Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
05.07.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā vai vispār tām tīši kaitējot.

Tagad viņiem arī Ukraina ir kļuvusi par «lielo brāli», un tas tika visai pasaulei uzrādīts, mūsu valsts delegācijai bezdomīgā padevībā pametot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju.

Kad atklājas, ka šīs organizācijas dalībvalstu vairākums vairs nevēlas turpināt Krievijas neefektīvo «sodīšanu», valdības koalīcija Saeimā 8. jūlijā rīko verbālu «pērienu» pašai Eiropas Padomei. Iespējams, līdzīgi Igaunijas EKRE, arī kādi latvju «veselīga nacionālkonservatīvisma» sludinātāji sāks pieprasīt, lai mūsu valsts vispār no tās izstājas.

Tikai kāds labums no tādām izdarībām būs Latvijai, tās tautai? Ciniski izsakoties, nav jūtams, ka mūsu uzņēmējiem un investoriem Kijevā tagad laipni vērsies vaļā visas durvis un visi medus podi. Ja tiešām tā būtu, LDDK un LTRK jau vestu savus ļaudis pateicības manifestācijā, noklājot Brīvības bulvāra 36.nama (jebšu valdības joprojām sagrābtās Tiesu pils) kāpnes ar rožu klēpjiem.

Turklāt, ja mums tas tik ļoti rūp, vai šāds demaršs tiešām kaut kā palīdzēs Ukrainai un tās tautai? Vai tas palīdzēs «miera balodim» Volodimiram Zelenskim beidzot tikt nost no «kara vanaga» Petro Porošenko bankrotējušās politikas sliedēm? Nē, tikai ātrāk noēdīs viņa reitingu. Tagad, liedzot EPPA novērotājiem ierasties uz 21.jūlija vēlēšanām, Ukraina jau pavisam apzināti «šauj sev kājā». Saeimai nu steigšus jāpieņem atbalstošu deklarāciju…

Vai tikai lielvalstu politiķi, vai tikai Donalds Tramps – pareizāk sakot, Vudro Vilsons, kura lozungu pārņēma tagadējais Baltā nama saimnieks – drīkst skaļi paziņot, ka dzimtene viņam ir pirmajā vietā? Protams, nav mūsu valdībai un diplomātiem vienmēr un visur skaļi jākliedz «Latvia first!». (Ne)paveiktais – valsts starptautiskais prestižs, ekonomikas augšupeja, tās pievilcība ārvalstu kapitālam, tautas optimisms un drošības sajūta – vienmēr runās skaļāk par skaistiem vārdiem. Ko mums mācīja skolā pat padomju gados? «Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim»!

Būtu es tiešām «piektā kolonna», tad vienkārši ģībtu aiz sajūsmas par notiekošo, sistu plaukstas kopā ar Maskavas baranku izsniedzējiem: davai, malači, tādā garā tikai turpiniet! Tad es velti nerakstītu visādus muļķīgus tekstus, kuri valdošajos politiķos droši vien tikai stiprinās pārliecību «spiest gāzi grīdā», vēl dziļāk konfrontējot Latviju ar autoritatīvu starptautisko organizāciju.

Tagad Eiropas Padomē mūsu valsts turpmāk būs ļoti «populāra un ietekmīga»... Nupat Cēsu un Liepājas svinībās tika cildināts arī britu ieguldījums Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Londonas diplomātija vienmēr bija un ir labvēlīga pret mums un Baltijas valstīm kopumā. Kaut vai tādēļ vien mūsu EPPA delegācijai, pirms strēbt karstu, vajadzēja vispirms padomāt, kāpēc Apvienotās Karalistes tikpat sašutušie pārstāvji tomēr palika sēžam savos krēslos – neskatoties uz visu «Novičok» sāgu! Ja mums ārpolitikā ir obligāti nepieciešams «role model», kam sekot, tad būtu izvēlējušies vismaz viņus!

Eiropas Padome, pretēji mūsu «vanagu» prātus pārņēmušiem priekšstatiem, nav nekāda NATO vai pat ES filiāle, kurai padevīgi jāīsteno to nospraustās konfrontācijas politikas vadlīnijas. Tā ir šīs pasaules daļai, Eiropai, piederīgo valstu kopējo diskusiju, sadarbības un cilvēktiesību aizsardzības platforma. EP mērķis ir veicināt savu 47 dalībvalstu ekonomisko un sociālo progresu. Tai ir nepieciešams rēķināties ar reālijām, jo citādi organizācijas pastāvēšana vispār zaudē jēgu. Nekāds dialogs ar Krieviju (vai, tikai atgādināšu, Turciju), šīs valsts audzināšana eiropeiskos tikumos un sociālā progresā, tāpat arī – mūsu labējiem tik tīkamā – tās jebkāda sodīšana vienkārši nav iespējami, ja EP dalībvalsts ilgstoši atrodas aiz organizācijas durvīm.  

Ukrainas un tās «vasaļu» sarīkotais skandāls EPPA liek atcerēties nepilnus divus gadus vecus notikumus – Latvijas ārpolitikas lielāko – nu, vismaz saredzamāko – izgāšanas Brīvības pieminekļa pakājē. Mūsu nacionālais simbols 2016.gada 23.augustā kļuva par dekorāciju neslēptam ASV Demokrātu partijas priekšvēlēšanu kampaņas pasākumam, ko nez kāpēc rīkoja Latvijas valdība. Tajā viceprezidenta amata kandidāts Džozefs Robinets Baidens tika pasniegts kā īsts Baltais Tēvs gan Amerikai, gan Latvijai, gan visai pārējai pasaulei. Daiņa Īvāna mazdēlam noteikti uz visu mūžu paliks atmiņā, kā iekarsušais vectēvs – ar Latvijas politiskās varas svētību, varbūt pat tās tīši sakūdīts – nolamāja tagadējo ASV prezidentu par nacistu.

Tas, ka Vašingtona nekad nav mūsu vadoņiem par toreizējo RībenTrampa šmuci atgādinājusi, nebūt nenozīmē, ka tā ir piedota vai pat aizmirsta. Te nu vairāk nekā vietā ir paruna, ka ziloņi neko neaizmirst. Ja Donaldam Trampam un ASV Republikāņu partijai vajadzēs, no šī «keisa» tūlīt par tiks notraukti putekļi. Tas, atšķirībā no versijām par Kremļa hakeriem, ir skaidri saredzams un pietiekami dokumentēts citas valsts mēģinājums savās savtīgās interesēs ietekmēt amerikāņu tautas politisko izvēli.

Baidos, ka būs vēl trakāk – Latvijas valdošie politiķi neko nemācīsies no kļūdām un pēc diviem gadiem atkal gribēs uzkāpt uz vecā grābekļa. Jo īpaši tad, ja par ASV demokrātu partijas prezidenta kandidātu tiešām kļūs Baidens. Viņš kādreiz rīkojās – un baltiešu vai ukraiņu līderi viņam to laipni ļāva – kā kareivīgs Austrumeiropas likteņlēmējs. Kijevā pat sēdēja valdības galda galā un izrīkoja ministrus, pašam ukraiņu premjeram padevīgi klusuciešot. Trampa hermētiskā un pragmatiskā prezidentūra mūsu «vanagos» rada pamestības sajūtu – ak, kā gribētos atkal tikt pie sava ierastā aizjūras vagara!

Baidos pat prognozēt, kas notiks tajā ļoti iespējamajā brīdī, kad ES izlems viegli revidēt savas attiecības ar Krieviju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...