Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kad TAS beigsies?

Pietiek lasītājs
20.05.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.

Ielūkojoties 100 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā, redzams, ka ārkārtas stāvoklis būtiski negatīvi ir ietekmējis tikai Air Baltic un Starptautisko lidostu Rīga, turpretī daudziem citiem uzņēmumiem noteikti ir iemesls vēlēties ārkārtas stāvokļa pagarināšanu vēl un vēl – piemēram, visi kurjeru pakalpojumu sniedzēji, kas pat nespēj laikus veikt visas piegāde, datoru un video/audio iekārtu tirgotāji... Respektīvi, viedoklis, ka ārkārtas stāvoklis būtiski samazinās nodokļu ieņēmumus un valdībai tāpēc būs jādomā par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, nav pamatots.

Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija C-19 sakarā nav būtiski mainījusies, ārkārtas stāvokļa nosacījumi tiek mīkstināti (14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju 12.02.2020. ir 0, bet šodien – 6 (19.05.2020.). Ja jau, valdībasprāt, situācija atļauj mīkstināt ierobežojumus, tad nav saprotams, kāpēc, piemēram, sabiedriskajā transportā visiem nu ir jānēsā maskas – vai tad to nevajadzēja noteikt jau pašā sākumā?

No vienas puses, bailes no C-19 ir būtiski mazinājušās – to pierāda kaut vai cilvēku un auto skaits uz ielām, no otras – pat viens ar C-19 saslimušais, kurš nesēž pašizolācijā, ir drauds (un tādi noteikti ir), un, protams, arī tie miljardi, kas ir paredzēti dīkstāves pabalstiem un ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai.

Tieši ar ārkārtas stāvokli saistītās naudas sadale, manuprāt, ir vislielākais šķērslis ārkārtas stāvokļa atcelšanai, jo tā ir jāsadala un jāsadala tā, lai arī dalītājs nepaliktu bešā. Ja kāds joprojām tic, ka Brīvības bulvāra 36. namā kādam rūp ārpus tā esošo cilvēku veselība un labklājība, – nu ticiet vien tālāk.

Bet nu pieņemsim, ka visiem tautas kalpiem Latvijas iedzīvotāju veselība un labklājība ir vienīgais, par ko tie spēj domāt. Ja tā, tad ārkārtas stāvokli varētu atcelt, ja:

- 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar C-19 uz 100 000 iedzīvotāju ir 0. Gan jāpiebilst - ar priekšnosacījumu, ka C-19 testi ir vispārpieejami (bez maksas ir pieejami visiem, kuri vēlas), jo, ja testi tiek veikti tikai tiem, kam ir simptomi vai smagi simptomi – tad visa Latvijas lepnā statistika ir kaķim zem astes. Bet ko darīt, ja C-19 atkal par sevi atgādina – atkal jāievieš ārkārtas stāvoklis?

- tiek atklātas efektīvas zāles vai vakcīna C-19 ārstēšanai – zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt (kā gadījās Itālijā un Spānijā). Rezultāti šajā virzienā jau esot, bet vēl jāveic klīniskie testi, kas nav ātrs process – sekojoši, tuvākajā laikā zāļu un/vai vakcīnas nebūs.

- ar C-19 ir izslimojuši 70-80% iedzīvotāju - zūd varbūtība, ka valsts veselības aizsardzības sistēma tiek pārslogota un vairs nespēj normāli funkcionēt.

Šis laikam ir vienīgais risinājums, kas ir gan puslīdz vadāms, gan pēc tam, kad tiks sasniegts, nesola jaunu C-19 recidīvu. Pēc būtības tā ir Zviedrijas pieeja. Daudzi šausminās ka mirušo skaits Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks nekā, piemēram, Latvijā, bet cāļus skaita rudenī, respektīvi – kad ar C-19 būs izslimojuši šie 70-80% valsts iedzīvotāju, un tāds brīdis noteikti pienāks visām valstīm, jo C-19 pēkšņi nepazudīs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...