Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru gadu vairāk cilvēku iet bojā no zibens spērieniem, bišu un lapseņu dzēlieniem, suņu kodieniem, noslīkšanas vannā, zirgu spērieniem vai govju uzbrukumiem nekā no lāču uzbrukumiem. Tomēr joprojām cilvēki nebaidās no bitēm, zirgiem un iešanas vannā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mednieki bļauj nevis par bitēm un vannām, bet gan par vilkiem, lūšiem un lāčiem.

Šoreiz tiks apskatīts trešais pret lielajiem plēsējiem vērstais raksts, kuru mēneša laikā uzcepusi apdauzītā medību funkcionāre Linda Dombrovska. 

http://www.la.lv/eiropa-jau-40-000-lielo-pleseju/

Saplosītā Eiropa

Normāli cilvēki jau sen ir ievērojuši, ka medniekiem ir grūtības uzrakstīt pat vienu teikumu, lai kaut ko nesamelotu.

Dombrovska acīmredzot līdz pat šai baltai dieniņai neko nav dzirdējusi par to, ka Latvijā ir aptuveni 380 000 ha aizaugušas lauksaimniecības zemes.

http://laukos.la.lv/sak-mainities-darijumu-struktura/

Kopumā Eiropas Savienībā ir novērojamas šādas ilgtermiņa izmaiņas: kopš 1961. gada lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 17%, bet sējumu platības par 19% (1950-2010). Aplēses rāda, ka 2030. gadā neapstrādātas lauksaimniecības zemes veidos 170 000 km2. Citiem vārdiem sakot, šīs platības savā ziņā pārņems Māte Daba.

Tāpat medību ideologi nezina, ka gan pārnadži, gan vilki mierīgi atrod barību arī cilvēku pārveidotā ainavā. Un ka lielie plēsēji atšķirībā no pārnadžiem ir pašregulējošas sugas un ekosistēmas atslēgsugas.

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/oik.01977

Tik daudz par to, kā Eiropā "samazinoties" dzīves telpa lielajiem plēsējiem.

Runājot par lielo plēsēju skaitu, dati ir šādi:

17 000 lāču uz 485 400 km2 (22 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija - kurās dzīvo 11 100 lāču (jeb 65% no kopskaita);

9 000 lūšu uz 813 000 km2 (23 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija, kurās dzīvo 5 500 lūšu (jeb 61% no kopskaita);

12 000 vilku uz 800 000 km2 (28 valstīs);

1 300 tiņu uz 250 000 km2 (visi dzīvo Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā).

Tātad pusi no šiem 40 000 plēsējiem veido lāči un tiņi, kuriem Latvijā mūsu dienās vēl nav dzimis neviens mazulis.

Lūši arī Latvijā nerada galvassāpes lopkopjiem, bet par Eiropas vilkiem un aitām jau tika izrunāts pirmajā rakstā.

http://pietiek.com/raksti/kad_aita_partop_par_medibu_ideologi_un_otradi

Salīdzinājumam Eiropas Savienībā ir 336.16 miljoni govju, cūku, aitu un kazu, no kurām 23.7 miljoni (jeb 7.0%) atrodas Rumānijā, Zviedrijā un Somijā.

Rumānijas aitu skaits (9.88 miljoni) pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 17%, bet kazu skaits (1.48 miljoni) - par 71%.

Kā Rumānijas, Zviedrijas un Somijas lāči un lūši apdraud 312 miljonus mājlopu, Latvijas medību funkcionāri nespēj izskaidrot.

Lai gan Briseles platforma notika nevis jūnija sākumā, kā to apgalvo Linda D., bet gan maija beigās, tas bija pietiekams iegansts lai Dombrovska uzliktu veco plati un mēģinātu radīt paniku, biedējot cilvēkus ar Rumānijas lāčiem.

Skaidrības labad jāatgādina, ka lāčus Rumānijā audzēja un nobaroja diktatora Čaušesku izklaidei, kurš bija maniakāls mednieks. Pavisam 25 diktatūras gados Čaušesku nošāva 400 lāčus, bet vienā dienā - 1983. gada 15. oktobrī pamanījās nošaut 24 nobarotus lāčus.

Tāpat svarīgi uzsvērt, ka 76% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka lācis ir viņu nacionālais simbols, nevis izpriecas objekts bagātiem ārzemju trofeju medniekiem, kas par labi nobarota lāča nošaušanu gatavi samaksāt 15 - 20 000 dolāru.

Interesanti, ka Dombrovskai nav ne mazākās nojausmas, ka Igaunijā dzīvo 700 lāču un vienīgie incidenti ir notikuši medībās un ka nevienu cilvēku lāči kaimiņzemē nav nogalinājuši. Līdzīgi ir arī Slovākijā, kur dzīvo ~ 1 000 lāču. Vienīgi kvalificēts psihiatrs varētu izskaidrot šo dīvaino Dombrovskas apsēstību ar Rumānijas lāčiem, kas īsā laika sprīdī viņai lika sacerēt divus pilnīgi tendenciozus rakstus.

Latvijas idille

Lai gan mūsu dienās vēl nav dokumentēts neviens gadījums, kad lācenei Latvijā būtu piedzimuši lācēni, tas netraucē medību ideologiem jau tagad pieprasīt apšaut lāčus. Kas, protams, nav pārsteidzoši, zinot, kā asiņainā minoritāte, kas sevi dēvē par 'medniekiem', izturas pret citām aizsargājamajām sugām - vilkiem un lūšiem.

Katru gadu vilki tiek apšauti 50%-60% apmērā no populācijas jeb tiek apšauta puse no katras vilku ģimenes. Savukārt lūšus apšauj 30% apmērā no populācijas, un pēdējos trijos gados killeri nevar pat izpildīt sākotnējo kvotu, un dažu gadu laikā lūšu skaits ir nokrities no 900 līdz 500 ar tikko piedzimušiem mazuļiem vasarā. Pēc medību sezonas palikuši dzīvi ir apmēram 300 lūšu jeb viena ceturtā daļa no vides ietilpības, kas ir 1200 lūši ziemā.

Latvijas medību politikas neatņemama sastāvdaļa ir apšaut ienākošos Lietuvas vilkus un Igaunijas lūšus. Šādu aizsargājamu sugu masveida apšaušanu medību funkcionāri dēvē par 'cieņpilnu līdzāspastāvēšanu'. Ko lai teic - par Latvijas mednieku nozīmīgas daļas stulbumu vēl lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...