Kad cigaretes nesmird jeb „Marlboro” un „IQOS” ražotāja dubultā morāle Krievijā
Pietiek lasītājs09.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no pasaules milžiem tabakas izstrādājumu ražošanā Philip Morris jau 24.martā, „tikai” mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības masu kritikas ietekmē paziņoja, ka it kā strādājot pie iespējām pamest Krievijas tirgu, pievienojoties daudziem starptautiskiem uzņēmumiem, kas samazina savu darbību valstī pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr līdz pat šai baltai dienai tas nav noticis, gluži pretēji – cigarešu Marlboro un smēķējamo ierīču IQOS ražotājs nostiprina savas pozīcijas Krievijas tirgū, ieņemot to tabakas industrijas pārstāvju vietu, kas pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju vai jau uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā pameta Krievijas tirgu, kā arī paplašinot savu ražotni pieaugošā pieprasījuma apstākļos.
Kā vienīgo iemeslu aiziešanai no Krievijas tirgus Philip Morris minēja nevis faktu, ka neatbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, bet gan to, ka nabadziņiem kļuvis grūti strādāt. Protams, netika bārstīti arī izteikumi par atbalstu ukraiņiem, taču tie izrādījās tikai vārdi, kad runa ir par sešiem procentiem no kompānijas globālajiem ieņēmumiem (ceturtā lielākā cigarešu ražotāja Philip Morris portfelī 6% aizņem ieņēmumi no pārdošanas Krievijā).
Turklāt tieši Krievija ir viens no centrālajiem reģioniem, kur nopietnas mārketinga aktivitātes veiktas jaunās IQOS cigarešu alternatīvas izaugsmei. Pēc pašas kompānijas paustā, Krievija ir otrais lielākais IQOS produktu patērētājs pasaulē, patērējot piecus procentus no visas Philip Morris radītās IQOS produkcijas.
Uzņēmumā Krievijā joprojām strādā 3200 darbinieku, un neviens nav atlaists. Gluži pretēji, ražošanas jaudas pat ir palielinātas paaugstinātā pieprasījuma dēļ. Diezgan loģiski – tā kā citi importa cigarešu ražotāji no Krievijas tirgus ir aizgājuši, Philip Morris ir iespēja Winston, Chesterfield u.c. Rietumu cigarešu cienītājus pārvilināt pie sevis un uzsēdināt uz savas produkcijas adatas, jo gluži vienkārši citu ārzemju ražotāju smēķējamie Krievijā nav pieejami.
Reuters nesenajā izmeklēšanas ziņojumā sīki izklāstīja ciešās attiecības starp Philip Morris un Krievijas lielākā cigarešu izplatītāja TC Megapolis dibinātāju un vēl nesen valdes priekšsēdētāju Igoru Kesajevu. Nav nekāds noslēpums, ka I. Kesajevam pieder uzņēmums, kas ražo ieročus Krievijas militārajām vajadzībām.
I. Kesajevs ir viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, kas savu bagātību ieguvis, pateicoties cigarešu izplatīšanai. Deviņdesmito gadu sākumā British American Tobacco un citi cigarešu ražotāji izmantoja haotiskos apstākļus, kādi Krievijā bija pārejas periodā no PSRS iekārtas uz it kā demokrātisku valsti, lai izmantotu likumdošanas nepilnības un nodrošinātu nelegālo cigarešu importu. Ap to laiku I. Kesajevs izveidoja importētāju uzņēmumu, lai palīdzētu lielajiem cigarešu ražotājiem jeb Big Tobacco uzņēmumiem iekļūt Krievijas tirgū. 1998. gadā viņš nodibināja uzņēmumu TC Megapolis.
Laika gaitā, daļēji pateicoties personīgajiem kontaktiem, ko viņš izveidoja ar Philip Morris vadītājiem Šveicē, I. Kesajevs izveidoja TC Megapolis par lielāko cigarešu izplatītāju Krievijā. 2013.gadā Philip Morris un Japan Tobacco International iegādājās šī uzņēmuma akcijas par 750 miljoniem ASV dolāru.
Pat to laiku I. Kesajeva biznesa portfelis palielinājās, iekļaujot V.A. Degtjareva rūpnīcu, kas ražo daļu no ložmetējiem un prettanku un pretgaisa ieročiem, kurus, iespējams, izmanto Krievijas iebrucēji Ukrainā.
Lielajiem tabakas uzņēmumiem nekad nav bijusi sveša karadarbības un konfliktu izmantošana savu biznesu palielināšanā. Kā nekā – stresa nomāktajiem karavīriem, kuriem nepieciešama liela drosme, lai dotos uzbrukumā vai aizstāvētos, paaugstināto spriedzi var gribēties mazināt, uzraujot pa dūmam. Kā rāda līdzšinējā pieredze, visos karos, arī jau Pirmā pasaules kara laikā, karavīriem tika piegādāts ne tikai grādīgais, bet arī smēķējamais. Tieši Pirmais pasaules karš izrādījās pagrieziena punkts tabakas nozares nostiprināšanā Rietumu sabiedrībā, kas pavēra iespēju lielajiem tabakas ražotājiem vairākkārtīgi palielināt savus noieta tirgus.
Philip Morris ne tikai aktīvi darbojas Krievijā, bet arī piegādā savas cigaretes Ukrainas karavīriem, lai uzsēdinātu viņus uz adatas un jau pēc kara beigām viņi turpinātu pīpēt jau kā no nikotīna atkarīgi cilvēki un priekšroku dotu tieši Philip Morris ražojumiem.
Visos laikos lielie cigarešu ražotāji gaidījuši līdz pēdējam brīdim, lai izvestu no valstīm, kurās sācies karš, savas rūpnīcas. Šajā gadījumā izrādījies, ka tieši Philip Morris nespēj atteikties no iespējas paplašināt savu biznesu uz kara un nevainīgu cilvēku nogalināšanas rēķina. Ne velti Philip Morris jau sākumā pateica, ka nevis aizies no Krievijas tirgus, bet gan samazinās mārketinga aktivitātes. Tas arī notiek. Jo kāpēc tērēt naudu mārketingam, ja visi pārējie – godprātīgie konkurenti no Krievijas tirgus ir aizgājuši?
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
