Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 8.maijā, kad visā civilizētajā pasaulē piemin Otrā pasaules kara upurus, ASV Baltā nama oficiālajā „Twitter” kontā[1] tika publicēts ieraksts, kas vēstīja par pirms 75 gadiem notikušo ASV un Lielbritānijas uzvaru pār nacismu.

Ieraksts izpelnījās milzīgu kritiku no Krievijas amatpersonām, kuras bija aizkaitinātas, ka ASV ir atļāvusies pierakstīt sev nopelnus par uzvaru, ignorējot Krieviju kā galveno un gandrīz vai vienīgo uzvarētāju pašu izraisītajā karā[2]. Pēc Krievijas pārstāvju domām, ASV amatpersonas šādā veidā cenšas pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi.

Fenomenāli, ka šajā jautājumā Kremļa pusē nostājās pat citkārt pret oficiālo Maskavu kritiski noskaņotais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš arī aizrādīja Vašingtonai par „nepareizu” vēstures interpretāciju[3], turklāt izceļot, ka karā krita 27 miljoni krievu (!), nevis dažādu tautību PSRS iedzīvotāju.

Nedz oficiālā Maskava, nedz Rietumos cienītais opozicionārs Navaļnijs, savā argumentācijā pat necentās sniegt reālus faktus, kas atspēkotu Baltā nama „Twitter” kontā teikto. Amerikāņu vārdiem runājot, Krievijas argumenti par Otrā pasaules kara vēsturi nav nekas vairāk kā kaudze ar buļļa sū... (bullshit).

Turklāt šāda Krievijas amatpersonu un politiķu attieksme ir pilnīgi saprotama, jo mūsdienu Maskava Otro pasaules karu joprojām uzlūko ekskluzīvi caur PSRS laikā radītu vēstures mītu prizmu. Rezultātā oficiālā Maskava (un ne tikai) atsakās atvērt acis uz virkni vēstures faktu, no kuriem tā baidās kā no uguns.

Līdz ar to šajā rakstā es centīšos jūs iepazīstināt ar četriem, manuprāt, mūsdienu Krievijai visnepatīkamākajiem, bet patiesākajiem faktiem par Otrā pasaules kara vēsturi.

Fakts #1: Otrais pasaules karš nebūtu sācies, ja PSRS neparakstītu Molotova-Ribentropa paktu ar nacistisko Vāciju.

Neskatoties uz Maskavas centieniem šo informāciju noslēpt, praktiski visiem mūsdienās ir zināms, ka 1939.gada 23.augustā PSRS parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar nacistisko Vāciju. Līgumam bija pievienots slepens protokols, kurā bija atrunāta Austrumeiropas valstu sadalīšana starp abām totalitārajām lielvarām.

Hitlera galvenās bažas pirms uzbrukuma Polijai bija vienlaicīgs karš rietumu un austrumu frontēs. Pateicoties Molotova-Ribentropa paktam, Hitlers bija nodrošinājies, ka pēc uzbrukuma Polijai karš austrumu frontē pret PSRS izpaliks. Rezultātā tieši uz PSRS pleciem gulstas atbildība par Otrā pasaules kara izraisīšanu, kurā tā turklāt karoja mūsdienu Maskavas amatpersonu tik ļoti nīsto nacistu pusē.

Fakts #2: Nesamērīgi lielais PSRS kritušo skaits bija nevis varonības un mērķtiecības pierādījums, bet gan padomju vadības nolaidības sekas.

Runājot par PSRS izšķirošo lomu Otrajā pasaules karā, Krievijas pārstāvji parasti kā galveno argumentu izceļ nesamērīgi lielo upuru skaitu (līdz pat 27 miljoniem kritušo civilo un militārpersonu), kas it kā pierāda padomju nācijas varonīgumu.

Realitātē milzīgais kritušos skaits nav saistīts ar padomju tautas varonīgu vai vēlmi par katru cenu aizstāvēt savu dzimteni, kā to nereti prezentē Maskavas propagandisti. Patiesībā šis nesamērīgais skaitlis ir saistīts tikai un vienīgi ar padomju vadības nepārdomāto kara stratēģiju un vispārējo vienaldzību pret padomju pilsoņu dzīvībām.

Padomju armija bija karam pilnībā nesagatavojusies, jo Staļins līdz pēdējam brīdim neticēja, ka Hitlers varētu uzbrukt PSRS. Armija, kurai pēc idejas vajadzēja attīstīt aizsardzības spējas, tā vietā turpināja gatavoties uzbrukuma karam (iespējams, cerot kopā ar nacistisko Vāciju sadalīt ne tikai Austrumeiropu, bet arī Rietumeiropu).

Papildus tam 1936.-1938.gada „lielās tīrīšanas” laikā PSRS mērķtiecīgi iznīcināja lielāko daļu Sarkanās armijas spējīgāko karavadoņu, kurus Staļins uzskatīja par neuzticamiem. Rezultātā PSRS vadība bija atrauta no realitātes un neaptvēra reālos draudus, kurus tai radīja nacistiskā Vācija.

Šajā kontekstā kā uzskatāmu piemēru var minēt arī Sarkanās armijas izgāšanos Ziemas karā. Padomju izlūkošana bija tik ļoti nobijusies no Staļina politiskā uzstādījuma veikt uzbrukumu Somijai, ka mērķtiecīgi meloja par tās zemajām aizsardzības spējām un somu civiliedzīvotāju vidū it kā izplatīto prokremlisko un boļševistisko sentimentu. PSRS vadība bija pārliecināta, ka gūs vieglu uzvaru karā pret mazo Somiju, taču realitātē piedzīvoja vienu no 20.gadsimta apkaunojošākajām militārajām kampaņām.

Galu galā nedrīkst aizmirst arī PSRS sistēmas vispārējo vienaldzību pret vienkāršo iedzīvotāju likteni. Tehnoloģiski un stratēģiski atpalikušajai PSRS neatlika nekas cits cīnīties pret nacistisko Vāciju, burtiski to nomētājot ar padomju karavīru līķiem. Pat kara pēdējās dienās, kad Sarkanā armija tuvojās Berlīnei, maršals Žukovs tā vietā, lai pagaidītu, līdz pretinieks padodas dabiskā ceļā, turpināja sūtīt bezjēdzīgā nāvē uz vāciešu mīnu laukiem tūkstošiem padomju karavīru.

Līdz ar to mūsdienu Krievijas amatpersonām būtu laiks saprast, ka tas, ka ASV un Lielbritānijai karā bija mazāk upuru nekā PSRS, nenozīmē, ka tās deva mazāku ieguldījumu kara iznākumā. Drīzāk tas nozīmē to, ka tās ar lielāku cieņu izturējās pret saviem karavīriem un karoja daudz prasmīgāk par PSRS.

Fakts #3: PSRS uzvara Otrajā pasaules karā nebūtu iespējama bez ASV materiālās palīdzības jeb t.s. lendlīzes.

Ja ASV Kongress 1941.gada 11.martā nebūtu pieņēmis lēmumu sniegt PSRS materiālo palīdzību (land-lease), tā, visticamākais, būtu cietusi vēl lielākus teritoriālos un cilvēku zaudējumus, iespējams, pat zaudējot kontroli pār Maskavu.

Lai aptvertu to, cik lielu materiālo palīdzību ASV sniedza PSRS, minēšu dažus skaitļus. PSRS par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu saņēma 11 000 lidmašīnu, 6 000 tankus, 300 000 militārās automašīnas un 350 lokomotīves. Tāpat uz PSRS tika sūtīti telefoni un telefonu vadi, lai nodrošinātu komunikācijas kara laukā, munīcija un sprāgstvielas, kā arī izejmateriāli un instrumenti PSRS militārās rūpniecības atbalstam. Papildus tam amerikāņu nodokļu maksātāji nodrošināja PSRS iedzīvotājus ar 3 000 000 tonnu pārtikas produktu.

Līdz ar PSRS ASV materiālo palīdzību saņēma kopā 38 valstis, kas karoja pret nacistisko Vāciju. Mūsdienu izteiksmē Vašingtona šim nolūkam iztērēja 565 miljardus dolāru, no kuriem 127 miljardi tika piešķirti PSRS. Lieki piebilst, ka Maskava šo summu Vašingtonai tā arī nekad neatdeva.

Vēl jo vairāk, mūsdienu Maskava izvairās runāt par to, ka papildus ASV palīdzību PSRS sniedza arī Lielbritānija. Otrā pasaules kara laikā briti PSRS piegādāja vairāk nekā 7 000 lidmašīnu, 27 karakuģus, 5 218 tankus, vairāk nekā 5 000 prettanku ieročus, 4 020 ambulances un kravas mašīnas un vairāk nekā 1 500 militāro automašīnu. Tāpat Lielbritānija piegādāja vairākus tūkstošus radio un radaru ierīču un 15 000 000 zābaku, kuru trūka Sarkanās armijas karavīriem.

Fakts #4: Bez ASV un Lielbritānijas kampaņām Klusajā okeānā, Āfrikā un Rietumeiropā PSRS būtu kapitulējusi ass valstīm.

Ņemot vērā iepriekšminētos faktus, kas pierāda, cik nožēlojamā stāvokli Otrā pasaules kara laikā atradās PSRS, ir pilnīgi skaidrs, ka tā nespētu viena pati pretoties nacistiskās Vācijas kara mašīnai ne vien bez ASV un Lielbritānijas materiālā, bet arī militārā atbalsta.

ASV iesaiste Otrajā pasaulē un Klusā okeāna kampaņas uzsākšana pret Japānu 1941.gada 7.decembrī bija priekšnosacījums tam, ka PSRS spēja nosargāt savas Tālo Austrumu robežas. Ja, Japānas uzmanība nebūtu koncentrēta uz karadarbības vešanu pret ASV karaspēku Klusajā okeānā, tā, visticamāk, spētu bez problēmām ieņemt pierobežā esošās PSRS lielpilsētas, tādā veidā iegūstot kontroli pār ievērojamu daļu lielvalsts teritorijas. Ņemot vērā PSRS lielo izmēru, slikti attīstīto infrastruktūru un vispārējo armijas nesagatavotību, Maskava, visticamāk, neizturētu pat dažus mēnešus aktīvas karadarbības divās frontēs.

Tāpat jāizceļ, ka nacistiskās Vācijas karagājienu PSRS iekšienē kavēja arī britu aktivitātes Ziemeļāfrikas kampaņā. Ja briti nebūtu veltījuši milzu resursus tam, lai karotu pret Vāciju šajā reģionā, tā spētu koncentrēt visus spēkus Maskavas ieņemšanai un, visticamāk, to arī panāktu.

Galu galā nevar aizmirst to, ka Otrajam pasaules karam pēdējo punktu pielika sabiedroto izsēšanās Normandijā, kas beidzot pilnā apmērā atklāja Rietumi fronti, no kā kara sākumā tik ļoti baidījās Hitlers un kā dēļ parakstīja bēdīgi slaveno Molotova-Ribentropa paktu. Tiesa, ja sabiedrotie nebūtu uzsākuši karagājienu pret Vāciju no Francijas teritorijas, tā, visticamāk, spētu koncentrēt atlikušos spēkus austrumos, lai noturētu PSRS karaspēku un neielaistu to tālāk Centrāleiropā. Rezultātā Otrais pasaules karš varētu beigties bez Berlīnes pilnīgas kapitulācijas.

Rezultātā ir acīmredzams, ka bez ASV un Lielbritānijas palīdzības PSRS uzvara Otrajā pasaules karā būtu praktiski neiespējama. Visi apstākļi liecināja, ka Maskava šo karu zaudēs. Tikai pateicoties ārkārtīgi lielajiem materiālajiem un finanšu resursiem, kurus karā ieguldīja amerikāņi un briti, PSRS varēja atkopties no 1941.gada vasarā piedzīvotā šoka, atkarot zaudētās teritorijas un galu galā ieņemt sabiedroto novārdzināto Berlīni.

Mūsdienu Krievijas politiķi izliekas to nemanām un tā vietā, lai vismaz atzītu to, ka uzvarā pār nacismu savu artavu ir pielikusi visa Eiropa (tostarp arī šajā rakstā nepieminētās Austrumeiropas valstis, kuras Maskava nereti apsūdz nacisma reabilitācijā), tie joprojām turpina periodiski izkliegt jau sen par izsmieklu kļuvušos padomju propagandistu radītos mītus par Otro pasaules karu.

[1] https://twitter.com/WhiteHouse/status/1258842411524132865

[2] https://www.dw.com/en/russia-accuses-us-of-downplaying-soviet-role-in-wwii/a-53386866

[3] https://twitter.com/navalny/status/1259167415344279552

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...