Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45. Šis ir arī mans pārdomu un jautājumu laiks. Pirms neilga laika es pavēstīju, ka esmu gatavs doties politikā, iet šo ceļu, lai piepildītu sapni par labāku Latviju. Mans mērķis bija, ir un būs meklēt iespējamo izlīgumu sašķeltajā Latvijas sabiedrībā, lai varam veidot vienotu valsti, kurā visi cilvēki jūtas droši un neatstumti. Lai tas notiktu, mums jāiemācās piedot, jāiemācās cienīt vienam otra pieredzi un viedokli, nevis dzīvot ar absurdu pārliecību, ka “tikai es zinu visu un vislabāk”. Diemžēl tas mums joprojām nākas grūti.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts varai ir pa spēkam veidot labāku komunikāciju ar sabiedrību un iedrošināt visus iedzīvotājus šeit, kā arī tos, kas aizbraukuši, ticēt un kopā veidot labāku Latvijas nākotni. Ir nepieciešams nospraust kopējus mērķus un tos īstenot, papildinot vienam otru, nevis savstarpēji cīnoties. Diemžēl bieži vien karojam nevis pret sliktām idejām, bet uzbrūkam tieši labajām - lai tik kāds politiskā piedāvājuma pelēcībā neizskatītos “spožāks” par citiem.

Es joprojām esmu un būšu pārliecināts, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas. Kaut arī daudz lēnāk nekā gribētos, tomēr tās tuvojas. Beigsim reiz gaidīt kārtējo jauno un ideālo partiju, kurā darbosies tieši tādi paši cilvēki kā ikviens no mums. Mums jau bijuši gana daudzi “prinči uz baltā zirga”, kuri plānojuši glābt Latviju. Taču tad, kad šāds “princis” iejāj politikā, līdz galam nonāk tikai zirgs. Lai pa kuras partijas durvīm kāds izvēlētos ieiet politikā, visas durvis ved uz vienu un to pašu “politisko baseinu”, kurā ir viens un tas pats “ūdens”, kurā veidojas Latvijas politika.

Negaidīsim ideālu laiku, partiju vai apstākļus, iesaistīsimies! Katrs ienesīsim izmaiņas Latvijas politikā un līdz ar to valsts dzīvē, likumos, kas, savukārt, mainīs mūsu pašu dzīvi. Visām partijām vajadzīgi jauni cilvēki, tikai ne visi to sapratuši. Vismaz piecelsimies, aiziesim uz vēlēšanām un paudīsim savu attieksmi tur.

Ir ticami nostāsti, ka 1990. gados kāda liela un pazīstama banka maksāja pie varas esošajiem politiķiem, lai tie uzturētu sliktas attiecības ar Krieviju. Pateicoties sliktajām attiecībām, ilgstoši netika pieņemts līgums par dubulto nodokļu uzlikšanas novēršanu. Tas ļāva attiecīgiem cilvēki ar šīs Latvijas bankas palīdzību legalizēt liela apjoma finanšu līdzekļus. Kopš tā laika tika mākslīgi saasināts un uzturēts konflikts, kuram mēs esam noticējuši: valoda un okupācija. Un mēs jau gadiem turpinām “uzkurināt” šo konfliktu.

Latviešu valodu neapdraud dažas krievu privātās augstskolas, kurās studijas notiek krievu valodā, bet gan lielais emigrējušo ģimeņu skaits, kurās bērni latviešu valodā var pateikt vairs tikai: “Paldies! Un sveiki!” Nav jau ne prasmes, ne pietiekami drosmes kaut ko darīt šajā jautājumā. Toties nevajag lielu izdomu, lai pirms vēlēšanām patēlotu patriotus, jau kuro reizi pacilājot valodas jautājumu.

Mēs turpinām uzdodot vienus un tos pašus jautājumus, uz kuriem ir gandrīz neiespējami atbildēt, neaizvainojot vienu un neaizskarot otru sabiedrības daļu. Mums ne tikai jāmeklē jaunas atbildes, bet arī jāsāk uzdot būtiski jauni jautājumi.

Vēlreiz uzsveru, ka mana pozīcija ir nemainīga – es esmu par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu.

Es neesmu iestājies partijā “Saskaņa” un nekad neesmu bijis nevienas politiskās partijas biedrs. Es pieņēmu “Saskaņas” piedāvājumu kļūt par šīs partijas Valsts prezidenta amata kandidātu. Esmu pateicīgs par man izrādīto uzticību un augstu to novērtēju.

Partija “Saskaņa” nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma. Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, - dzīvot labākā Latvijā. Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu.

Es neesmu par virziena maiņu uz Austrumiem. Esmu par to, ka tiek meklēts dialogs ar visiem - Austrumiem, Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem. Bet kā gan tas iespējams politikā, ja liela daļa mūsu “patriotu” pat grupu “Prāta Vētru” dēvēja par nodevējiem - tikai tāpēc, ka viņi izvēlējās koncertēt arī Krievijā. Drīzāk Latvijas prezidentam būtu jāizsaka viņiem pateicība par to, ka puiši veido pievilcīgu Latvijas tēlu nereti citādi indoktrinētajā Krievijas sabiedrībā.

Šajā procesā vara nekad nav bijis mans pašmērķis. Mana vēlme ir un būs kalpot Latvijas tautai ar to pieredzi, zināšanām un spējām, kas man ir dotas.

Es redzu, ka valstī ir daudz akūtu problēmu, kuras prasa steidzamu risinājumu. Es gribēju iet ātri un darīt, ko varu. Tomēr, lai spētu iet tālu, man nepieciešams iet lēnām. Es zinu, ka pēc šī paziņojuma atkal izskanēs dažādi viedokļi. Visi zinās par mani visu - labāk nekā es pats. Savu izvēli esmu izdarījis pats, ejot pa savas sirds ceļu. Esmu pārliecināts, ka mans sarežģītais lēmums - iet tālāk un lēnāk - ir labākā dāvana, ko varu pasniegt sev un savai ģimenei savā dzimšanas dienā.

Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās.

Paldies visiem par izrādīto atbalstu!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...