Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī valdība ir ieviesusi vairākas inovācijas valsts pārvaldē – valdības došanās atvaļinājumā, piemēram, ir kaut kas, kas nav noticis nekad, vismaz kopš neatkarības atjaunošanas (neesmu papētījis, kā bija pirms tam). Un droši vien izrādīsies, ka pasaule neapstājas, varam tīri mierīgi iztikt bez valdības kādu mēnesi.

Vēl viens jaunums šīs valdības darbā ir konsekventā pieeja, ka cilvēki augstos amatos ir jānomaina pat tad, ja šķiet – viņi strādā labi. Jāmaina, tāpēc, ka ir jāmaina. Nav ko pārāk ilgi sēdēt vienā amatā, un nav svarīgi, ka nav nekādu acīmredzamu trūkumu, skandālu vai nepilnību.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars bija pirmais, bet kopš tā laika ir sekojuši citi – Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks, (ne gluži pūkainā) Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga, nemaz nerunājot par Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu un VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieku Jāni Boroviku.

Turklāt lielākoties šīs pārmaiņas norisinājušās tieši “veco” partiju vadītajās ministrijās un nevis “jauno” revolucionāru atbildības jomās, kas uzvarēja vēlēšanās, solot pārmaiņas visur un visā.

Es neapgalvoju, ka šādas pārmaiņas būtu kas slikts. Tajās ir sava loģika, īpaši, ja vietā tiešām nāk cienījami profesionāļi. Saistībā ar to visu man ir tikai viens jautājums – Juris Iesalnieks.

Juris Iesalnieks vada ārkārtīgi ietekmīgu iestādi, kura nosaka burtiski visu Latvijas dzelzceļa satiksmē. Klusiņām, nepiesaistot sev uzmanību atšķirībā no daudz pamanāmākā dēla, Juris Iesalnieks vada šo iestādi 19 (deviņpadsmit!) gadus.

Valsts dzelzceļa administrācija, kuras direktoru ieceļ Ministru kabinets (attiecīgi iestāde nav pakļauta satiksmes ministram), nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumu projektu saskaņošanu, reģistrāciju un izpildes kontroli, licenču izsniegšanu, infrastruktūras maksas noteikšanu, strīdu izskatīšanu, dzelzceļa infrastruktūras un dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrāciju, nozares vides politikas un rīcības programmas izstrādāšanu, infrastruktūras radītā riska analīzi un pilda vēl citas funkcijas.

Deviņpadsmit gadus šo iestādi bez pārtraukumiem ir vadījis viens cilvēks, cita starpā paspējis uzraudzīt un kontrolēt gan Zorgevicu, gan Magoni, gan tagadējos Latvijas dzelzceļa vadītājus un privātos pārvadātājus, vienmēr spējis atrisināt visas domstarpības un konfliktus, sastrādāties ar visiem, un, kopumā vērtējot viņa darbību visu šo garo gadu garumā, droši vien var teikt, ka tā vērtējama pozitīvi, neskatoties uz slaveno emocionalitāti un reizēm neapdomīgo izrunāšanos.

Un tomēr, ja JKP tik ļoti cenšas visus nomainīt, ir tik ļoti kritiski noskaņoti pret visu, kas noticis pret viņiem, kā tas nākas, ka tieši šis stratēģiskais amats un Iesalnieka krēsls vēl nav sācis šūpoties? Jo, ja kāds nopietni apsver, ko mainīt dzelzceļa saimniecībā, tad nekādas pārmaiņas nav iedomājamas, nesākot tieši ar dzelzceļa administrāciju.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...