Kad Stukāns un KNAB Straume noskatās, kā Jelgavas novada pašvaldība īsteno primitīvu zādzību viņu acu priekšā
Pietiek lasītājs26.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl pirms gadiem desmit šķistu neiespējami, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors un KNAB priekšnieks vienkārši bezdarbīgi noskatās, kā viņu acu priekšā notiek liela apmēra zādzība, kuru veic oficiālas amatpersonas. Taču tieši tas pašlaik notiek Jelgavā, - manuprāt, to nevar nosaukt citādi kā par uzņēmuma kapitāldaļu zādzību, ko veic novada pašvaldība bez kompleksiem un kurā, nepakustinot ne pirkstu, noskatās ģenerālprokurors Juris Stukāns un KNAB priekšnieks, Krišjāņa Kariņa „favorīts” Jēkabs Straume.
Par šo ieplānoto zādzību medijos jau ir ziņots, un tās būtība ir gana vienkārša. Savulaik Jelgavas rajona slimnīca bija uz bankrota sliekšņa, pašvaldība nodeva to koncesijā, saglabājot sev kontrolpaketi, un privātie īpašnieki slimnīcu ar nosaukumu „Zemgales veselības centrs” izvilka no purva tik sekmīgi, ka tagad pašvaldība sapratusi – kumoss ir tik gards, ka labāk būtu to nozagt privātīpašniekiem un „pārdot” kādam pietuvinātam cilvēkam vai personu grupai.
Likums paredz, ka pašvaldībai ir pienākums piedāvāt otram kapitālsabiedrības dalībniekam savas kapitāla daļas iegādāties par pārdošanas cenu, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs, ja vien uzņēmuma statūti neparedz citu kārtību. „Zemgales veselības centra” statūti neparedz, - un tas nozīmē, ka, ja pašvaldībai tomēr ir koruptīvas saites un vēlme slimnīcu atdot kādam „savējam”, ir jāatrod veids, kā „nozagt likumīgi”.
Šāds veids, kā izskatās, arī ir atrasts – un nemaz nepārsteidz tas, ka mūsu bezkompromisa tiesiskuma apstākļos, kad KNAB skatās tikai tajos virzienos, kuros tam „atļauts”, bet ģenerālprokurors atklāti paziņo, ka viņu neuztraucot par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu sekas, Jelgavas novada pašvaldība, kurā toni uzdod bēdīgi slavenais Einara Repšes „parastais dārznieks” Madars Lasmanis, ir ķērusies pie gandrīz vai visprimitīvākās iespējamās reiderisma shēmas.
Plāns ir vienkāršs: ja uzņēmuma statūti neparedz „vajadzīgajiem” cilvēkiem nepieciešamo tā „uzdāvināšanas” – vai nozagšanas – kārtību, tātad vajag mainīt statūtus. Tā kā pašreizējā uzņēmuma valde – tā, kas bankrotējušo slimnīcu ir pārvērtusi par plaukstošu uzņēmumu – nebūs gatava to darīt, tātad tā ir jānomaina pret tādu, kas ir gatava izpildīt zādzības organizētāju dotos uzdevumus.
Varētu domāt – kā gan kaut kas tik primitīvs vispār ir iespējams? Kā var būt, ka šāda zādzība neslēpjoties tiek plānota visu acu priekšā, bet ģenerālprokurors un KNAB kautrīgi novērš skatienus? Kā izrādās – var gan.
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
