Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielie nodokļu maksātāji esot valsts ekonomikas galvenais virzītājspēks, - tā vismaz apgalvo politiķi, vārdos paužot gatavību grūtos brīžos nākt talkā lielajiem nodokļu maksātājiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu spiež roku un sniedz goda rakstus lielākajiem nodokļu maksātājiem ne tikai valstī kopumā, bet arī katrā reģionā.

Tajā pat laikā 7. septembrī raidījumā Kārtības rullis Saeimas nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena paziņoja, ka plānotās nodokļu reformas mērķis esot samazināt kopējo nodokļu maksātāju skaitu, uz ko blakus stāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs neko neiebilda.

Kā izrādās, VID, kura komunikācijas speciālisti ik gadu sadzejo saldas rindas par godu lielajiem nodokļu maksātājiem, jau ilgstoši aktīvi nodarbojas ar nodokļu maksātāju skaita samazināšanu Latvijā un ir gatavs ar vieglu roku arī lielās naudas maksātājus valsts budžetā aizslaucīt mēslainē, kas ir pamatots arī ar Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļā noteikto:

„Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.”

Kā piemērs augstāk norādītajam ir naftas produktu vairumtirgotājs SIA Biznes Solutions, kas savulaik bija viens no TOP 500 (362.vieta 2015. gadā) ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozījumu un tam atbilstoša apmēra nodokļu nomaksas apmēru.

Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā veiktā audita rezultātā uzņēmumam uzrēķināja papildu nodokļus 331 585,93 EUR, nokavējuma naudu 84 425,14 EUR un soda naudu 99 475,78 EUR apmērā, ko saprotams uzņēmums apstrīdēja tiesā.

Tā kā uzņēmums nebija šo summu nomaksājis, neskatoties uz to, ka uzņēmumam īpašumā ir nekustamais īpašums, kas vēl 2013. gadā tika novērtēts turpat miljona eiro vērtībā, VID 2019.gada 20.augustā lēma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, to pamatojot ar to, ka zvērinātā tiesu izpildītāja Jūlija Joffe 2019.gada 30.jūlijā esot sastādījusi aktu par piedziņas neiespējamību un VID neesot zināms, ka uzņēmumam būtu manta, uz kuru varētu vērst piedziņu.

Tā kā uzņēmums nevarēja turpināt saimniecisko darbību, kas ir vienīgais veids, kā juridiskā persona var gūt ienākumus, no kuriem būtu iespējams kaut daļēji segt arī nodokļu maksājumus un samaksāt darbiniekiem algas, tad uzņēmums arī reāli pārtrauca savu saimniecisko darbību, atbrīvojot no darba savus darbiniekus, un VID 2019.gada 5.decembrī, norādot, ka rīkojas Latvijas Republikas sabiedrības interesēs, pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu, to nosūtot Uzņēmumu reģistram (UR), kas uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu.

Pēc tam, kad UR iecēla uzņēmuma likvidatoru, sāka atklāties patiešām interesanti fakti.

Neskatoties uz VID EDS joprojām norādīto uzņēmuma aktuālo nodokļu parādu - aptuveni 468 tūkstoši EUR, uzņēmuma norēķinu kontā pēc VID norādēm bija bloķēti vairāk nekā 889 tūkstoši EUR, un to VID nav spējīgs izskaidrot. Tāpat uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā ķīlas atzīme un hipotēka pēc VID norādēm arī bija nostiprināta vairāk nekā 889 tūkstošu eiro apmērā.

Kā izrādījās, tad Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcības dēļ, bez jebkāda pamata uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā tika reģistrēts aizliegums bez VID rakstveida piekrišanas nekustamo īpašumu apgrūtināt ar lietu tiesībās, t.i. aizliegums iznomāt, un VID neko nedarīja, lai šāds prettiesisks ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā tiktu dzēsts un uzņēmums vismaz varētu iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, lai šādā veidā varētu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, segt likvidācijas izdevumus un vismaz daļēji dzēst nodokļu parādu.

Ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatā, uzņēmuma likvidatore lūdza VID veikt darbības, lai tiktu dzēsta ķīlas atzīme, kuras vietā ir tikusi reģistrēta hipotēka, kā arī atcelt aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, uz ko VID atbildēja, ka nekad nav liedzis uzņēmumam nekustamo īpašumu iznomāt, bet aizliedz to atsavināt.

Neviens no VID ierēdņiem nevar atbildēt uz jautājumu, kur juridiska persona var iegūt naudas līdzekļus, ja tai ir aizliegts nodarboties ar saimniecisko darbību, kā arī aizliegts iznomāt sev piederošu nekustamo īpašumu, vienlaicīgi norādot, ka sabiedrības interesēs ir likvidēt šādu uzņēmumu, kas visus gadus ir maksājis valsts budžetā nodokļus lielos apmēros, bet tagad, nedrīkstot veikt saimniecisko darbību un nedrīkstot iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, nav samaksājis VID nodokļu audita rezultātā papildus aprēķinātos nodokļus, nokavējuma naudu un soda naudu.

Tad, kad 26.08.2020. uzņēmuma likvidators griezās ar iesniegumu pie zvērinātās tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes, lūdzot izbeigt izpildu lietvedību izpildu lietā, kurā zvērinātā tiesu izpildītāja 2019.gada 30.jūlijā sastādīja aktu par piedziņas neiespējamību, jo VID lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 2020.gada 31.jūlijā ir zaudējis spēku, saskaņā ar Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta devītās daļas 4.punktu, un saskaņā ar šī likuma 25.pantu VID pienākums ir dzēst likvidējamā uzņēmuma nodokļu parādu, viņš nekavējoties – 28.08.2020. saņēma tiesu izpildītājas atbildi, ka piedziņas noilguma pēdējā dienā – 2020.gada 30.jūlijā VID nezināmā veidā viņai ir atkārtoti piedziņai nodevis savu 2019.gada lēmumu par uzņēmuma kavēto nodokļu maksājumu piedziņu, sakarā ar kuru esot ievest izpildu lieta, kas netikšot izbeigt, un kurā izpildu darbības tiek uzsāktas tikai 28.08.2020., nosūtot Daugavpils zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes reģistrēšanu, un bankai par papildus vairāk nekā 889 tūkstošu eiro bloķētajiem naudas līdzekļiem arī rīkojumu par vairāk nekā 435 tūkstošu eiro arestēšanu uzņēmuma kontā.

AS SEB banka uzņēmuma likvidatorei šo tiesu izpildītājas rīkojumu neizsniedz, norādot, ka uzņēmums, kura kontā ir arestēti naudas līdzekļu pēc tiesu izpildītājas rīkojuma, ir uzskatāma par trešo personu, kura nedrīkstot saņemt šī zvērinātā tiesu izpildītāja rīkojumu.

Neskatoties uz uzņēmuma likvidatora pieprasījumiem, zvērinātā tiesu izpildītāja neizsniedz arī pieprasītās izpildu lietu kopijas.

Rodas aizdomas, ka tieši šī uzņēmuma administratora 26.08.2020. iesniegumā norādītā informācija par piedziņas noilguma iestāšanos 2020.gada 31.jūlijā pamudinājusi tiesu izpildītāju nekavējoties, iespējams, sazināties ar “saviem” cilvēkiem VID, lai iegūtu ar atpakaļejošu datumu datētus dokumentus, kas atjauno viņu kā piedziņas veicēju VID labā.

Šādas aizdomas rodas, jo VID it kā 30.07.2020. rīcība, atkārtoti nododot izpildei VID 2019.gada janvāra lēmumu, ļauj zvērinātajai tiesu izpildītājai Jūlijai Joffei turpināt piedziņas darbu, pārdodot uzņēmuma nekustamo īpašumu, kura pārdošanu 2019.gada 30.jūlijā atzina par nelietderīgu, nodrošinot sev vairāku desmitu tūkstošu euro atlīdzību, savukārt VID ierēdnis nodrošina sev papildus atlīdzību, kā to nosaka Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļa, kurā nostiprināta VID ierēdņu personiskā materiālā ieinteresētība.

Rezultātā rodas jautājums, kas VID ierēdņu izpratnē ir Latvijas Republikas sabiedrība, kuras interesēs VID rīkojas, un kurš mūsu valstī iegūst no tā, ka mūsu VID vairāk nekā 4000 ierēdņu (Igaunijā - 900) darbība ir vērsta uz apzinātu mūsu valsts nodokļu maksātāju iznīcināšanu, tajā skaitā lielo nodokļu maksātāju iznīcināšanu, daļa no kuriem tiek likvidēti, bet daļa pāriet uz citām valstīm, turpinot strādāt, bet nodokļus jau maksāt citu valstu budžetos, un kas patiesībā ir ieguvēji šajā situācijā.

Vai kaut viens no VID ierēdņiem ir spējīgs atbildēt, kur radīsies nauda, ko maksāt VID ierēdņu algās, ja tiks turpināta plānveidīga mūsu valsts nodokļu maksātāju iznīcināšana vai aizdzīšana uz citām valstīm?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...