Kad policija sāk interesēties par grāmatām: koruptā tiesnese Dina Valdmane (Suipe), Lato Lapsas grāmatas un kratīšanas
Pietiek lasītājs07.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes turpina demonstrēt savu "neatkarību" un "objektivitāti", vienlaikus pārkāpjot robežas, kas arvien vairāk atgādina politiski motivētu izrēķināšanos. Šā gada 30. janvārī tika veikta kratīšana žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas dzīvesvietā, bet nepilnu mēnesi vēlāk – 20. februārī – identiska operācija atkārtojās kādas citas personas mājoklī.
Abos gadījumos uzkrītošas ir ne tikai tiesībsargājošo iestāžu metodes un izrādītā degsme, bet arī kāda būtiska sakritība: kratīšanas akceptējusi viena un tā pati Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Dina Valdmane. Un tas jau vairs neizskatās pēc nejaušības.
Kad par "pierādījumiem" kļūst grāmatas
Ja janvāra kratīšanas laikā tika izņemti dokumenti, ierīces un citi personiski priekšmeti, tad februāra operācija parādīja, ka policija ir spērusi vēl vienu soli tālāk. Šoreiz amatpersonas ne tikai konfiscēja dažādus priekšmetus, bet pat rūpīgi fotografēja Lato Lapsas grāmatas.
Jā, Jūs nepārklausījāties – tiesībsargājošās iestādes Latvijā ir sākušas dokumentēt, kāda literatūra atrodas pilsoņu mājokļos. Rodas jautājums – kas būs nākamais solis? Vai kāds vēl atceras vēsturi un laikus, kad "nepareizas" grāmatas tika ne tikai konfiscētas, bet arī dedzinātas?
Tiesnese Valdmane – īpaši izvēlēta izpildītāja?
Ne mazāk būtiska ir cita "sakritība": abas kratīšanas apstiprinājusi viena un tā pati tiesnese – Dina Valdmane (agrāk pazīstama ar uzvārdu Suipe). Latvijas tiesu sistēmā netrūkst tiesnešu, tomēr, kad runa ir par īpaši sensitīviem gadījumiem, izvēle, šķiet, vienmēr krīt uz konkrētiem cilvēkiem, kuriem nepiemīt nekādas iekšējas dilemmas par apšaubāmu sankciju parakstīšanu.
Tiesneses D. Valdmanes vārds jau ir parādījies vairākos līdzīgos gadījumos, un tas liek domāt, ka viņa ir nevis nejaušs elements šajā spēlē, bet gan rūpīgi izvēlēta izpildītāja. Vai viņa apzinās, kādu lomu spēlē? Un, ja apzinās – kāpēc to turpina?
Kurp mēs ejam?
Šie notikumi skaidri iezīmē ceļu, kas ved prom no tiesiskas valsts principiem un tuvina autoritāras varas metodēm. Kad valsts iestādes sāk interesēties par to, kādas grāmatas pilsoņi lasa, mēs vairs nerunājam tikai par izmeklēšanu – mēs runājam par bīstamu precedentu.
Un, kā jau ierasts, par to neviens neatbildēs. Vai arī šoreiz viss būs citādi?
Zīmīgi, ka 27. februārī Eiropas Cilvektiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā "Krieviņa pret Latviju", kurā tiesa nepārprotami Latvijai norādīja, ka pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.
Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas nevis ilgstoši paturēt pašas ierīces. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir saistošs Latvijai arī citos kriminālprocesos.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
