Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kad pašvaldība būs pašu valdība?

Nils Josts, Rīgas domes deputāts
22.05.2016.
Komentāri (38)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta celtniecības plānošana tika uzsākta jau tālajā 1981. gadā, tā komplekss vēl nav pabeigts, jo savu izbūvi gaida tilta 4. kārta, kas šobrīd kādos reālos un dzīvotspējīgos Rīgas domes attīstības plānos nav pat iekļauta. Brauc autovadītājs pa Dienvidu tiltu un atduras pret T veida krustojumu ar Ziepniekkalna ielu (Bauskas šoseju), un ar to arī mūsdienīgā braukšana beidzas.

Var, protams, doties uz Bausku vai atpakaļ uz centru, tomēr, ja jābrauc uz Ziepniekkalnu, Vienības gatvi, Jelgavas šosejas apkārtni vai citu tuvumā esošu vietu, tad jāizmanto vienīgais asfaltētais ceļš - Graudu iela - un jāstāv megasastrēgumos vai jālavās pa mazām un izdangātām ieliņām privātmāju rajonos, jābojā savs auto, jāpiesārņo gaiss un jāapdraud satiksmes drošība. Situācija jālabo, un 4. kārtas sagatavošanas un izbūves darbi ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.

Lai kāda sākotnēji klusa iela pārvērstos par aktīvu satiksmes artēriju, nav nepieciešams to rekonstruēt, uzlabot ceļa segumu. Ir jāmaina satiksmes plūsma apkārtnē, jāveido dažādi satiksmes sastrēgumi, "pudeles kakli", nepabeigta ceļu infrastruktūra, un kādu rītu gar Jūsu logu sāks aktīvi "žvidzināt" spēkrati, no rīta vienā virzienā, pēc darba dienas pretējā, cenšoties apbraukt pilsētas superplānotāju neizdarību dēļ radītos korķus.

Putnu ielu vecajā Ziepniekkalnā greideri, kādu smilšu, grants vai asfalta lāpstu nav redzējusi gadu desmitiem. Turklāt, neskatoties uz sabrukušo segumu, tā šobrīd ir pārvērtusies gluži vai par svarīgas maģistrāles posmu virzienā uz un no Bauskas šosejas. Ja kādreiz dažam autovadītājam bija bažas, vai, braucot pa mazajām apbraucamajām ieliņām, auto kādā bedrē neatstās nolauztu riteni, tad mūsdienu autiņi vico ar 70km/h, par ritošo daļu daudz nebēdājot.

Šī nekontrolētā un neierobežotā satiksmes plūsma apdraud vietējos iedzīvotājus, jo tam nepiemērotās ielās traucas liels automašīnu apjoms, turpina bojāt sabrukušo ceļa segumu, piesārņo gaisu, vasarā sausā laikā izraisa putekļu mākoņus, kuri iedzīvotājiem ir jāelpo, un galu galā apdraud satiksmes drošību. Ja kādreiz bērnu ratiņus varēja izlikt sētā, lai mazais elpo svaigu gaisu, tad tagad, vismaz vasarā, bērnam jāatrodas istabā, turklāt ar aizvērtiem logiem.

Arī braukšanas ātrumu neviens nekontrolē. Pēdējos laikā policija redzēta tikai reiz, kad kāds braucējs traukdamies nesavaldīja džipu un ietriecās privātmājas sētā. Kad iedzīvotāji lūdza, lai ielas sākumā izvieto ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", lai atļautais ātrums būtu 20 km/h kā jau privātmāju rajonā, tad saņēma strupu atbildi no RD Satiksmes departamenta - lai izvietotu šo ceļa zīmi, nepieciešams veikt ielas pārbūvi, apgaismojuma sakārtošanu. Tā kā šādi darbi tuvākajā laikā netikšot veikti, tad ceļa zīme, kas ierobežotu ātrumu dzīvojamā zonā, netiks uzlikta. Klaja ņirgāšanās par cilvēkiem.

Tomēr, ko gan autovadītājam lai pārmet, pa ielu taču braukt drīkst, nav nekādas privātās vietējo iedzīvotāju ielas, uz darbu ir jāpaspēj, degvielu nav vēlme "nokurināt" divtik, cik nepieciešams, tātad taisnākie ceļi tiek meklēti un atrasti. Satiksmes departaments atrunājas ar rozā nākotnes stāstiem par Dienvidu tilta 4. kārtu, kura laikā Ziepniekkalna iela tikšot savienota ar Vienības gatvi. Tomēr 4. kārta vairāk ir tāds skaitāmpantiņš pašvaldības ierēdņiem, nevis reāls solījums.

Vairāki rīdzinieki, saprotot, ka jāmeklē kādi operatīvi risinājumi, lai kaut uz šo brīdi atvieglotu satiksmi, piedāvā sakārtot Ozolciema ielu posmā no Ziepniekkalna masīva, lai autovadītāji varētu izmantot šo ceļu, braucot no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu. Jau šobrīd autovadītāji to izmanto, tomēr bedres ir tik dziļas, ka draud pilnīga auto salaušana.

Rīdzinieki aicina Satiksmes departamentu vismaz organizēt bedru aizbēršanu, Ozolciema ielas nolīdzināšanu, lai to varētu izmantot braukšanai. Tomēr nekā - tā vietā, lai ieklausītos ierosinājumos un palīdzētu galvaspilsētas iedzīvotājiem, Satiksmes departamenta pārstāve augstprātīgi iesmejas, ka Rīgas teritoriju apbūves noteikumi neparedz tādu apbūves veidu kā nošķūrēta pļava.

Kopš kura laika Ozolciema iela ir nošķūrēta pļava? Varbūt atsevišķas amatpersonas pašvaldībā nezina, ar ko atšķiras iela no pļavas un ko nozīmē saliktenis „pašvaldība”? Tā ir pašu, tātad iedzīvotāju, nevis ierēdņu valdība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...