Kad ērti ir tikai novada vadībai, ne iedzīvotājiem
Jānis Leja, Carnikavas novada domes deputāts26.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar jūsmīgiem tekstiem un skaistām fotogrāfijām sociālajos tīklos Carnikavas novada vadība šonedēļ paziņoja par jaunā bērnudārza – PII “Piejūra” nodošanu ekspluatācijā. Te varēšot uzņemt 210 bērnus no visa jaunā novada – Carnikavas un Ādažiem. Bērnudārzu rindu novadā vairs nebūs. Tā saka vēl esošā novada vadība. Bet vai “jaunais, ērtais, modernais” objekts ir ērts arī esošā Carnikavas novada iedzīvotājiem vai tomēr tikai vadībai, kas jau kaļ plānus darbam “jaunajā novadā”?
Pa kreisi un vēlreiz pa kreisi
Jaunais PII “Piejūra” atrodas Carnikavas novada Siguļos – ciemā, kas atrodas starp Saulkrastu šoseju un jūru, “aiz Gaujas”. Iepriekš te bija Siguļu internātpamatskola, kura jau kādu laiku slēgta. Pašvaldība nevēlējās piedalīties internātskolas uzturēšanā, un šādas iestādes novadā vairs nav. Tika pieņemts lēmums skolas vietā izveidot bērnudārzu. Sākotnējās remonta izmaksas lēsa līdz 1,5 miljoniem eiro, kas beigās pieauga gandrīz trīskārt, pārsniedzot 4 miljonus eiro.
Tiem, kas smalki nepārzina Carnikavas novada teritoriju, paskaidrošu – Siguļu ciems atrodas novada tālākajā galā, ja raugās no Rīgas puses. Lai tajā nokļūtu, braucot pa Saulkrastu šoseju, ir jāveic kreisais pagrieziens. Mēs zinām, cik noslogota ir šī šoseja darba dienu rītos un vakaros. Tagad klāt vēl nāks desmitiem auto, kas vedīs bērnus uz bērnudārzu. Papildus tam būs arī bērnudārza personāla auto plūsma, jo, ticiet vai ne, bet normāla, regulāra sabiedriskā transporta te nav. Ja dzīvo Carnikavā un vēlies nokļūt Siguļos uz darbu, pērc auto.
Papildus tam – lai izbrauktu no Carnikavas uz jau minēto šoseju, arī jāveic kreisais pagrieziens ļoti bīstamā krustojumā, kur regulāri notiek avārijas. Kad nu laimīgi esi ticis uz šosejas, burtiski pēc dažiem simtiem metru, uzreiz aiz Gaujas tilta atkal stājies šosejas vidū un mēģini veikt kreiso pagriezienu. Zināms, ka šo krustojumu plānots pārveidot, kreiso pagriezienu tajā likvidējot. Tātad, lai aizvestu bērnus no Carnikavas uz Siguļiem, iedzīvotājiem būs jāveic vairāku kilometru garš apkārtceļš gar Ādažiem.
Ja strādā Rīgā (un būsim godīgi – lielākā daļa Carnikavas iedzīvotāju strādā Rīgā), tad ik rītu un vakaru jārēķinās ar vismaz stundu vai pusotru garu papildu “izklaidēšanos” automašīnā, papildu auto plūsmu gan uz šosejas, gan pašā Carnikavā, piesārņotāku gaisu ar izplūdes gāzēm un kaitējumu vietējiem iedzīvotājiem. Man gribētos teikt, ka ar bērnudārza izveidi Siguļos esam aizgājuši “tiktāl pa kreisi”, ka diez vai spēsim normāli atnākt atpakaļ.
Novads zaudēs nodokļu maksātājus un līdz ar to arī ienākumus
Carnikavā tāpat kā Ādažos bērnudārza rindas “kustība” ir saprotama tikai tiem, kas šo rindu “uztur”, proti – novada Izglītības nodaļas vadībai. Visiem pārējiem – vecākiem, deputātiem, ikvienam no malas – nekad nav bijis skaidrs, pēc kādiem kritērijiem bērns saņem vai nesaņem vietu Carnikavā esošajā bērnudārzā “Riekstiņš”. Man zināms pat gadījums, kad bērns vecuma grupā līdz 3 gadiem bija pirmais rindā, bet uzaicinājumu uz bērnudārzu tā arī nesaņēma. Kāpēc? Jo grupiņā uzņēma 13 vai 14 bērnus un tie, kas iekļuva šajā grupiņā, bija atzīmēti ar neskaitāmiem “prioritārajiem kritērijiem”. Kurš no kritērijiem ir galvenais vai svarīgāks par citu, – neviens nezina, vari tikai zīlēt.
Situācijā, kad uz rindu bērnudārzā gaida vairāki desmiti bērnu, jauna bērnudārza izveidošana, protams ir apsveicama. Tikai, kā jau minēju, – tas izvietots lielākajai daļai carnikaviešu neērtā vietā, radot papildus apgrūtinājumu. Pirms dažiem gadiem bija piedāvājums iegādāties zemi Kalngalē bērnudārza būvniecībai, bet domes vadošie to noraidīja, turpinot uzstāt uz Siguļu internātpamatskolas pārveidošanu PII vajadzībām.
Jā, var piekrist, ka uz Siguļiem būs ērti nokļūt jaunā novada iedzīvotājiem no Ādažiem, kur arī ir problēmas ar bērnudārzu pieejamību. Bet cik godīgi ir iztērēt Carnikavas iedzīvotāju nodokļos samaksāto naudu, lai sarūpēto pakalpojumu turpmāk izmantotu tie, kas objekta finansēšanā nav piedalījušies? Varbūt tā ir “paklanīšanās” jaunā, apvienotā novada iedzīvotājiem ar vēlmi piesaistīt sev vēlētājus?
Esmu pārliecināts, ka daļa carnikaviešu bērnus uz Siguļiem nevedīs tieši tādēļ, ka tas ir tālu un neērti. Ko viņi darīs? Deklarēsies Rīgā un vedīs bērnus uz turieni. Bet novads zaudēs finanses, jo samazināsies ieņēmumi no nodokļiem. Jāsaka, par laimi valdošā pozīcija apdomājās un nevirzīja izskatīšanai ideju, kura paredzēja izslēgt no rindas un nepiešķirt līdzfinansējumu auklei vai privātajam bērnudārzam tiem iedzīvotājiem, kuri atteiksies no vietas PII “Piejūra”. Jā, arī tāda ideja izskanēja, lai piespiestu “iemīlēt” jauno bērnudārzu.
Nobeigumā vien gribu piebilst – man prieks, ka Carnikavā ir jauns bērnudārzs, pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošana noteikti ir atbalstāma, bet konkrētā situācija man atgādina tādu padomju laika “padarīšanu”, sak’- mēs taču ceļu uzbūvējām, nu un kas, ka tas nekur neved, toties ir jauns un smuks. Kāpēc jums tas nepatīk? Ak, pa to nekur nevar aizbraukt? Toties piecgades plāns izpildīts.
Seko mums 
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Aglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
