Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs S.Lavrovs paziņojis, ka nepieciešams palielināt Kolektīvās drošību līgumu organizācijas (KDLO) miera uzturētāju potenciālu, lai varētu piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēkos

KDLO tika izveidota īsi pēc PSRS un Varšavas pakta valstu alianses izjukšanas, lai turpinātu uzturēt pretspēku NATO. Pašlaik KDLO ietilpst Krievija, Kazahstāna, Armēnija, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna. Proti, visas bijušās PSRS republikas, kuras vēl joprojām ir palikušas Krievijas interešu sfērā vai kuras dažādu iemeslu dēļ faktiski ir atkarīgas no Krievijas labvēlības. Nav mazāko ilūziju, ka visām KDLO dalībvalstīm ir viena ideoloģiskā platforma. Tad kādi militārie formējumi ietilpst KDLO, kurus tik ļoti vēlas iesaistīt Lavrovs ANO vadītajās miera uzturēšanas misijās?

Tātad KDLO no Krievijas ir: 98.gaisa desanta divīzija (Ivanova), 31.trieciendesanta brigāde (Uļjanovska). No Kazahstānas: 37.trieciendesanta brigāde, Jūras kājnieku bataljons. No Baltkrievijas: 1.specnaza brigāde. No Armēnijas, Kirgīzijas un Tadžikistānas ir pa bataljonam. Plānots KDLO iekļaut kā Krievijas Ārkārtējās situācijas ministrijas vienības, tā arī Iekšlietu ministrijas speciālās uzdevumu vienības. Analoģiskas vienības ir iesaistītas arī no Baltkrievijas un Kirgīzijas. KDLO ietvarā ir arī Krievijas aviācijas vienība, kura dislocēta Kirgīzijā.1

Labi, bet kāds ir miera uzturētāju pienākums? Miera uzturētāji aizsargā civiliedzīvotājus, aktīvi novērš konfliktus, samazina vardarbību, stiprina drošību un pilnvaro valstu varas iestādes uzņemties šos pienākumus.2

Pag, vai nu Lavrovam ar humora izjūtu ir savdabīgi, vai arī es kaut ko nesaprotu. KDLO sastāvā faktiski ir vieni rīkļurāvēji. Karavīri vai policisti, kuri mācīti tikai ātri nogalināt, bet te viņus par miera uzturētājiem pataisa. Tikpat labi arī varētu teikt, ka tagad plēsīgie zvēri ēdīs zāli vai arī sērijveida slepkava iecelta slimnīcā par ķirurgu.

KDLO militārais kontingents pēc būtības nevar pildīt miera uzturēšanas spēku funkcijas, jo vienkārši tam nav mācīti. Viņi mācīti pavisam citiem mērķiem.

Pat ar neapbruņotu aci redzams, ka KDLO dominējošo stāvokli ieņem Krievijas spēki. Faktiski – KDLO ir Krievijas veidota un tās interesēm kalpojoša institūcija.

Ja tā paskatāmies, uz kurieni tad Krievija līdz šim ir sūtījusi savas misijas? Vismaz dažus gadījumus.

Piedņestra – konflikts aizsākās 1990. gadā tā brīža padomju Moldāvijā, kad krieviski runājošā minoritāte Piedņestras reģionā atšķēlās un vienpusēji pasludināja neatkarību.3

Dienvidosetija - Gruzija, atgūstot neatkarību 1991. gadā, Zviada Gamsahurdijas vadībā centās atgūt kontroli pār autonomijām. Dienvidosetijā tas izvērtās pusotru gadu ilgā karā ar aptuveni 1000 cilvēku upuriem. 2008.gadā konflikts saasinājās. 4

Abos iepriekšminētajos gadījumos konflikta iemesli bija Krievijas pretdarbība neatkarīgu valstu izveidē, proti, šīs valstis vēlējās iziet no Krievijas ietekmes zonas.

Ja tā paskatās, ļoti savdabīga situācija. Krievija bija tieši iesaistīta, lai konflikti rastos, un tad sūta uz turieni savus miera uzturēšanas spēkus.

Krievija arī centās panākt, lai tās miera uzturēšanas spēki tiktu nosūtīti uz Ukrainas konflikta vietām.

Krievijas attīstītajā hibrīdkarā tā sauktie „miera uzturētāji” ir viena no metodēm, kā bez tradicionāla, atklāta uzbrukuma īstenot savas intereses Ukrainā.5

Kā redzams, šāds Krievijas taktiskais gājiens jau ir bijis sen. Pati cieši iesaistīta konflikta izveidē un tad sūta savus miera uzturēšanas spēkus. Jāatzīst, ka jau PSRS plaši piekopa līdzīgu taktiku. Izraisīja nemierus un tad ieveda savu karaspēku kā “atbrīvotājus”, lai pasargātu darbaļaudis. Te jāsaka – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Visticamāk, ka arī pati Krievija patiesībā saprot, ka tās “miera uzturēšanas” operācijas neizskatās pārāk labi, tamdēļ meklē iespēju, ka sevi nomaskēt. KDLO tieši neder, jo īsti neviens pasaulē šo organizāciju par nopietnu neuzskata. Tad nu jāmēģina “palīst” zem kāda “jumta”. Kādēļ tad neiet uz visu banku un necensties kļūt par ANO misiju sastāvdaļu?

Interesanti, šie Krievijas centieni kļūt par “miera uzturētājiem” ir saistīti jau ar pašas Krievijas izveidotiem konfliktiem, vai tikai plānotiem?

Manuprāt, ANO vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka valstis, kuras pašas īsteno agresiju, miera uzturēšanas operācijās nevar piedalīties. Pretējā gadījumā, runājot līdzībās, sanāktu, ka uz aitu ganībām notikušajām nekārtībām tā vietā, lai nosūtītu ganu, tiktu aizsūtīts izsalcis vilks.

1 https://military-kz.ucoz.org/index/vojska_odkb_ksor/0-63

2 https://peacekeeping.un.org/en/what-we-do

3 https://www.apollo.lv/4674863/vai-piednestras-konflikts-uzliesmos

4 https://www.delfi.lv/news/krievijas-gruzijas-karam-10/krievijas-gruzijas-karam-10-ka-sakas-brunotais-konflikts.d?id=50262795

5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/politologs-kopeju-miera-uzturesanas-speku-ievesana-ukraina-lautu-reali-palidzet-ukrainai.a94126/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...