Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav nekāds retums redzēt krieviski rakstošajos medijos selektīvus “datus” no Krievijas “oficiālajiem” (faktiski — propagandas) kanāliem, taču Ukrainas sabiedrības nomelnošanas tendencei dažreiz gadās pieslēgties arī tādiem cilvēkiem, no kuriem to it kā nevarētu gaidīt.

Piektdienas Dienā Andis Sedlenieks publicējis ārzemju notikumu apskata sleju ar nosaukumu “Socioloģija neatkarības gadskārtas priekšvakarā”, kas atsaucas uz Ukrainas socioloģijas firmas Reiting aptauju. Reaģējot uz nesen Kremļa publicēto, Vladimiram Putinam piedēvēto eseju, ka “ukraiņi un krievi esot vēsturiski viena tauta,” cita starpā Ukrainas iedzīvotājiem bija uzdots jautājums, vai viņi uzskata par pareizu izteikumu “українці і росіяни – один народ, який належить до одного історичного тa духовного простору” (jautājums speciāli atstāts oriģinālrakstībā).

Uz šo jautājumu 55% no respondentiem atbildējuši, ka pilnīgi noteikti ukraiņi un krievi nav viena tauta, kam būtu viena vēsturiskā un garīgā piederība. Tēzei piekrituši tikai 41% aptaujāto.

Toties Andis Sedlenieks no šiem acīmredzamajiem rezultātiem izdara pretēja rakstura secinājumus, ka “daudzi Ukrainas pilsoņi turpina simpatizēt Krievijai, turklāt viņu skaits ne tikai nesamazinās, bet pat sāk pieaugt. […] Iepriekš minētais ne tikai slikti saskan ar oficiālās Kijevas ģeopolitisko kursu uz Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi, bet arī liecina par to, ka Ukrainā tā arī nav izdevies izveidot vienotu politisko nāciju”.

Kā tad ir patiesībā? Tajā pašā Ukrainā visiem zināms, ka socioloģijas jēga ir parādīt ne tikai skaitļus, bet galvenokārt to dinamiku — kādā virzienā tie virzās. Jau pirms gada Razumkova centra (vēl pazīstamāks socioloģijas kantoris nekā Reiting) aptauja uzrādīja šādus “šokējošus” datus: ja nekavējoties tiktu izziņots referendums par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad PAR balsotu 57,9%, kamēr PRET — tikai 26,9% pilsoņu. Ievērosim: tas ir situācijā, kad Ukraina pat vēl nav sākusi formālo iestāšanās sarunu procedūru, kas ilgs aptuveni desmit gadus, tāpat kā mums!

Savukārt par vēsturisko mantojumu tās pašas Reiting aptaujas laikā, kuras rezultāti tika publicēti vienā reizē ar Anda Sedlenieka citētajiem, Ukrainas iedzīvotāji saka tā: senās Kijivas Rusas slāvu tautu konfederācijas (oriģinālā — Київська Русь, ko latviski nav nekāds pamats atveidot ar padomju laiku mākslīgo konstruktu “Krievzeme”) mantiniece esot Ukraina (75%), Krievija (8%) vai neviena no viņām (9%). 2008. gadā šie cipari attiecīgi bija 54%, 25% un 3%. Tāda, lūk, reālā dinamika Ukrainas iedzīvotāju vērtējumam par savu vēsturisko mantojumu.

Ukrainas iedzīvotāju faktisko attieksmi pret visu, kas nāk no Krievijas, ilustrē arī, piemēram, tāds sīkums: 63% ukraiņu pilnībā vai daļēji neatbalsta Sputņik—V vakcīnas apstiprināšanu vai lietošanu, un tikai 23% ir daļēji vai pilnībā par šīs vakcīnas legalizāciju laikā, kad vakcīnu joprojām pietrūkst.

Ļoti labu analīzi vienu dienu pirms tam, kad Andis Sedlenieks sacerēja savu tekstu, publicējis Petro Šuklinovs, viens no mediju grupas ЛIГА БiзнесIнформ redaktoriem, parādot “vidusmēra ukraiņa politisko portretu tagad un pirms 20 gadiem”. Tā 2001. gadā 32% iedzīvotāju Ukrainā uzskatīja — valstij jāapvienojas ar Krieviju, jādod krievu valodai otras valsts valodas statuss (44% plus vēl 37%, kas to pašu gribēja vismaz atsevišķos apgabalos). Turpretī uzlikt par pienākumu valsts amatpersonām runāt ukrainiski — tādu domu atbalstīja tikai 15% respondentu par spīti faktam, ka visa rakstveida dokumentācija Ukrainā vienmēr bijusi tikai ukrainiski un ierēdņiem valoda jāzina jebkurā gadījumā, lai rakstītu papīrus.

Gadu vēlāk 43% gribēja Krievijas un Ukrainas savienības izveidi, kamēr virzīties uz ES un NATO — tikai 16%. Bet 2003. gadā šie cipari bija attiecīgi jau 76% pret 7,5%. Ja būtu vēlreiz referendumā jābalso par Ukrainas neatkarību tā kā 1991. gadā, tad to darītu vairs tikai knapi puse no vēlētājiem.

Pārlecot uz 2021. gadu, Ukrainas un Krievijas apvienošanos jelkādā formā gribētu vairs tikai 6% iedzīvotāju, savukārt 89% vēlreiz balsotu par valsts neatkarību, ja tāda nepieciešamība būtu. 51% respondentu atbalsta eiroatlantisko integrāciju, tikai 12% — virzību atpakaļ uz Krieviju. 66% ir par valsts valodas pilnīgu nostiprināšanu un lietošanu visās sfērās (arī privātajā biznesā, klientu apkalpošanā, medijos, kino un teātrī utt.), pret — tikai 11%. Tēzei, ka Otro pasaules karu izraisīja kopīgi Hitlers ar Staļinu, iebrūkot Polijā pēc abpusējā Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas, par pareizu atzīst 48% Ukrainas respondentu, kam pretī ir 29%. Kaimiņvalsts līdera Putina politikai uzticas tikai 10% respondentu, neuzticas — 82%, utt.

Ukrainas tautas rietumniecisko nostāju (tieši tautas, ne politiķu nostāju) parāda pēdējās prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Prezidentu vēlot 2019. gadā, trīs populārākie kandidāti bija Volodimirs Zelenskis, Petro Porošenko, Jūlija Timošenko — trīs rietumnieciski orientējušies kandidāti, un tikai nepilnus 12% spēja savākt pretēju ģeopolitisku orientāciju pārstāvošais Jurijs Boiko. Uz Krieviju orientētie kandidāti pa visiem kopā spēja savākt ap 24% un nebija tuvumā otrajai kārtai, kurā cīnījās divi tautas vairākuma viedokli paudoši kandidāti — Porošenko un Zelenskis. Līdzīgs iznākums bija pēdējās Augstākās Radas vēlēšanās: no vismaz sešām partijām ievēlētie deputāti ir eiroatlantiski savā ārpolitikā, kamēr tikai divas prokremliskas partijas (Oppobloks un OPZŽ, ieskaitot Rabinoviču no Odesas) var atskaitīties Kremlim par astoņreiz mazāku mandātu skaitu un nulles ietekmi.

Ja Moldovā, Baltkrievijā, Armēnijā un pat Gruzijā prezidentu un parlamenta vēlēšanās vienmēr sacenšas prokremliskie un rietumnieciskie kandidāti, pie kam rezultātu ne vienmēr var prognozēt, tad Ukrainā jau ir citādi — te visi kaut cik jaudīgie politiskie spēki ir orientējušies uz ES un NATO, kamēr “vatainais” elektorāts ir sarūkošs un to pārdala arvien lielāks skaits ar sīkpartijām, kas vairāk ienīst nevis “pindosus un gejropiešus”, bet gan viena otru.

Kāpēc to visu ignorē Andis Sedlenieks? Cerēsim, ka viņam nebūs raksturīgi pagrābt pirmo, kas iekrīt acīs, un “pamatot” savu viedokli ar to. Tā dienu iepriekš savu sleju par ASV iekšpolitikas tendencēm viņš pamatojis ar socioloģijas datiem no “Bright Line Watch, kas ASV tiek uzskatīta par nopietnu kompāniju…”. Patiesībā tā nav pat kompānija, bet gan pirms gadiem pieciem dibināta privāta biedrība, kas cenšas nodarboties ar “smadzeņu tanka” funkcijām un nestāv ne tuvu īstajām socioloģijas un tirgus pētniecības firmām Nielsen, Gallup, Harris Poll un pat ne Pew Research.

Ne ASV, ne Ukrainas gadījumā skaļu secinājumu balstīšana uz vienas aptaujas cipariem, vienlaikus neaplūkojot to dinamiku no iepriekšējiem gadiem, nedos saprotamu ainavu. Savukārt attiecībā uz vienotas politiskās nācijas dzimšanu Ukrainā kādreiz izskanēja humoristisks teiciens (un tam autori nebija pat odesieši): “Ukrainas valstiskums ir mēģinājums sakausēt vienā valstī Kalugas guberņu ar Lietuvas Republiku.”

Lai cik savdabīgs nebūtu šāds uzdevums, ar katru gadu tas izdodas arvien labāk.

Vēl par šo tēmu: Kā Ukrainas prezidents ar vienu palīgteikumu atsēdināja Putinu, un kā Kremlim pēc tam nācās murgus sacerēt par “ukraiņu un krievu vienotību”  https://pietiek.com/raksti/ka_ukrainas_prezidents_ar_vienu_paligteikumu_atsedinaja_putinu,_un_ka_kremlim_pec_tam_nacas_murgus_saceret_par_ukrainu_un_krievu_vienotibu/

Avoti:

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/sociologija-neatkaribas-gadskartas-prieksvakara-14265787

https://news.liga.net/ua/society/news/ukraina-i-rossiya-ne-odin-narod-bolshinstvo-ukraintsev-ne-soglasny-s-utverjdeniem-putina

https://news.liga.net/politics/news/ukraintsy-na-referendume-podderjat-vstuplenie-v-evrosoyuz-i-nato---opros-razumkova

https://news.liga.net/politics/news/naslednitsey-kivskoy-rusi-yavlyaetsya-ukraina-a-ne-rossiya-uvereny-75-ukraintsev-reyting

https://news.liga.net/politics/news/otkaz-kabmina-ot-rossiyskoy-vaktsiny-protiv-covid-19-ne-podderjali-23-ukraintsev-opros

https://www.liga.net/politics/opinion/politicheskiy-portret-ukraintsa-kak-bylo-v-nachale-2000-h-i-kak-stalo-k-2021-mu-godu

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/amerikanu-secesijas-regs-14265703

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...