Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā gadiem ilgi slaukt Latvijas valsti un citus vientiešus? Šis ir galvenokārt uz publiski pieejamiem Lursoft datiem balstīts stāsts par „uzņēmēju” Viesturu Tamužu un viņa darbību riska kapitāla biznesā.

Riska kapitāla biznesa kontekstā tā aizsākās 2006. gadā ar Otrā Eko Fonda dibināšanu. Sarežģīts komandītsabiedrības līgums un tā interpretācija šo gadu gaitā ir radījusi virkni dažādu domstarpību. Pēdējo gadu laikā Fonda darbība ir iegājusi investīciju izpārdošanas fāzē, līdz ar to ieguldītāji laiku pa laikam saņem savus ieguldījumus.

V. Tamuža, Ulda Tēraudkalna un Undīnes Būdes centieni nepildīt komandītsabiedrības līgumu un apdalīt valsti, neizmaksājot tai pienākošās investīcijas un nolīgto peļņas procentu, ir pēdējo divu gadu attiecību saspīlējuma pamatā, kas ir novedis līdz tiesvedībai starp valsti Altum personā un Eko Investoru kā Fonda pārvaldes sabiedrību. Šī saspīlējuma un tiesvedības pamatā ir divas atsevišķas epizodes: viena saistīta ar investētā kapitāla atgriešanu, otra ar līgumā nolīgto procentu izmaksu.

Komandītsabiedrības līguma struktūra sākotnēji paredzēja zināmas privilēģijas privātajiem investoriem, nodrošinot tiem prioritāti pret valsts investētā kapitāla atgūšanā, taču pēc tam, kad privātajiem ir atdots to investētais kapitāls - pamatsumma un 1 % vadības maksas, tad pienāk arī valsts kārta saņemt savu investēto kapitālu, pārvaldes maksās samaksāto naudu 1% apmērā no kapitāla un 6% gadā par ieguldīto kapitālu.

Vēsturiski, lai uzvarētu konkursā, Eko Investors piedāvāja pārvaldīt Otro Eko Fondu ar 1% pārvaldes maksu pretstatā industrijas standartam - 2-3%; vēlāk gan privātie investori vienojās maksāt 2%, bet Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šim priekšlikumam nepiekrita. Līdz ar to Komandītsabiedrības līguma izpratnē privāto investoru papildus samaksātajām pārvaldes maksām nav prioritātes attiecībā pret līgumā nolīgto līdzekļu izmaksu valstij Altum personā.

U. Tēraudkalna un V. Tamuža vēlme tikt vaļā no Altum par sākotnējo ieguldījumu vērtību, nesamaksājot pielīgtos procentus, var tikt raksturota kā pastāvīga. 2015. gadā vairākkārtīgi tika veiktas pārrunas ar SEB banku par aizdevuma izsniegšanu šāda darījuma realizācijai. Taču LGA izpirkuma darījums nenotika, un šajā brīdī konflikts sasniedz jaunus augstumus.

Fokuss ir uz to, kā piespiest nu jau Altum pagarināt noslēgto nodomu protokolu un „ietirgot” ideju par Otrā Eko Fonda darbības termiņa pagarināšanu. Altum pacietības mērs ir pilns, un 2016. gads faktiski paiet diskusijās par to, ka investīcijas ir jāizpārdod un Fonda darbība jāpārtrauc. Bet tikmēr V. Tamužs, U. Būde un U. Tēraudkalns gatavojas rūpīgi plānotai degungalā esošo Fonda ienākumu pārdalei.

Paredzot, ka drīzumā tiks pārdota SIA Diamed un no tās pārdošanas iegūtie finanšu resursi būs jāatdod ieguldītājiem, bet lieti noderētu grimstošā Eko Investora stutēšanai, V. Tamužs uzsāk sagatavošanās darbus pirms plānotās līdzekļu izmaksas.

Saskaņā ar komandītsabiedrības līgumu ir pienākusi valsts kārta saņemt atpakaļ savus ieguldījumus un pārvaldes maksas, bet V. Tamužs nolemj izmaksāt līdzekļus pastarpināti sev, U. Būdei un Swedbank Pensiju fondiem, it kā kompensējot privāto investoru brīvprātīgi samaksātās papildus pārvaldes maksas, līdz ar to liedzot Altum saņemt tam pienākošos līdzekļu izmaksu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Pirmkārt, pirms šī soļa U. Tēraudkalnu Eko Investora valdē 7.11.2016. nomaina Jānis Pūķis. Traucēklis šim solim nav arī fakts, ka J. Pūķis nesenā pagātnē bijis spiests pavadīt dažus mēnešus Lietuvas cietumā kā aizdomās turamais lielākajā Latvijas un Lietuvas sadarbības rezultātā atklātajā degvielas kontrabandas un PVN izkrāpšanas shēmā, par ko Latvijas prese rakstīja tikai garāmejot. J. Pūķis ir zināms arī ar to, ka viņa īpašumā ir nonākusi virkne ar Otro Eko Fondu iepriekš saistītu sabiedrību, kā piemēram SIA Pansionāts Saules Stars, SIA Remed u.c.

Nākamais zīmīgais solis ir ne tikai juridiski sagatavoties iespējamajai Altum pretdarbībai, bet arī pārcelt visus Eko Investora aktīvus, tā lai jebkādas Altum rosinātās tiesvedības “neko nemaksātu”. Līdz šo notikumu sākumam 2016. gadā Eko Investora gada pārskati uzrāda stabilu ~3,3 miljonu EUR lielu aktīvu un pasīvu bilanci, kas, protams, Altum vieš cerības uz to, ka nepamatoti veiktā līdzekļu sadale ir apstrīdama un zaudējumi ir piedzenami tiesas ceļā, kas arī nekavējoties tiek darīts 2016. gada decembrī ceļot prasību tiesā pret AS Eko Investors par pārkāpumiem fonda līdzekļu izmaksās.

Faktiski nekavējoties izdodas panākt Eko Investora kontu arestu, ko gan Eko Investora algotie juristi apstrīd un panāk, ka tas tiek atcelts. Tas dod papildu laiku V. Tamužam iztīrīt visus atlikušos aktīvus: uz 2016. gada 31. decembri Eko Investora bilance ir sarukusi līdz 1,3 miljoniem EUR, un tas 2016. gadā pēkšņi ir cietis vairāk nekā pusmiljona eiro lielus zaudējumus. Skaidrs, ka šis fakts top publiski zināms tikai pēc gada pārskatu iesniegšanas, bet Altum centieni atgūt ieguldījumus nebeidzas, un aprīlī atkārtota tiesa par prasības nodrošinājumu apmierina Altum prasību apķīlāt Eko Investora kontus.

Altum šķietami var uzgavilēt, bet fakts ir tāds, ka Latvijas tiesu sistēmas lēnās darbības rezultātā Altum cerības kaut ko piedzīt ir sarukušas, jo Eko Investors ar V. Tamuža, U. Tēraudkalna, U. Būdes un noslēgumā arī jau pieminētā J. Pūķa gādību ir kļuvis par paskastes kantori tāpat kā virkne citu ar V. Tamužu un Eko Investoru saistītu uzņēmumu.

Spriežot pēc Eko Investora gada pārskatiem, 2015.gadā lielāko vērtību tā bilancē veidoja līdzdalība meitas sabiedrībās (1,1 miljons EUR) un ieguldījumi asociētajās sabiedrībās (259 000 EUR), pārējie vērtspapīri un līdzdalības kapitālos ir 264 000 EUR, aizdevumi asociētajām sabiedrībām 604 000 EUR un nekustamais īpašums 1,12 miljoni EUR, savukārt pasīvos lielākā saistība bija kredītiestādes aizdevums 514 tūkstoši EUR citi aizņēmumi t.sk. Aizņēmums no nerezidentiem 1,4 miljoni EUR un aizņēmums no LR juridiskas personas 223 tūkstoši EUR.

Apskatot 2016. gada iesniegto finanšu pārskatu, ir ievērojamas būtiskas izmaiņas, bilance sarukusi līdz 1,3 miljoniem EUR, līdzdalība meitas sabiedrībās un asociētajās sabiedrībās un arī aizdevumi asociētajām sabiedrībām sarukuši teju līdz nullei. Saistības pret ārzonu ir atmaksātas. Vienīgais, kas palicis uzņēmuma bilancē ir nekustamais īpašums, pārējie vērtspapīri un ieguldījumi pārvērtušies par īstermiņa pārējiem vērtspapīriem un līdzdalību kapitālos.

Izanalizējot Lursoft datus, acīmredzams, ka Eko Investora divi vērtīgākie ieguldījumi ir:

1.   SIA PTC, kas jau padsmit gadus nodarbojas ar iepakojuma vairumtirdzniecību, kurš bija AS Eko Investors īpašumā līdz pat 2016. gada 20. decembrim. Uzņēmuma valdi veido Egils Svars (iepriekš bijis arī Eko Investors valdes loceklis), Inārs Kučāns, Andis Stuberovskis un Uldis Tēraudkalns) no 2016. gada 20. decembra par PTC īpašniekiem reģistrētas divas neko uz pirmo acu uzmetienu neizsakošas sabiedrības SIA Artha ar 66,46% un SIA LZP 2 ar 33,54%. Valdē tikmēr nekas nav mainījies

2.   AS Perseus: lai gan AS Perseus akcionāru reģistrs nav publisks, tomēr, papētot akcionāru sapulces protokolus, diezgan ātri ir skaidrs, ka 2016. gadā sasauktajā akcionāru sapulcē piedalījās Uldis Tēraudkalns, pārstāvot AS Eko Investors ar 160 000 balsīm/akcijām ar nominālvērtību 160 000 LVL un Kiprā reģistrēts uzņēmums ELVIRO LIMITED reg nr HE330091 Kolonakiou, 33, Agios Athanasios, 4103 Limassol ar 240 000 LVL vērtām 240 000 akcijām, kuru sapulcē pārstāvēja Eduards Ekarts, daudzgadīgs V. Tamuža un U. Būdes štata jurists t.sk. arī bijis AS Perseus valdes loceklis laikā no 2013. februāra līdz 2014. janvārim.

Zīmīgi, ka 2015. gada 16. aprīļa akcionāru sapulcē AS Perseus akcionāri bija jau minētais AS Eko Investors un SIA Artha ar 120 000 akcijām un SIA LZP 2 ar 120 000 akcijām. Tātad varam izdarīt secinājumu, ka SIA Artha un SIA LZP 2 ir atsavinājušas sev piederošās AS Perseus akcijas par labu Kiprā reģistrētajam uzņēmuma ELVIRO LIMITED 2015. gada laikā.

Ņemot vērā, ka AS Perseus statūtos norādīts, ka AS Perseus vienīgais uzdevums ir ieguldījums Otrajā Eko Fondā, varam pieņemt, ka, ja izdotos atklāt pārdošanas cenu, tad izdotos noteikt Otrā Eko Fonda provizorisko vērtību. Savukārt AS Eko Investors ir atsavinājis tam piederošās AS Perseus 160 000 akcijas 2016. gada laikā par labu SIA LZP 2 un SIA Artha tikai šoreiz nevis 50/50 bet gan proporcijā 1/3 un 2/3.

Pētot tālāk, kas tad ir AS Eko Investors atlikušie aktīvi, nonākam pie AS Globitex Holdings. Šī uzņēmuma Padomes priekšsēdētājs kopš 2015. gada 28. jūlija ir Uldis Tēraudkalns. AS Globitex Holdings gada pārskati un akcionāru sapulču protokoli ir sastādīti rafinētāk, un tajos nav atrodams konkrēts akciju sadalījums un investori, tomēr 2017. gada 24. janvāra akcionāru sapulces protokols atklāj, ka šajā akciju sabiedrībā ir divi akcionāri, kuri pārstāv 228106 EUR nominālā vērtu statūtkapitālu :

1.   SIA "LZP 2", reģistrācijas Nr. 40003583032, juridiskā adrese: Elizabetes iela 23A-20, Rīga, LV-1010, Latvija, kurai pieder 114 053 Sabiedrības vārda akcijas ar katras akcijas nominālvērtību EUR 1 (viens euro), jeb 18,74 % Sabiedrības pamatkapitāla, un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekles Undīnes Būdes (personas kods XXX-10000) personā;

2.   SIA "ARTHA", reģistrācijas Nr. 40003513410, juridiskā adrese: Ausekļa iela 1-18, Rīga, LV-1010, Latvija, kurai pieder 114 053 Sabiedrības vārda akcijas ar katras akcijas nominālvērtību EUR 1 (viens euro), jeb 18,74 % Sabiedrības pamatkapitāla, un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekļa Viestura Tamuža (personas kods XXX-12753) personā;

Iespējams, sakritība, bet 228 106 EUR ļoti tuvu atbilst Eko Investora bilancē atrodamajam ierakstam par citām dalībām.

Pētot tālāk akcionāru sapulču protokolus, 2016. gada 1. septembra akcionāru sapulcē ir atrodams pierādījums šai hipotēzei, jo toreiz starp AS Globitex Holdings akcionāriem bija atrodams AS Eko Investors :

Akciju sabiedrība "EKO INVESTORS", reģistrācijas Nr. 40003523781, juridiskā adrese: Dārza iela 2, Rīga, LV-1007, Latvija, kurai pieder 200 000 (divi simti tūkstoši) Sabiedrības vārda akcijas ar katras akcijas nominālvērtību EUR 1 (viens euro), jeb 37,48 % (tieši tik pat daudz procenti, cik vēlāk pieder Sia Artha un Sia LZP 2 kopā) Sabiedrības pamatkapitāla, un kura sapulcē tiek pārstāvēta valdes locekļa Ulda Tēraudkalna (personas kods XXX- 11500) personā

Šī analīze ļauj izdarīt secinājumu, ka, kamēr Altum gatavojās tiesai ar hipotētiski reprezentablu fondu pārvaldes sabiedrību, šīs sabiedrības vadība Ulda Tēraudkalna personā un patiesie labuma guvēji Viesturs Tamužs un Undīne Būde „notīrījuši” visus vērtīgos Eko Investora aktīvus uz savām divām sabiedrībām SIA LZP 2 un SIA Artha.

Vienīgā Altum cerība de fakto līdz 2017. gada aprīļa tiesas sēdei ir pats AS Eko Investoram piederošais nekustamais īpašums Dārza ielā 2.

Taču jau 2017. gada 6. februārī SIA Artha ar 66,46% un SIA LZP 2 33,54% dibina sabiedrību SIA Dārza 2, kuras valdē ir viens valdes loceklis Uldis Tēraudkalns. Šai Sabiedrībai ir tikai viens mērķis kļūt par nekustamā īpašuma Dārza iela 2, Rīga jauno īpašnieku, kas ar SEB bankas palīdzību izdodas 2017. gada maija sākumā.

Līdz ar to AS Eko Investors pilnīgi oficiāli ir šķīries no visiem tā vērtīgākajiem aktīviem un ir pilnībā gatavs pieņemt tiesas spriedumu par visu norēķinu kontu apgrūtinājumu, jo visa faktiskā darbība un vērtīgākie aktīvi no turienes ir aizpludināti uz drošākām vietām SIA LZP 2 un SIA Artha.

Eko Investors vēl arvien pārvalda Otro Eko Fondu, un tā viens no vērtīgākajiem aktīviem ir ieguldījums AS Eco Baltia, kurā šobrīd Padomē darbojas jau zināmie četri Eko Investors funkcionāri - Viesturs Tamužs, Undīne Būde, Eduards Ekarts un Uldis Tēraudkalns, savukārt Lielbritānijas pilsonis Peter Hjelt, spriežot pēc Linkedln ieraksta, pārstāv ERAB intereses.

Jautājums ir - pie kā vērsties Altum, lai atgūtu savus līdzekļus, ņemot vērā to, ka visi vērtīgie aktīvi ir nonākuši divās sabiedrībās - SIA Artha un SIA LZP 2.

SIA Artha 100% pieder Viesturam Tamužam, kurš ir arī vienīgais šīs Sabiedrības valdes loceklis. Šī Sabiedrība ir, iespējams, rentablākā sabiedrība Latvijā. Piemēram, 2015. gadā apgrozot vien 204 000 EUR, tai ir izdevies gūt neticamu 4 949 759 eiro peļņu, turklāt, neskatoties uz fantastisko peļņu, tā nekādi nav ietekmējusi nodokļu maksājumus valsts budžetā. Tomēr, neskatoties uz Eko Investora nedienām, SIA Artha bilance pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 1 miljona eiro 2014. gadā uz 7,15 miljoniem EUR 2016. gada nogalē.

SIA LZP 2 pieder 100% Undīnei Būdei, kura arī ir vienīgā valdes locekle. Izvērtējot tās finanšu datus izskatās pēc SIA Artha kopijas - ap 200 tūkstošu eiro apgrozījums pēdējos divus gadus un fenomenāla 4,967,984 eiro peļņa. Arī nodokļu kontekstā SIA LZP 2 maksājumi valsts budžetā ir mērām desmitu tūkstošu apjomā un milzīgā peļņa 2015. gadā ir bijusi komplektā vien ar 99 000 eiro maksājumiem valsts budžetā. Arī LZP 2 bilance no 849 000 EUR 2014. gadā ir izaugusi līdz 6,5 miljoniem eiro 2016. gada beigās bez acīmredzama saimnieciskās darbības pieaugumu un būtiskiem ieņēmumiem.

Kā vēstī LZP 2 2015. gada pārskata vadības ziņojums, tad pārskata gadu sabiedrība noslēdz ar EUR 4 967 984 lielu peļņu, ko galvenokārt veidoja ieņēmumi no AS Perseus akciju pārdošanas. Pārskata gads vērtējams kā veiksmīgs. Sabiedrība ir labi finansēta un rentabla ar labiem likviditātes radītājiem.

Atsaucot atmiņā to, ka Perseus vienīgais aktīvs ir ieguldījums Otrajā Eko Fondā -13%, tātad pārdodot LZP 2 piederošās 120 000 Perseus akcijas(no kopējām 400 000), kas netieši veido vien 3,9% no Otrā Eko Fonda ekonomiskās vērtības U. Būde ir nopelnījusi nepilnus 5 miljonus eiro. Jautājums - vai nu Otrā Eko Fonda kopējā ieguldījumu vērtība ir 128 000 000 eiro un LGA vadība ir rīkojusies neracionāli, parakstot nodomu protokolu par 3 miljoniem eiro pārdot 33% ekonomiskās vērtības Otrajā Eko Fondā, vai arī U. Būde nodarbojas ar masveidīgu nelegāli iegūto līdzekļu legalizāciju.

Tas pats attiecas uz SIA Artha un Viesturu Tamužu, kur 2015. gada finanšu pārskata vadības ziņojums vēstī: 2015. bija sešpadsmitais sabiedrības darbības gads. Finanšu gadu sabiedrība noslēdza ar EUR 4 949 759 lielu peļņu, ko galvenokārt veidoja ienākums no asociētās sabiedrības A/s Perseus akciju pārdošanas.

Atceroties to, ka AS Perseus akcijas SIA LZP 2 un SIA Artha pirmoreiz pārdeva Kiprā reģistrētajam ELVIRO LIMITED par kopējo summu gandrīz 10 000 000 EUR, automātiski rodas jautājums, no kurienes nevienam nezināma Kipras sabiedrība ņems līdzekļus, lai samaksātu 30 reizes lielāku cenu nekā ieguldījumu sākotnējā vērtība it īpaši ņemot vērā V. Tamuža un U. Tēraudkalna aktivitātes Otrā Eko Fonda ieguldījumu vērtības apstrīdēšanā. Šeit ir laikā atcerēties to, ka Otrais Eko Fonds 2012. gadā pārdeva kādam Kipras uzņēmumam SIA Pharmidea daļas un tās no Kipras uzņēmuma nonāca citu akcionāru īpašumā gadu vēlāk.

Atsevišķas analīzes vērta ir investīcija SIA Pharmidea, kurā savulaik arī tika ieguldīti tieši 700 000 LVL, uzņēmumu grupai izdevās piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu un izveidot medikamentu mērogošanas laboratoriju, bet apzināti vai neapzināti tas tika pārdots ar vairāku simtu tūkstošu zaudējumiem 2012. gada 7. augustā kādam Kipras uzņēmumam, kuram sev piederošos 15,65% uz īsu brīdi pārdeva vai, iespējams, nodeva arī Pharmidea ideoloģiskais tēvs un valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Zīmīgi, ka 2013. gadā uzņēmuma saimnieciskā darbība uzņēma apgriezienus (2011. gadā Pharmidea 229 949 LVL zaudējumi), pieauga gan apgrozījums, gan arī saruka uzņēmuma zaudējumi, un 2014. un 2015. gadu Pharmidea nostrādāja ar simtos tūkstošu eiro mērāmu peļņu. 2013. gada beigās par Pharmidea īpašniekiem oficiāli atkal kļūst Vitālijs Skrīvelis ar 19,73% un divi Krievija Federācijas pilsoņi katrs ar 40,14%.

Paliek neatbildēts jautājums, kas bija patiesā labuma guvēji Kipras uzņēmumā A.B. INTELPHARM LIMITED, reģ. nr: 1000247981 Agias Elenis & Makariou III GALAXIAS BUILDING, 2nd floor 1060, Nicosia, Cyprus, un kāpēc bija nepieciešama Kipras uzņēmuma iesaiste, pirms Pharmidea nonāca pašu Krievijas pilsoņu īpašumā. V. Tamužs ar U. Būdi pa šiem gadiem nekad nav slēpuši to, ka viņiem ir investīcijas farmācijas sektorā “caur aktīvu pārvaldniekiem” Šveicē, iespējams, ka viena šāda investīcija bija tieši “slēptas īpašuma tiesības” Pharmidea.

Tipiski šādos pārdošanas darījumos pastāv darījuma struktūras, kurās maksājums tiek sadalīts divos vai trīs maksājumos. Daļa pirkuma cenas tiek samaksāta uzreiz, bet daļa atliktajā maksājumā. Tikai šajā gadījumā, iespējams, izmantojot Kipras uzņēmumus, norēķins par atlikto maksājumu ar V. Tamužu un U. Būdi tika veikts Kiprā, apejot pārējo Fonda ieguldītāju tiesības un intereses. Interesanti, ka Pharmidea atgriežas V. Skrīveļa un arī krievu tiešā īpašumā 09.09.2013. tieši vienu gadu un mēnesi pēc darījuma ar Otro Eko Fondu (07.08.2012)...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...