Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

4. martā ziņu aģentūrai LETA tika nosūtīta informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajā krimināllietā saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumiem par programmēšanas pakalpojumiem 2021.g.vēlēšanu organizēšanā pēkšņi trīs reizes sarukuši zaudējumi un apsūdzētas vairs tikai divas, nevis četras personas. Proti, prokuratūra 01.03.2024. cēlusi apsūdzību un spējusi saskatīt vairs tikai 56 265 € zaudējumus, nevis, kā iepriekš KNAB 22.02.2024. paziņojis, ne mazāk kā 149 920 € zaudējumus.

Ziņu aģentūrai LETA tika nosūtīti fakti un dokumenti par būtiskām pretrunām KNAB krimināllietā, kuras rezultātā programmēšanas pakalpojumu izmaksas vēlēšanās pēkšņi pieaugušas 20 – 50 reizes. Proti, pirms KNAB krimināllietas tās bija 150 000 – 400 000 €, bet pēc KNAB krimināllietas pēkšņi uzaugušas uz 2025.g. – 6.28 milj. €, un parādījusies jauna, pirms tam nebijusi izmaksu pozīcija – tukšajos gados, kad vēlēšanas nenotiek, vēlēšanu izmaksas būs 2027.g. – 1.0 milj. € un 2028.g. – 1.2 milj. €.

Šādas ziņas publicēt nedrīkst, jo tās kaitē „Jaunās Vienotības” (JV) valdībai apgūt un izšķērdēt mūsu nodokļu naudu. Daļu no šīs naudas JV valdība atmet aģentūrai LETA caur valsts fondiem, lai LETA nepublicē neko sliktu par JV valdības nedarbiem, bet tieši pretēji – melo sabiedrībai un slavē JV.  Šādiem uzdevumiem LETĀ pieņemti darbā naivi un aprobežoti personāži kā Kristaps Ūgainis.

LETA, Kristaps Ūgainis 04.03.2024. izplatījis medijiem savu izdomājumu: Prokuratūra apsūdz četras personas par 149 920 € zaudējumiem valstij KNAB uzsāktajā krimināllietā.

Prokuratūras komunikāciju vadītāja Ieva Šomina 05.03.2024. informēja: Pirmkārt, LETA nav interesējusies prokuratūrā par minēto krimināllietu. Otrkārt, apsūdzētas divas personas un zaudējumi aprēķināti 56 265 €.

Tātad zaudējumu apmēru LETA palielinājusi trīs reizes, bet apsūdzēto skaitu – divas reizes un nav publicējusi pašu galveno – vēlēšanu izmaksu pēkšņo pieaugumu 20 – 50 reizes. LETA melus 04.03.2024. pārpublicējuši TVNET, Apollo, Jauns.lv un daudzi citi mediji.

LETA melo mums par mūsu pašu nodokļu naudu un vēl nopelna ar to. Meli pārvērsti biznesā. Jautājums – cik ticamas ziņas ir Latvijā? Uz kādiem principiem un ar kādu ētiku strādā ceturtā vara – mediji? Kur pazuduši un kāpēc klusē lielie dezinformācijas mednieki – re:baltica, re:chek un pārējie? Savukārt melu pārpublicētāji – TVNET, Apollo, jauns.lv nav pat pārbaudījuši LETA melus, bet akli tos izplatījuši visai sabiedrībai un tos sauc par “uzticamām ziņām”. Latvijas mediju telpa strauji degradē. Savukārt pret publikācijām ar piespraudi “Uzticamas ziņas” jāizturas īpaši kritiski.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...