņu ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts
Norāde uz neatbildētiem jautājumiem
Sveiki.
Neredzu atbildes uz 2. un 3. jautājumu. Publikācija ir paredzēta vienā no centrālajiem medijiem otrdien. Atbildes nesaņemot līdz pirmdienas pusdienlaikam, publikācijā tiks norādīts uz ministrijas un ministra atteikumu tās sniegt.
L. Lapsa
Trešā atbilde
Labdien!
Atbildot uz Jūsu 1. un 2. jautājumu, informēju, ka zemkopības ministrs K.Gerhards šī gada 5.septembrī, atgriežoties no komandējuma Varšavā, lidoja biznesa klasē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. Savukārt, atbildot uz Jūsu 3. jautājumu, informēju, ka minētā avioreisa noteiktā cena biznesa klasē bija 460.65 EUR, savukārt minētā avioreisa cena ekonomiskajā klasē bija noteikta 329,97 EUR.
Ar cieņu Jānis Eglīts
Atkārtots jautājums
Jūsu minētie MK noteikumi neuzliek par pienākumu amatpersonai izvēlēties dārgāko lidojuma klasi, tāpēc jautāju vēlreiz - kādu iemeslu dēļ ministrs stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē? Ja nevēlaties uz šo jautājumu atbildēt šādā formā, varu nosūtīt pa pastu oficiālu, detalizētu informācijas pieprasījumu par ministra un citu ministrijas augstāko amatpersonu lidojumiem šā gada laikā, to maršrutiem, izmaksām utt.
L. Lapsa
Ceturtā atbilde
Kā iepriekš norādīju - spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 969. 31.punkts) paredz normatīvajā aktā norādītajām amatpersonām, t.sk. Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, tiesībsargam u.c. amatpersonām, ar komandējumu saistīto izdevumu atlīdzināšanu visos transporta veidos saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. Paskaidroju, ka minētais normatīvais akts paredz iespēju norādītajām amatpersonām izmantot darba vizīšu un komandējumu ceļa/transporta pakalpojumus, kas iekļaujas normatīvā akta robežās, t.sk. līdz biznesa klases tarifam ieskaitot.
Atkārtots jautājums
Tātad saņemsiet oficiālu informācijas pieprasījumu, plus publikācijā būs norādīts - ne minists, ne biroja vadītājs, ne preses sekretārs nav vēlējies sniegt atbildi uz jautājumu - kādu iemeslu dēļ ministrs stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē?
L. Lapsa
Piektā atbilde
L.Lapsas kungs, jānorāda, ka Jūsu norādītais par to, ka netiek sniegtas atbildes, neatbilst patiesībai, jo atbildes uz jautājumiem pēc būtības ir sniegtas, turklāt – atbildes ir pamatotas ar spēkā esošu normatīvo aktu, kas attiecināms uz virkni amatpersonu. Līdz ar to aicinu masu medijam paredzētā publikācijā norādīt patiesu informāciju (atbildes sniegtas iepriekš divos nosūtītajos e-pastos). Gadījumā, ja vēlaties saņemt informāciju rakstveidā, droši varat iesūtīt jautājumus arī drukātā formā – atbildes jums noteikti tiks sniegtas likumā paredzētajā kārtībā.
Deviņu dienu laikā pēc šīs atbildes nekas no prasītās informācijas nav saņemts.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.