Kad sabiedriskā TV ļauj visdīvainākajiem fantazētājiem uzdoties par speciālistiem
Pietiek lasītājs17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
It kā Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Alvils Krams skaitās nopietns speciālists – ne tikai Dr.med. Pneimonologs, bet Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists. Jo dīvaināk bija klausīties tās atklāti nezinātniskās, pat visiesīkstējušākajam antivakserim nepiedienīgās blēņas, ko viņš atkļāvās klāstīt nesenajā „Aizliegtā paņēmiena” raidījumā, kas bija veltīts smēķēšanas tēmai.
Lai nebūtu nekādu pārpratumu un pārmetumu, ka pulmonologa teiktais ir izvilkts no konteksta vai kādā citā veidā izkropļots, vispirms te būs viņa sacītā atšifrējums – varbūt vietām ne īsti saprotams, toties absolūti precīzs:
„A. Krams: Nikotīns ļoti augsts atkarības risks. Otrkārt, tā ir inde. Nikotīns jau ir lietots, teiksim, indēšanā. Salīdzinot cigarešu šķidrumu, kas ir pudelītē 10 ml, vai tur ir 200 mg iekšā, ar to var nogalināt vismaz desmit zīdaiņus, tad tā ir inde. 0,5 līdz 1 mg uz vienu kilogramu ir nāvējošā deva cilvēkam. Mazs bērniņš sver desmit kilogramus. Un tas, kas tagad pēdējos gados vairāk tiek pētīts, vai tas, ka nikotīns pats par sevi ir toksisks, kancerogēna, gan arī toksiska iedarbība ir, viņai ir ļoti spēcīga ietekme uz centrālo nervu sistēmu. Tas ir drausmīgi patiesībā, ka pusaudži un bērni smēķē, lieto nikotīnu. Viņi sevī aizkavē smadzeņu attīstību.
Moderators: Kā minējām, divas pamatvielas, kas ir e-cigarešu sastāvā, tiek izmantots propilēna glikols un glicerīns. Pārtikā šīs vielas ir drošas, bet ja tvaicē un ieelpo?
A. Krams: Uzkarsētā veidā notiek ķīmiskas reakcijas. Citas vielas veidojas vēl. Viss, kas tiek ieelpots, ir toksisks. Un te ir daudz. No spirāles, smagie metāli daudzos pētījumos, kaut kādi baktero toksīni daudzos šķidrumos savairojas, baktero toksīni tiek konstatēti.
Tādi ilgtermiņa dati šobrīd nav. Tas ir jauns produkts. Bet, ja mēs vērojam to, kas notiek šūnās, šūnu genomā, tās pašas pārmaiņas, kas notiek plaušu vēža gadījumā, tādas pašas pārmaiņas novēro, arī lietojot elektroniskās cigaretes.
Moderators: Vēl vairākas nepilnības, ko fiksējam, pētot šo produktu. Piemēram, kopš 2020.gada 1.oktobra ir ieviesta likuma norma, kas paredz, ka visus smēķējamos – gan tabakas izstrādājumus, gan arī e-cigaretes un arī šķidrumus no pircēju acīm ir jānoslēpj. Izņēmumi ir pieļaujami vien ar specializētajiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ieeja un kuru tirgoto produkciju no ārpuses redzēt nevar. Daudzas tirdzniecības vietas to arī ievēro. Cigaretes plauktos slēpj arī Rimi, Maxima un Narvesen un citi. Bet tajā pašā laikā, lūk, veikals Ecodumas, kas ir vairākos lielveikalos. Pilni plaukti ar smēķējamo produkciju, ko var redzēt jau pa gabalu, veikalā nemaz neieejot. Šo tendenci ir ievērojis arī plaušu slimību ārsts.
A. Krams: Pārkāpj likumu hroniski elektronisko cigarešu un šķidrumu tirgotāji. Hroniski pārkāpj. Neievēro šo likumu, ka tikai slēgtās vietās. Tagad pat es Sāgā redzēju, ka elektroniskās cigaretes tiek tirgotas ejās starp veikaliem. Tas ir nonsenss.”
Un tagad iesim cauri tam nedaudzajam, ko godātais pulmonologs mums pastāsta. Pirmais: „Uzkarsētā veidā notiek ķīmiskas reakcijas. Citas vielas veidojas vēl. Viss, kas tiek ieelpots, ir toksisks. Un te ir daudz. No spirāles, smagie metāli daudzos pētījumos.”
Te būtu vietā jautājumi – kādas ķīmiskas reakcijas? Kādas vielas konkrēti? Viss ir toksisks? Pilnīgi viss? Smagie metāli – „daudzos gadījumos”? Kas un kā šos gadījumus ir uzskaitījis, pētījis, reģistrējis?
Visi šie apgalvojumi varētu būt arī ticami, taču ar vienu piebildi – ja būtu pētījumi. Nopietns pulmonologs it kā ir gatavojies tēmai, bet nemin pilnīgi nekādus faktus, nenosauc pilnīgi nevienu pētījumu, tikai gluži kā klasisks antivakseris daudzina – „citas vielas”, „daudzi gadījumi”, „viss ir toksisks”. Kā zināms, tieši antivakseriem arī neizsakāmi patīk „smagie metāli”, ar kuriem piesātinātas covid vakcīnas – un datus viņi min precīzi tikpat daudz kā godājamais pulmonologs.
Un tālāk – otrais plašākais pulmonologa Alvila Krama izteikums sabiedriskās televīzijas raidījumā: „Tādi ilgtermiņa dati šobrīd nav. Tas ir jauns produkts. Bet, ja mēs vērojam to, kas notiek šūnās, šūnu genomā, tās pašas pārmaiņas, kas notiek plaušu vēža gadījumā, tādas pašas pārmaiņas novēro, arī lietojot elektroniskās cigaretes.”
Jau atkal vietā būtu jautājumi – vai tiešām sabiedriskajā televīzijā var nākt klajā ar jebkuriem apgalvojumiem, ja tos nepamato nekādi kaut cik nopietni dati? Elektroniskās cigaretes nav radušās ne pirms mēneša, ne pirms gada, - ja pulmonologs apgalvo, ka to lietošanas gados neesot nekādu ilgtermiņa datu, runa te ir par vienu no diviem – manipulāciju vai vienkāršu nezināšanu.
Tālāk – tieši tas pats. Kaut kādi „mēs” nezināmā veidā, ar nezināmām metodēm kaut ko „vēro to, kas notiek šūnās, šūnu genomā”. Kur ir kaut jel kādi konkrēti dati, konkrēti pētījumi, ar kuriem iepazīstoties varētu uzzināt to, ko pulmonologs Alvils Krams nespēj izskaidrot – kas tad šūnās īsti notiek vai tomēr nenotiek?
Savukārt tas, ka „tās pašas pārmaiņas, kas notiek plaušu vēža gadījumā, tādas pašas pārmaiņas novēro, arī lietojot elektroniskās cigaretes”, - šis jau būtu īsti revolucionārs atklājums, kas liktu visā pasaulē domāt par nopietnām pārmaiņām šajā jomā. Taču ir viens „bet” – „nez kāpēc” pulmonologs Alvils Krams jau atkal nenosauc nevienu pašu pētījumu, nevienus konkrētus datus un to avotus, kas viņa apgalvojumus pamatotu.
Droši vien morāle ir viena – sabiedriskajiem medijiem tomēr vairāk vajadzētu rūpēties par to, lai tie sniedz zinātnē balstītu, pamatotu informāciju, nevis kārtējā antivaksera fantāzijas, ko tas mēģina pasniegt kā patiesību un faktus.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.