Kad āzis par dārznieku jeb nāvīgā vilku "aizsardzība" Potjomkina sādžā
Mareks Viļķins06.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis gads vilku medību jautājumā ir nesis dažus jaunumus. Pēc Eiropas Komisijas brīdinājuma par gaidāmo tiesvedību, ja Latvijas valdība turpinās ignorēt Valsts kontroles ieteikumus, - aprīlī lūsis tika pārvietots uz nemedījamo sugu sarakstu. Līdz ar to vienīgā lielo plēsēju suga, kuru medniekiem ļauts medīt ir pelēkais vilks.
Lūšu kapusvētki jeb pastardiena mednieku Potjomkina sādžā
https://pietiek.com/raksti/lusu_kapusvetki_jeb_pastardiena_mednieku_potjomkina_sadza/?nomob
Tik tālu par izmaiņām. Tagad pievērsīsimies konstantēm jeb klasikai.
Lasītājiem jāsaprot, ka vidējais Latvijas mednieks ir baltvācu feodāļa, dzimtcilvēka-malumednieka un kompartijas funkcionāra hibrīds, kas apkāries ar Rietumu ieročiem un optiku. Šādam jauktenim nepatīk, ja viņam ko aizrāda, un paštaisnu dusmu uzplūdā raksturīgi veikt sīkmanīgas riebeklības. Nenovīdīgais jauktenis vilkus un lūšus uzskata par kaitēkļiem un nezālēm, kas maksimāli jāapšauj un jāizravē ārā no meža. Kā iemesls apšaut pusi no vilku populācijas tiek piesauktas dažas vilku nokostās aitas.
Par aitām
Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāze uzrāda 92 tūkstošus aitu 2 900 ganāmpulkos. Valsts meža dienests (VMD) gadā reģistrē 20-30 uzbrukumus aitām, kuri tiek pierakstīti vilkiem. Gandrīz visos gadījumos nokostas tiek 1-5 aitas, bet katru gadu gadās pa kādam incidentam, kad vienā ganāmpulkā tiek nokostas 20 un vairāk aitas.
Īpaša medusmaize masu medijiem ir, ja cietušais aitkopis izrādās mednieks. Tādās reizēs tiek iedarbināti visi mednieku sakari, lai panāktu, ka negadījumu filmē televīzija un par to raksta laikraksti, izmantojot sirdi plosošus epitetus. Bļaujot par 20-30 negadījumiem, netiek pieminēti 2 900 neskartie ganāmpulki, un sabiedrībai tiek radīts maldīgs iespaids, ka vilki nevis pārtiek no savvaļas pārnadžiem, bet gan ir par daudz savairojušies un tāpēc vajagot kontrolēt viņu skaitu.
Jānorāda, ka Igaunijas vides aģentūra ir reģistrējusi, ka katru gadu 4.5% no aitu kopskaita iet bojā no slimībām un parazītiem. Latvijā tas atbilstu 4 200 aitām. Vilki pēdējos 10 gadus nokož ~118 aitas gadā. Tātad no slimībām iet bojā 35 reizes vairāk aitu nekā no vilku uzbrukumiem. Taču šis fakts neinteresē nedz Valsts meža dienestu, nedz arī masu medijus. Ja katrs aitkopis kopējā kasē iemaksātu 5 eiro, tad tas nosegtu vilku radītos zaudējumus. Bet interesantāk jau ir zvanīt uz redakciju un klaigāt par pastardienu.
Savukārt Aitkopības asociācijai ir citas prioritātes - galvenais ir īdēt, iztēlot sevi par mocekļiem un pieprasīt vilkus vēl vairāk apšaut. Un naudu izspiest no budžeta un Eiropas savienības fondiem.
"Valsts cirpšanas un slaukšanas kampaņu" shēmotāji sākumā gribējuši "apgūt" vēl astronomiskākas summas
https://pietiek.com/raksti/_valsts_cirpsanas_un_slauksanas_kampanu__shemotaji_sakuma_gribejusi__apgut__vel_astronomiskakas_summas/
Uz vienu ganību hektāru var izaudzēt 10 aitas. Līdz ar to 92 000 aitām vajag ganības 92 km2 platībā. Tas atbilst apmēram trešdaļai no vienas vilku ģimenes teritorijas. Salīdzinājumam - Latvijā ir 200 000 stirnu, un lielā daļā valsts teritorijas blīvums ir 2-4 stirnu uz 1 km2. Tātad stirnu blīvums ir 250-500 reižu mazāks nekā aitu blīvums.
Bet, neraugoties uz šo atšķirību un zinot, ka vilki pārtiek no savvaļas pārnadžiem un nevis no aitām, VMD un medību ideologi apzināti maldina sabiedrību masu medijos, stāstot par vilku kā oportūnistisku plēsēju, un kategoriski noraida priekšlikumu medīt tikai postījumu vietās.
Tāpat jāatgādina, ka Latvijas laukos ir desmitiem tūkstošu klaiņojošu suņu, kas var nokost aitas, ka joprojām nodeg kūtis un ka knišļu dēļ vasarā iet bojā mājlopi.
No knišļu kodieniem bojā gājuši gandrīz 500 mājlopi
“Skats bija briesmīgs, aitas bija izšķaidītas pa ceļu.” Sīkāk par asiņaino negadījumu uz šosejas
Nedēļas nogalē kāds lauksaimnieks Rencēnu apvidū zaudēja teju pusi sava aitu ganāmpulka negadījumā uz vietējās šosejas, vēsta raidījums “Degpunktā”.
Laikus nepamanīts ugunsgrēks Ērgļu novadā nopostījis kūti ar 600 aitām
Saimniecības īpašnieks Dmitrijs Diks Bortņikovs zaudējumus lēš aptuveni 200 000 eiro apmērā. Aitu kūts nav bijusi apdrošināta
https://zinas.tv3.lv/latvija/laikus-nepamanits-ugunsgreks-erglu-novada-nopostijis-kuti-ar-600-aitam/
Par VMD ideologiem
Šogad katru mēnesi masu medijos varēja lasīt, klausīties un skatīties kliedzošas reportāžas par vilku uzbrukumiem aitām. Kā jau kārtīgiem demagogiem piedien, VMD Medību daļas ierēdņiem patīk noklusēt savvaļas pārnadžu radītos postījumus (kas burtiski ir tūkstoš reižu lielāki nekā vilku radītie zaudējumi) un izraisīto avāriju statistiku.
Kam izdevīgi valstiskie meli par vilkiem un lūšiem un to slaktiņš
https://www.pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins
Bet pietiek sīkāk pievērsties pēdējo divu gadu vilku postījumu statistikai, lai atklātos VMD patiesā motivācija.
Šogad līdz oktobra vidum tika reģistrēti 64 vilku uzbrukumi un 224 nokostas aitas. Cēsu novadā notika 23 uzbrukumi, un tika nokostas 122 aitas (55% no kopskaita). Kuldīgas novadā 7 uzbrukumi, un nokostas 17 aitas, bet Smiltenes novadā - 8 uzbrukumi, un nokostas 34 aitas. Tātad šajos trīs novados tika nokostas 77% no kopskaita, un vienā uzbrukumā vidēji tika nokostas 4,5 aitas.
Pērn tika nokostas 129 aitas, no kurām 67 tika nokostas trīs novados - Ventspils, Kuldīgas un Ludzas (vienā uzbrukumā vidēji tika nokostas 4 aitas). Cēsu novadā pērn netika nokosta neviena aita.
Tā kā vilku apšaušana notiek visā Latvijas teritorijā un pēdējos 10 gadus katru gadu tiek nošauta puse no katras vilku ģimenes, tad skaidrs, ka vilku medības nav risinājums. Drīzāk vien apstiprina sakarību - ja vienīgais instruments ir āmurs, tad ikviena problēma atgādina naglu.
Par vilkiem
Vilku apšaušana sākas jūlija vidū, un līdz decembrim nošauti jau ir 200-270 vilku. Lai saprastu, ko tas īsti nozīmē, ir jānoskaidro dažas pamatlietas vilku bioloģijā un ekoloģijā. Vilki pārojas februārī, un maijā piedzimst mazuļi.
Vilku bioloģija medību ideologiem ir tumša bilde, un viņiem grūti saprast, ka divus mēnešus veci vilcēni vēl tikai zīž mātes pienu, piena zobi viņiem ir vismaz līdz augusta beigām un nekādām „apmācībām” nav bioloģiska pamata, un ka līdz gada vecuma sasniegšanai jaunie vilki tikpat kā nedod nekādu ieguldījumu medību procesā.
Tikpat jocīgi ir uzskatīt, ka aplokā vilki uz bezpalīdzīgajām aitām tiek mācīti, kā medīt stirnas un mežacūkas. Atšķirībā no medniekiem, kas, dzenoties pēc adrenalīna, nogalina izklaides nolūkā, vilkiem ir jāriskē ar savu dzīvību, lai nomedītu savvaļas pārnadžus - ko apliecina ielauztie galvaskausi un ribas.
Ieteikums medību ideologiem beidzot noskaidrot elementāras lietas par vilku bioloģiju - piemēram, ko var izdarīt divus mēnešus vecs vilka kucēns. Tad nevajadzēs visai Latvijai apliecināt, cik stulbi ir aitkopji un mednieki, stāstot par to, kā vilki uz aitām apmācot medīt kucēnus.
Katru gadu Latvijā vilkus nošauj 50-60% apmērā no populācijas, bet ne jau tāpēc, ka viņi būtu aitas nokoduši, bet gan tāpēc, ka vilka teritorijā (250 km2) atrodas 10 medību klubi (vidēji 25 km2 lielumā un 15 mednieki kolektīvā), kuriem skauž, ka vilki apēd „šamējo” stirnas un cūkas.
Latvijā ir 2% no vilku kopējā skaita Eiropas Savienībā, bet apšauj 25% no nošauto vilku kopskaita.
Vilku skaits sāk samazināties, ja nošauj vairāk par 30%-40% no populācijas. Latvijas robežas garums ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Igauniju ir 1368 km, un pierobežā pusi no teritorijas klāj meži. Vidējais attālums, kuru veic vilks, lai atrastu sev jaunu teritoriju un partneri, ir 100km. Līdz ar to sanāk, ka teritorija, no kuras Latvijā var ienākt vilki no kaimiņzemēm ir ~ 70 000 km2 liela. Tomēr žoga izbūves uz Eiropas Savienības ārējās robežas dēļ un sakarā ar vilku apšaušanas apmēriem Lietuvā ienākošo vilku skaits būs mazāks nekā iepriekšējos gados.
Pieaugot stirnu (limits 38 000 gadā) apšaušanai, pēdējos gados ir novērojams arī vilku apšaušanas tempa pieaugums - līdz decembrim nošauti jau ir 200-270 vilku. Vilki ir ļoti sabiedriska suga, un tieši ģimenē vilki apgūst medību un komunikācijas prasmes. Ja vilku ģimenes struktūra tiek sagrauta, nogalinot kādu no vecākiem, tad tas tikai novedīs pie aitu uzbrukumu skaita pieauguma, jo jaunie vilki nebūs apguvuši medību prasmes. Vienkāršāk ir nomedīt stirnu nekā briedi vai alni - tāpēc arī vilki seko stirnām, kuras viņus aizved pie mednieka medību tornī, kurš, sēžot siltumā un sausumā, labprāt nošaus kādu vilka kucēnu vai vilceni, kas ar pienu baro mazuļus.
Dace Judina-Nīmane "Dzīvnieks ir ilgstoši bijis badā..."
Juris Belsevics "Tas ir kucēns bez mammas"
https://www.facebook.com/photo?fbid=1771444436547956&set=pcb.1771444736547926
Juris Belsevics "Kuci nošāva pirms mēneša, kucēni bez piena."
VMD neinteresē, kādas sekas var izraisīt vilcēnu vecāku nogalināšana attiecībā uz vilku uzbrukumiem aitām. Tāpat VMD neinteresē, kādas sekas var izraisīt pieaugušu vilku nogalināšana janvārī un februārī, kad vilkiem notiek vairošanās. VMD neinteresē arī, kādas sekas var izraisīt pieaugušu vilku apšaušana martā, kad 90% no pieaugušo vilceņu kopskaita vēderā ir embriji. VMD medību ideologi atsakās izmaksāt kompensācijas par nokostajām aitām, omulīgi skatās reportāžas masu medijos un izmanto aitu uzbrukumu skaita pieaugumu, lai izplatītu dezinformāciju par vilkiem, kas pārsnieguši vides ietilpību un tāpēc nepieciešams palielināt vilku nošaušanas limitu.
Rāmums un izsvērtums visā vilku diskusijā nav novērojams, tāpēc nevienam neienāk prātā, ka risinājums ir stabilas vilku ģimenes, kas ļauj nodrošināt, ka jaunie vilcēni kārtīgi apgūst medību prasmes.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
