Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?
Pietiek lasītājs07.02.2017.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To paredz MK noteikumi. Darbu noformēšana attiecīgajā ģimenes ārsta praksē notiek caur NVD (Nacionālais veselības dienests). Ārsta prakse par šiem darbiniekiem saņem naudu no NVD, ko izmaksā ārstam pēc aprēķinātās formulas, kas ir atkarīga no pacientu skaita,, bērnu skaita u.c. Bet ģimenes ārsts - darba devējs, lasi - „vergturis” pēc saviem ieskatiem maksā savam darbiniekam tikai 350€ algā.
Un tas ir viss, ko šie „nožēlojamie” saņem uz rokas ar savu darba devēju "svētību", jo ne Nacionālais veselības dienests, ne Darba inspekcija, ne Veselības ministrija, ne VID, ne KNAB ģimenes ārstus nekontrolē, cik viņi saviem darbiniekiem maksā! Neviens pat neizskaidro, ja vēršas ar jautājumu par darba samaksas taisnīgu aprēķinu minētajās iestādēs, kuras taču tiek uzturētas par nodokļu maksātāju naudu! Algas ierēdņiem tiek no to pašu paverdzināto medicīnas darbinieku atvilktās nodokļu naudas!
Ārstu palīgiem un medicīnas māsām LR likumdošana neatļauj būt par pašnodarbinātajiem, jo kur gan pašnodarbinātie ārsti tādā gadījumā ņemtu zemu atalgotus, sertificētus ārsta palīgus un medicīnas māsas, lasi - VERGUS?!
Ģimenes ārstu prakses ir pārāk pārslogotas. Kontingents ir pensionāri, kas sev neatlaidīgi pieprasa nozīmēt regulārus izmeklējumus un speciālistu konsultācijas.
Strādājošie pacienti netiek pie ārsta, jo pierakstīties pie ģimenes ārsta var tikai 2017.gada MARTA vidū! Strādājošie nāk galējā izmisuma brīdī, ja nespēj slimības sagrauti tikt uz darbu, vai bērns saslimis, un tādā gadījumā ir vajadzīga darba nespējas lapa!
Ģimenes ārsts cīnās, lai tiktu galā ar pacientu sūdzību uzklausīšanu Akūtās stundas laikā - praksē pilnas uzgaidāmās telpas ar saniknotiem pensionāriem. Vidējais medicīnas personāls ir pārslogots. Vēl laipni jāņem vērā pacientu lamas, kritika un dusmu uzplūdi!
To, ka par reģistratora darba veikšanu, ko NVD piešķir ģimenes ārstu praksēm, ārsti saviem darbiniekiem nemaksā - to arī vispār neviens nekontrolē. Bet tālrunis zvana neatņemdamies. Tikai lielā stresā ir iespējams veikt savus darbus, apvienojot to ar reģistratora darbu - atbildēt uz tālruņa zvaniem, pierakstīt pacientus un sekot ambulatoro pacientu kartiņām - ierakstiem, lai dokumenti būtu ielīmēti un savlaicīgi nolikti uz ārsta pieņemšanas galda.
To, ka norīkojumus pie speciālistiem un uz izmeklējumiem ģimenes ārsti ir uzkrāvuši par pienākumu veikt ārsta palīgam un medmāsai - arī nekontrolē! To, ka receptes ģimenes ārsts liek rakstīt ārsta palīgam vai medicīnas māsai - nevienu neinteresē! Ar e-veselības ieviešanu viss lielākais darba apjoms tiek pārlikts uz ārsta palīgu un medmāsu pleciem!
Turklāt pa to pašu laiku ārsta palīgam un medmāsai ir jāpieņem asins analīzes no pacienta, tās pienācīgi jāreģistrē, jāuzraksta čeks par ārsta apmeklējumu, pacientu iemaksām un citām veiktām manipulācijām. Jāveic injekcijas, intravenozas infūzijas, pārsiešanas, šuvju noņemšana, pārsiešanas un profilaktiskā potēšana - viss jāreģistrē un arī atskaites ir medmāsas un ārsta palīgam, pēc ģimenes ārsta domām arī ir jāpaveic! Bērnu dienās vēl arī bērnu vakcinācija... Visu nevar uzskaitīt!
Bet ārsti ar kritiku savu darbinieku padarītajam neskopojas. Jūtas kā mazie vietvalži - šie, redz, SAVU naudu no savas personīgās prakses savā biznesā darbiniekiem maksājot!
Pazemošana un piezemēšana, lai neaizmirstu ne mirkli, kurš te ir saimnieks un kurš ir ar uzmanību nepietiekami pagodinātais klients, notiek „nonstopā” uz maiņām - te pacienti, te darba devējs!
Bet šādos pārcilvēciskos darba apstākļos vidējais medicīnas personāls saņem 350€ uz rokas par vienu darba slodzi.
Vai valdība ir aizdomājusies - cik maksā tālākizglītības kursi? Savā brīvajā laikā viņi par 12 līdz 20 € maksā, lai sertificētos par savu naudu! Neatliekamās palīdzības kursi maksā 58€!
Katru dienu vidējais medicīnas personāls saskaras ar slimu cilvēku asinīm, ķermeņa izdalījumiem, riskējot ar savu un savu tuvinieku veselību! Un par visu saņem atalgojumu 350€?!
Kā ir noticis, ka valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?! Vai valdībai rūp, kā šie cilvēki maksā par ceļu uz darbu? Ko viņi ēd? Un viņu bērni - kādos apstākļos dzīvo? Par ko strādājošie vidējās medicīnas aprūpes darbinieki apmaksā pajumti? Vai tas ir Latvijas veiksmes stāsts?!
Tas, ka Latvijā reāli uz izdzīvošanas robežas vēl strādā vidējais medicīnas personāls, ir patiesais Latvijas Lepnums un Posts - neliekuļojiet un nelejiet savas „krokodila asaras”, godātie kungi un cienītās dāmas!
Mēs no savas 350€ algas nodokļa jums maksājam milzu algas, prēmijas, prezentācijas izdevumus, dzīvokļu un ceļa izdevumus, jūsu frizieru, skaistumkopšanas un stilistu pakalpojumus.
Jūsu spēkos nav pat veikt kvalitatīvu darbu, pieņemot lēmumus, likumdošanas aktus. Neviens nav atbildīgs, kad valstī radīti miljardos mērāmi zaudējumi no nodokļu maksātāju naudas!
Apvaldiet jel negausīgo rijību, runasvīri un sievas! Veselība ir nepārvērtējama! Cieniet un atrodiet cienīgu atalgojumu cilvēkiem, kuri strādā medicīnas aprūpes jomā!
Mums grūti izkalkulēt, kā dzīvību izvilkt, trīs darbus strādājot, lai grafiks pārklājas, jo tad ierēdņiem būs darbs un mums būs sods!
Kauns pa visu ģīmi tik mazas zemes valdībai par tik uzpūstu, nespējīgu un neprofesionālu pārvaldes aparātu!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
