Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus dzīvojam Covid-19 ēnā. Daudz kas ir mainījies, daudz kas no agrāk nepieņemamā ir kļuvis par normu. Viena no tādas “normālības” pazīmēm ir vakcinācija. Lai izprastu, kā divu gadu laikā izveidojusies jaunā normālība, ir nedaudz jāatgriežas vēsturē un jāmēģina atjaunot notikumu hronoloģija.

Sākums vakcinācijas sāgai ir meklējams pagājušā gada nogalē, kad Veselības ministre vēl ir Ilze Viņķele. Sākotnēji tiek sniegta informācija[1], ka vakcinācija nebūs obligāta, bērniem vakcinācija neesot nepieciešama, jo tie nav riska grupā. 2020. gada decembra intervijā Satversmes tiesnese Osipova[2]  norāda, ka cilvēka pašnoteikšanās pār savu ķermeni nav atņemama. Tāpat 2020.gada decembris ir brīdis, kad sāk runāt par mediķu, sociālo darbinieku vakcināciju un armijas dienestā esošo obligāto vakcināciju.

Ja mediķu vakcinācija raisa sabiedrībā diskusiju, tad militāristu vakcinācija[3] noris salīdzinoši klusi, mierinot, ka sankciju pret tiem, kuri nevēlas vakcinēties, nebūšot. Paralēli jautājumam – kuram tiks obligātā vakcinācija –, atklājas, ka realitātē vakcīnu nemaz nav. Visus vakcinēšanās plānus nojauc neveiksmīgie vakcīnu iepirkumi[4].

Janvārī saules gaismu ierauga “vakcinācijas plāns”[5], kurā Latvijas iedzīvotāji tiek sadalīti pēc prioritāri vakcinējamajām grupām. Plāna noslēdzošā daļa – augusts-decembris, kad vakcinācijas iespēja tiek sniegta “pārējiem sabiedrības locekļiem”. Paralēli Eiropas Parlamenta debatēs tiek pieņemta rezolūcija, kas uzliek par pienākumu visām ES dalībvalstīm nodrošināt, lai visi iedzīvotāji ir informēti, ka vakcinācija pret kovidu notiek tikai brīvprātīgi un neviens netiks politiski, sociāli, praktiski vai citādi iespaidots un diskriminēts, ja vakcinēties nevēlas. Tomēr rezolūcijai ir tikai rekomendējošs spēks, kā parādīs vēlākie notikumi.

Laikam kļūstot siltākam, kaislības vakcīnu jautājumā kaut kā pazūd no preses arēnas, lai atgrieztos jau vasaras vidū, kad kā viens no apspriešanas jautājumiem paceļas – vai var atlaist darbinieku, ja tas ir nevakcinēts. Veselības ministrs Pavļuts kādā jūnija intervijā uzsver, ka obligātā vakcinācija ir nepareiza un atlaist darbiniekus tādēļ, ka tie ir nevakcinēti, – nevar[6].

Paralēli ar likuma stipro burtu tiek nolemts, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs[7]. Tomēr pat atbildīgās nozares ministre pauž cerību, ka darbinieku atlaišana būs galējais variants, sākotnēji ir jāmotivē, lai tiktu izdarīta izvēle par labu vakcīnai[8].

Turpretim augustā Darba inspekcija neviļus norāda uz pieņemto likumu nepilnībām: “Obligāto vakcināciju sarakstā nav vakcinācijas pret Covid-19, tādēļ nav tiesiska pamata uzskatīt, ka vakcinācija pret šo vīrusu ir obligāta. Tieši pretēji – tā ir brīvprātīga. Ikviens var brīvi izvēlēties, vai vakcinēties. Piespiedu vakcinācija nav pieļaujama[9].” Augusts ir arī tas mēnesis, kad parādās pirmā protesta akcija pret obligāto vakcināciju. “Saeima nerunā par obligātu vakcināciju pret Covid-19, bet gan pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kā piemērus minot mediķus un pedagogus,” tolaik sabiedrību mierināja Ministru prezidents Kariņš[10]. Diskusijas par vakcinācijas obligātumu turpinās arī septembrī. Janvāra vakcinācijas plāns īsti nepildās. Vakcinācijas aptvere netiek sasniegta.

Oktobris Latvijā ienāk ar kārtējo Covid 19 uzliesmojumu. Mainās arī vadošo polemika. Ministru kabinets 8.oktobrī, apstiprinot rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, noteic prasību obligāti vakcinēties visiem publiskā sektora darbiniekiem[11]. Nedēļu vēlāk Ministru prezidents rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušajiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid 19[12].

Novembrī obligāti vakcinējamo aptvere tiek palielināta. Obligātā vakcinācija nepieciešama visiem klātienē strādājošajiem[13]. Paralēli parādās aicinājumi veikt balstvakcināciju, diskusijas par Covid 19 sertifikātu derīguma termiņa ieviešanu[14].

Decembris jau paiet vakcīnu iepirkuma, sertifikātu termiņa ierobežojuma un balstvakcīnu aģitācijas zīmē[15].

Paskatoties uz konspektīvo, virspusējo hronoloģiju, neviļus rodas jautājumi – kā tiek veidots sabiedrības viedoklis, kur sākas un beidzas demokrātija, ja to aplūkojam no pilsoņa tiesību un brīvību aizsardzības jautājuma puses, kā vara, kas reizi pusgadā krasi maina savu viedoklī sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, var saglabāt sabiedrības uzticību?

Augstāk esošā hronoloģija apraksta, kā mainās viedokļi vakcinācijas jautājumos, tajā pat laikā varētu veidot nākamo hronoloģiju – kā tiek pasniegta informācija par Covid 19 mutācijām[16]. Ik pa brīdim presē parādās ziņas par kādu jaunu Covid 19 mutāciju, kas dodas Latvijas virzienā. Delta, Omikron…[17] Ziņas par šiem Covid 19 veidiem tiek pasniegtas tendenciozi un sakāpināti, tomēr bīstamie Covid 19 eksemplāri kaut kā nav vēlējušies izpausties Latvijas teritorijā, tagad cerības uz Omikoronu[18].

Strādājot sabiedriskajās attiecībās, viens no pamatprincipiem ir veidot sabiedrisko domu, regulāri pasniedzot informāciju par konkrēto produktu, izmantojot regulāras publikācijas, nomainot noformējumu, bet saglabājot pamatprodukta attēlojumu. Šāda regulāra pilināšana atstāj nospiedumu cilvēka psihē, ļaujot pieņemt produktu kā pašsaprotamu un kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Ar informāciju, kas tiek pasniegta Covid 19 jautājumā, ir līdzvērtīgi. Informācija par Covid 19 nostiprinās kā pašsaprotama un ir vienīgā pareizā. Ziņas par Covid 19 tiek pasniegtas kā šokējošas, brīdinošas par augstu bīstamību, vērstas uz indivīdu – ikviens var saslimt un galvenais – nomirt, paustas no it kā uzticamiem avotiem... Kaut statistika liecina, ka velns varbūt nav tik melns kā viņu mālē... Aplūkojot statistiku[19] rodas daudz jautājumu, izteikti, ja secināms, ka letālie gadījumi ir izteikti vecuma grupā no 70 līdz 90+. Vai tas ir pareizi, mākslīgi radīt un uzturēt nepārtrauktu stresu un uzbudināmību? Tikai ar nolūku, veicināt vakcinācijas popularitāti. Jo vakcīna taču aizsargās.

Kur sākas vai beidzas demokrātija vakcinēšanās jautājumā? Rakstot šo darbu, man bija diskusija ar vienu cilvēku, kurš apgalvoja – bet vakcinācija taču nav obligāta. Jā. Viņam ir tiešām taisnība, vakcinācija nav obligāta, vismaz tā tas nav ierakstīts likumā[20]obligāts ir kvadrātkods, kas apliecina, ka esi vakcinējies vai izslimojis Covid 19. Kaut arī vispārīgie tiesību principi nosaka, ka tiesiskās attiecībās saturs prevalē pār formu, ja tevi nepielaiž pie darba, tad vakcinācija ir obligāta. Gada laikā Saeima, Ministru kabinets ar saviem lēmumiem un normatīvo režīmu ir radījuši situāciju, ka tu nevari strādāt klātienē, apmeklēt lielveikalus, pasākumus, restorānus, ja tev nav piešķirts kvadrātkods, kas apliecina, ka esi likumpaklausīgs pilsonis un esi izpildījis Saeimas vairākuma noteiktās normatīvās prasības, kā jau apzinīgam pilsonim pienākas. Tas nekas, ka pirms nepilna pusgada varas pārstāvji apgalvoja, ka tas nekad nenotiks un nebūs obligātuma. Tas nekas, ka pirms pusgada neviens nerunāja, ka būs nepieciešama balstvakcīna un, spriežot pēc vakcīnu iepirkuma, būs ne tikai trešā pote, bet arī ceturtā...

Jautājums ir par demokrātijas[21] pamatpostulāta, ka demokrātija ir aizsargātas pilsoņu tiesības un politiskās brīvības, izpratni un būtību. Tagad ir jautājums – vai, radot vidi un situācijas, kad pilsonim nekas cits neatliek kā izvēlēties vakcināciju, netiek aizskartas viņa tiesības uz izvēles tiesībām un noteikšanu pār savu ķermeni? Var jau aplūkot šo jautājumu no otras puses – pilsonim ir jānes atbildība arī par citiem sabiedrības locekļiem: tad neviļus rodas jautājums – kādēļ tiek aģitēts par bērnu vakcināciju, nevis mērķtiecīgi strādāts ar mērķgrupu? Kā var rasties situācija, ka bērns bez sertifikāta nevar piedalīties ārpusskolas izglītībā[22]? Patiesībā šādā veidā arī bērna tiesības tiek ierobežotas.

Šobrīd aktuālā informācija, ka tiks uzsākta vakcinācija vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem. Vai neizrādīsies, ka taisnība sazvērestību teoriju radītājiem, kuri saka, ka septembrī var rasties situācija, ka bērnudārzu apmeklēt varēs tikai bērni ar sertifikātiem? Es neesmu vakcīnu noliedzēja, tomēr, redzot, kā tiek spiests uz bērnu un jauniešu vakcināciju tā vietā, lai strādātu ar senioriem un pieaugušajiem, man rodas ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Turklāt pēc oficiālajiem datiem vakcinācijas aptvere šobrīd ir jau 81%. Tad kādēļ ir radusies šāda situācija?

Bīstami ir tas, ka, balstot argumentāciju vīrusa bīstamībā, var ierobežot jebko. Piketi – ierobežots cilvēku skaits, sanāksmes, sapulces – tas pats. Paud citādāku viedokli sociālajos tīklos – visas iespējas nokļūt faktčekeru redzeslokā. Kurā brīdī atkal izrādīsies, ka sazvērestības teoriju paudējiem tomēr izrādīsies taisnība? Cik tālu var iet sabiedrības ierobežošanā, pavelkot apgrūtinošo zem “bīstams vīruss, jāierobežo tā izplatība” deķīša statusa? Un kādas sekas tas var radīt nākotnē? Ko tuvākajā nākotnē darīs tie ~62 000 atlaisto, jo ir izvēlējušies nevakcinēties? Palielinās bezdarbnieku rindas? Emigrēs? Sacelsies? Prognozes ir grūti izteikt, bet uzskatu, ka radītā situācija nav normāla un nebūt nav atbilstoša demokrātiskai sabiedrībai.

Trešais jautājums – vara un uzticība tai. Sekojot notikumu hronoloģijai, redzams, ka viedoklis vienā un tajā pašā jautājumā – vakcinācija - var mainīties pāris mēnešu laikā. Krasi. Var jau pamatot to nezināmajos, bet kaut kāda stabilitāte būtu jāsaglabā, lai nemazinātos uzticība pieņemtajiem lēmumiem. Uzticības rašanos neveicina arī paralēli fonā esošās problēmas ar vakcīnu iepirkumiem[23], Vakcinācijas biroja sāga[24].

Pēc gada laikā notikušajiem notikumiem ir grūti prasīt, lai sabiedrība uzticētos valdībai un tās pieņemtajiem lēmumiem, izteikti, ja tajos ir saskatāmi neloģismi un pretrunas.

Ir pamācoša latviešu tautas pasaka par ganu, kas skrēja pie mājiniekiem un pa ceļam kliedza – vilks aitās, kaut vilka tur blakus nebija. Bet vienu reizi vilks gadījās aitās, bet ganam vairs neticēja[25]


[1] Vakcinācija nebūs obligāta - YouTube

[2] Skatītāja jautā: vai vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta? - Uz līnijas - RigaTV24 - XTV. Tiesī

[3] Vakcinēšanās nav piespiedu, sankciju nebūšot arī armijā | Re:Baltica (rebaltica.lv)

[4] Armijā vakcinēšanās pret Covid-19 plānota obligāta, Zemessardzē - brīvprātīga | Sargs.lv

[5] Vakcinācijas plāns (covid19.gov.lv)

[6] Pavļuts: Obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens - Latvijā - Ziņas - TVNET

[7] Obligāti vakcinēties pret Covid-19 prasīs medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības darbiniekiem :: staburags.lv

[8] Muižniece: Obligātā vakcinācija pret Covid-19 būs tikai kā beidzamā alternatīva (aprinkis.lv)

[9] Darbinieku vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga | itiesibas.lv

[10] Premjers: Vakcinācija pret Covid-19 nav obligāta, bet atsevišķās profesijās strādājošo pienākums / Diena

[11] Publiskā sektorā strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta - nra.lv

[12] Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 | LA.LV

[13] Darba attiecības ārkārtējās situācijas laikā – ko var un ko nevar darba devējs - LV portāls (lvportals.lv)

[14] Ministrs: Balstvakcināciju pret Covid-19 var saņemt visi no 18 gadu vecuma / Raksts (lsm.lv)

[15] Pavļuts: Latvija gatavojas ceturtajai vakcīnai jeb otrajai balstvakcīnai - nra.lv

[16] Omikrona mutācija dažviet var novest pie 'smagām sekām', brīdina PVO (delfi.lv)

[17] Izplatītākie koronavīrusa Covid-19 paveidi, un kas par tiem zināms - Latvijā - Ziņas - TVNET

[18] Pavļuts uzsver, kas jādara, lai pasargātu sevi un slimnīcas - Tauta Runā (nra.lv)

[19] Covid-19 statistika | SPKC

[20] Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai (likumi.lv)

[21] demokrātija - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)

[22] Interešu un profesionālā izglītība  | Covid-19 (covid19.gov.lv)

[23] Covid-19 vakcīnu iepirkums: komisija saredz pārkāpumu Zāļu aģentūras vadītāja darbā / Raksts (lsm.lv)

[24] Izveidots Vakcinācijas biroja komandas kodols | Veselības ministrija (vm.gov.lv)

[25] Latviešu tautas pasaka — uzdevums. Latviešu valoda, 1. - 2. klase. (uzdevumi.lv)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...