Kad informācijas tablo vilcieniem izstrādā cilvēks, kuram mašīna pielipusi pie dibena
Pietiek lasītājs20.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz visām nedienām ar jaunajiem Škoda Vagonka ražotajiem vilcieniem, šķiet, ka tie nu jau kļuvuši par ierastu parādību Latvijas sabiedriskā transporta kustībā. Nenoliegt - ērti, komfortabli, klusi, līgani. Tiešām prieks braukt tajos.
Arī informācijas ekrāni lieli un labi saskatāmi no jebkuras vietas. Tikai problēma tā, ka šie informācijas ekrāni rāda visu ko, tikai ne to, kas nepieciešams pasažieriem. Uz katru pusi ir vērsti divi ekrāni. Vienā no tiem rāda reklāmas. Skaidrs. Naudas nekad nav par daudz, un kāpēc gan nenopelnīt kādu kapeiku, ja tas ir iespējams? Otrs paredzēts informācijai par braucienu. Pa ekrānu slīd saraksts ar visām nākamajām stacijām un pulksteņa laikiem, cikos vilciens šajā stacijā piestās. Arī jauki.
Taču informācija par to, kas tad ir nākamā stacija, ekrānā parādās tikai īsu brīdi pirms piestāšanas stacijā. Respektīvi, ja cilvēkam jābrauc vilcienā tālāks gabals un viņš laiku īsina ar grāmatas lasīšanu, bakstīšanu viedierīcē vai jebko citu, kas piesaista viņa uzmanību, tad ir ļoti reāla iespēja pabraukt garām savai stacijai. Kad šāds ar kaut ko nodarbināts cilvēks uzmet aci informatīvajam ekrānam, tur rāda nevis nākamo staciju, lai varētu noorientēties, cik tālu tad esi ticis, bet slīdošo lenti ar nākamajām stacijām.
Jā, šāds saraksts informatīvi ir vērtīgs, bet tā der kā papildu informācija, nevis aktuālā informācija. Vecajos, labajos RVR ražojumos jebkurā brīdī varēja uzzināt, kas ir nākamā pietura. Arī Rīgas satiksmes un citu pilsētu autobusos, tramvajos un trolejbusos pasažieriem jebkurā brīdī iespējams uzzināt, kas ir nākamā pietura.
Cik ir nācies pārvietoties ar vilcieniem vai metro ārpus Latvijas, arī tur tik svarīgā informācija par nākamo pieturu jebkurā brīdī ieraugāma uz tablo. Pat vairāk, tur norāda arī, pa kurām durvīm - labajā vai kreisajā pusē - notiks izkāpšana, kamēr pie mums tā ir mīkla, kas jāuzmin pašam pasažierim. Turklāt Škoda Vagonka vilcienos durvis jāatver pašam pasažierim, nospiežot pogu. Mini nu - kurā pusē ir perons!
Šķiet, ka šo informācijas risinājumu jaunajiem vilcieniem izstrādājis cilvēks, kurš gadiem vai pat gadu desmitiem nav izmantojis sabiedrisko transportu. Viņam mašīna pielipusi pie dibena, un nav ienācis prātā savu ķermeni ievietot kādā vilcienā. Taču tiem, kuri pret dabu izturas saudzīgi, rūpējas, lai lieku reizi ar izplūdes gāzēm nepiesārņotu atmosfēru, un pārvietojas ar dabai draudzīgu transportu, ik reizi vilcienā jāspēlē minēšanas spēle.
Varbūt Vivi varētu painteresēties, kāda tieši un kurā brīdī pasažierim nepieciešama informācija, un parūpēties, lai tā arī būtu pieejama? Par to, ka nevienā stacijā nav norādes, no kura perona uz kuru pusi brauks vilciens, es nemaz nerunāšu. Tikai aizejot līdz perona otrā galā esošajam tablo, iespējams uzzināt, ka tev nepieciešamais vilciens brauks no cita perona. Nezin kāpēc citās valstīs man šādas mīklas netiek uzdotas. Tur ir spējuši parūpēties, lai ikvienam, arī ne pārāk attapīgam cilvēkam būtu skaidrs, kurp jādodas.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
