Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kādu laiku atpakaļ Jānis Bordāns un viņa vadītā Jaunā konservatīvā partija “parūpējās”, lai ikdienas pelēcībā būtu arī kāda krāsaināka nots, tad tagad iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šo stafeti ir pārņēmis pilnā apmērā. Tas, ka šo partiju politikāņi (atvainojos, bet kaut kā šos abus par politiķiem negribas nosaukt) visu laiku savstarpēji sacenšas populismā un tamdēļ nav brīnums, ka starp abiem valda zināma spriedze, jau redzams visiem.

Tomēr pēdējā laikā J.Bordāns nedaudz ir pieklusis, ja neskaita koķetīgu stīvēšanos, lemjot par ekonomikas ministra amata kandidāta Jāņa Vitenberga no KPV LV apstiprināšanu amatā. Kamdēļ JKP šajā jautājumā piekāpās – biju nedaudz izbrīnīts, bet līdz brīdim, kad ieraudzīju ekonomikas ministra CV.

Ministrs realizē politisko gribu, bet vai prāta darbs iecelt amatā cilvēku, kuram ar ekonomiku līdz šim nav bijusi nopietna saskarsme, nemaz nerunājot par attiecīgas izglītības neesamību – domāju, ka ne. Varbūt arī tamdēļ JKP piekāpās – gan jau jaunajam ministram būs iespējas parādīt savu... bez norakšanas no malas.

Labi, kamēr J.Bordāns ietur klusumu pirms vētras, S.Ģirģenam tagad vaļa izvērsties pēc pilnas programmas. Saprātīgi vai nesaprātīgi, tas viņam nav svarīgi – galvenais ir pievērst sev uzmanību.

Tā jau normāli šķistu, ka ministram darba gana un nekādus citus pienākumus no malas uzņemties vienkārši nav iespējams. S.Ģirģens šajā jautājumā tomēr domā citādāk. Tā vietā, lai savu neizsīkstošo enerģiju veltītu iekšlietu nozares sakārtošanai, kurā, kā zināms, problēmu ir vairāk, nekā vajadzīgs, viņš izdomā vēl kļūt par Latvijas Futbola federācijas prezidentu.

Ievēlēs vai neievēlēs, tas cits stāsts, bet kā publiskajā telpā izskanējis, – S.Ģirģena kandidatūru lobē iepriekšējais LFF prezidents Guntis Indriksons, kurš iesaistīts kriminālprocesos, kuros tiesa pat uzlikusi arestu nekustamajam īpašumam, bet policija kaut kādu iemeslu dēļ neveica nepieciešamās darbības[1].

Tā, iespējams, ir tikai sakritība. Pats S.Girģens savu atbilstību šim amatam skaidro vienkārši: Kāda man pieredze un saistība ar futbolu? Atbilde: desmit gadi ar kontaktiem vadošajās Eiropas futbola akadēmijās, plus es personīgi, papildus treniņiem, pēc pasaules labākās prakses individuāli trenēju dēlu futbolā.

Astoņu gadu treniņu rezultātā [dēls – red.] iekļauts Amsterdamas "Ajax" nolūkoto spēlētāju sarakstā (scouting list), šovasar uzaicināts uz Spānijas "Villarreal FC" akadēmijas pārbaudēm (tryout).[2] Piekritīsiet  – arguments nu graujošs. Tas no sērijas, piemēram, ja man būtu dēls, kurš kļuvis par kodolfiziķi, tas ļautu man pretendēt par kodolfizikas institūta direktoru, jo savam dēlam tak bērnībā kaut ko fizikā skaidroju.

Vai S.Ģirģena vēlme kļūt par LFF prezidentu ir saistīta ar apslēptu domu lobēt sava dēla futbolista gaitas, palīdzēt G.Indriksonam vai vienkārši radīt apstākļus, lai biežāk gozētos plašsaziņas līdzekļos – grūti pateikt, bet pagaidām neizskatās, ka viņš kaut kādā veidā būtu uzlabojis situāciju iekšlietu jomā – kur viņam līst vēl LFF, kur problēmu gana.

S.Girģena izmisīgā raušanās uz amatu LFF pat nevar apstādināt premjerministra K.Kariņa paustais: ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.[3] 

Kā vienīgo izskaidrojumu šādai S.Ģirģena centībai varētu rast apstāklī, ka viņš nav pārāk pārliecināts, cik ilgi vēl atradīsies ministra krēslā.

Pirms sāku runāt par pārējām pēdējā laika S.Ģirģena aktivitātēm, drošības pēc ieskatījos Iekšlietu ministrijas mājaslapā, lai atsvaidzinātu savas zināšanas par šī resora darbības jomu. Tātad Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas apakšnozares.[4]

Nu, it kā viss skaidrs un pat pašsaprotams, ar ko iekšlietu ministram vajadzētu nodarboties, bet ne S.Ģirģenam. Kā citādāk varētu iztulkot viņa pēdējā laika paziņojumus? Šķetināšu pa vienam.

Viņš paziņoja: Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka Latvijā nepieciešams vienots Operatīvās vadības centrs, pirmdien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” uzsvēra iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), norādot, ka, viņaprāt, vēl arvien nav par vēlu tādu izveidot. Covid-19 krīze atklājusi, ka sadarbība starp dažādiem operatīvajiem dienestiem īsti nevedas. Kā piemēru dienestu nespējai sadarboties S.Ģirģens minēja faktu, ka 2015. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) organizējis mācības, kurās apzināta dienestu gatavība iespējamam Ebolas vīrusa uzliesmojumam Latvijā. Nedz Valsts policija, nedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šajās mācībās nav tikuši iesaistīti.[5]

Šāds S.Ģirģena paziņojums raisa neizpratni, jo jau 2020.gada 16.martā K.Kariņš ar rīkojumu Nr.2020/1.2.1.-60[6] uzdeva izveidot starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu tieši COVID – 19 apkarošanā. Kāds vēl vadības centrs jāveido? Ja nu vienīgi S.Ģirģens vēlas veidot jaunu institūciju un ar vieglu prātu tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Vēl lielāku neizpratni raisa viņa paustais, ka NMPD organizētajās mācībās gatavības pārbaude Ebolas vīrusa uzliesmojuma gadījumā vajadzēja iesaistīt policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ko policisti šajās mācībās varētu mācīties – nodrošināt sabiedrisko mieru un kārtību vai noteikta perimetra apsardzi? To jau viņiem vajadzētu tā kā mācēt. Savukārt kaut kā nav dzirdēts, ka policijai būtu savas mediķu vienības.

Jāsecina, ķa S.Ģirģens atkal vēlējies tik pievērst sev uzmanību, it kā pasakot, ka, ja rīkotos pēc viņa prāta, tad viss būtu kārtībā. Koordinācijas grupa, kurā ir visu nozaru pārstāvji, lūk, netiek galā ar saviem uzdevumiem, bet, ja izveidotu S.Ģrģena ieteikto Operatīvās vadības centru, – viss notiktos, kā vajadzētu.

Vispār, ja S.Ģirģens kaut cik orientētos savā nozarē, tad zinātu, ka operatīvās vadības centrus izveido tieši konkrētu problēmu risinājumam. Vai tas saucas operatīvās vadības centrs vai starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa – nav nozīmes. Kā vieni, tā otri dara vienu un to pašu.

Ja jau pietrūkst uzmanības, tad jācenšas to iegūt ar visiem iespējamiem līdzekļiem. S. Ģirģens  jau 17.martā, vēl pirms tam, kad valdība bija noteikusi daudz stingrākas ārkārtējās situācijas aizliegumus un ierobežojumus,  atzina, ka viņš uzņēmies iniciatīvu ieviest "Covid-19 lietotni", kas varētu palīdzēt kontrolēt, vai cilvēki, kam tas nepieciešams, ievēro valdības noteikto 14 dienu pašizolāciju.

Pirms nedēļas, 1.aprīlī ministrs Latvijas televīzijas raidījumā "Tieša runa" atzina, ka IeM un Valsts drošības dienests sadarbojas ar attiecīgu digitālu rīku izstrādātājiem no ārvalstīm. Viņš gan vērsa uzmanību, ka šāda rīka ieviešana "nav ātrs divu, trīs dienu process". [7]

Un atkal - vai attiecīgā rīka izveide ir Iekšlietu ministrijas jautājums? Tā arī, protams, digitāla rīka izveide prasīs noteiktu laiku, turklāt šāda rīka ieviešana prasīs arī attiecīga normatīvā regulējuma izstrādi, jo šāds rīks ierobežos personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Te nelielai atkāpītei jāatceras nesenā vēsture, kad S.Ģirģens lūdza atlikt par pusgadu vai gadu Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos, jo IeM nebija sagatavojusi visu nepieciešamo likumu grozījumu paketi, likumam, kurš tika pieņemts 2018.gada 25.oktobrī un kuram vajadzēja stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī.[8] 

Kaut kā nešķiet, ka pēc iepriekšējās pieredzes ar S.Ģirģena vadītās iestādes tempiem varētu rasties jauns normatīvais regulējums jomā, kuru nepieciešams saskaņot arī cilvēktiesībām.

Te vairāk izskatās pēc tā, ka, protams, nekas netiks izstrādāts, bet atkal – S.Ģirģens plašsaziņas līdzekļos pagozējās. Savukārt kad vēlāk prasīs, kur tad ir apsolītais, S.Ģirģens, visticamākais, noplātīs rokas, smagi nopūtīsies un atbildēs: izstrādājām perfektu digitālo rīku, nekur pasaulē labāks nav, ideālu normatīvo regulējumu, bet – kā par nelaimi COVID-19 beidzās.

Nu labi, bet par kādiem darbiem iekšlietu ministram vajadzētu runāt? Secība var būt dažāda, bet manā skatījumā prioritārie uzdevumi būtu:

- Policijas darbinieku apmācība,

- Personālsastāva komplektācija,

- Atlīdzības paaugstināšana, izmantojot iekšējos resursus,

- Izmeklēšanas kvalitātes celšana un savlaicīga izmeklēšana.

Par šiem jautājumiem S.Ģirģens kaut kā kautrīgi paklusē. Tā jau ir, labāk piesaistīt sabiedrības uzmanību ar skaļiem vārdiem par jautājumiem, kuri nav viņa jomā, nekā risināt savas jomas jautājumus.

Varu tik piekrist K.Kariņa paustajam, ka S.Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, piemetinot, ka savā jomā viņš neko nedara, bet ko lai dara, ja S.Ģirģenam uzmanības pietrūkst.


[1] https://www.la.lv/skonto-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem

[2] https://www.delfi.lv/news/versijas/sandis-girgens-kada-man-pieredze-un-saistiba-ar-futbolu.d?id=51650617

[3] https://skaties.lv/sports/futbols/iekslietu-ministrs-nolemis-piedalities-latvijas-futbola-federacijas-prezidenta-velesanas/

[4] http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/

[5] https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/girgens-trukst-operativas-vadibas-centra-pat-ebolas-virusam-nmpd-gatavojas-bez-vugd-un-policijas.d?id=52035201

[6] https://vugd.gov.lv/files/textdoc/likumi_lv_313245_16.03.2020__lv.pdf

[7] https://jauns.lv/raksts/zinas/379808-turpinas-darbs-pie-digitala-rika-ieviesanas-ar-kuru-valsts-kontroletu-vai-iedzivotaji-ievero-pasizolacijas-prasibas

[8] https://www.vestnesis.lv/op/2018/225.1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...