Kad trakais ir pie stūres, jeb – lai visi labie stāv klāt baltkrievu tautai
Kasīklis27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ilgtermiņā ir notiekošie procesi Baltkrievijā. To atrisinājums skars ne tikai Baltkrieviju, bet bez šaubām arī Krieviju, līdz ar to pat varētu teikt, ka pašlaik Baltkrievijā notiek procesi, kuri ietekmēs ģeopolitiku visā pasaulē. Skaļi, bet fakts.
Protams, ka Baltkrievija pati par sevi nav uzskatāma par nozīmīgu spēlētāju ģeopolitiskajā arēnā, bet tās saites ar Krieviju ir tik ciešas, ka tās varētu salīdzināt ar automašīnas vilkšanu cietajā sakabē. Kā viena sāk stūrēt uz grāvja pusi, tā otrai nav pārāk daudz izvēļu – vai nu censties salauzt sakabi un tālāk braukt pašai, vai abām automašīnām iestūrēt grāvī.
Ja vienu brīdi sāka šķist, ka Putins darīs visu, lai izglābtu Lukašenko režīmu, tad pašlaik šajā jautājumā izteiktas aktivitātes no Putina puses ir mazinājušās. Pirmšķietami sāk izskatīties, ka Putins ir izvēlējies labāk “draudzīgi” pastāvēt malā, vismaz tieši un atklāti un vismaz pagaidām neiesaistoties.
Vērojot šī brīža procesus Baltkrievijā, jāpiekrīt politologa Valērija Karbaļeviča paustajam: "Starp divām konfliktējošām pusēm ir radusies vienlīdzības situācija. Spēka vienlīdzības. Neviena no pusēm nevar uzvarēt, turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka Aleksandrs Lukašenko kategoriski atsakās iet uz pārrunām ar protestētājiem. Tas nozīmē, ka Baltkrievijas konfliktu var atrisināt tikai vienas no pušu absolūtas uzvaras gadījumā.”1
To, ka A.Lukašenko ir izvēlējies bezkompromisa spēka ceļu, apliecina vairāki fakti.
Pirmkārt, video rullītis, kurā bija redzams A.Lukašenko ar triecienšauteni rokās. Pats fakts, ka valsts prezidents skraida ar ieroci rokās, kur barikāžu otrā pusē ir viņa tauta – ir visnotaļ izteiksmīgs žests. Turklāt nepietiek, ka viņam ir ierocis. Tas ir arī viņa nepilngadīgā dēla rokās. Te jāatzīmē, ka Kremlis šādu A.Lukašenko izrādīšanos pat atteicies komentēt.2 Tiesa, Kremlis neslēpj, ka viņu interesēs ir atbalstīt tādus politiskos spēkus, kuri būs labvēlīgi noskaņoti tālākai sadarbībai ar Kremli.3
Faktiski no tā izriet, ka Putinam ir vienalga, vai pie varas ir Lukašenko vai kāds cits – galvenais, lai lojāls Kremlim. Kā būtisks moments jāmin tas, ka Kremlis, runājot par 23.augusta protesta akcijām, norādījis, ka nesaskata nekādas provokācijas no protestētāju puses un ka arī tiesībsargājošās iestādes korekti ir pildījušas savus pienākumus.4 Diezgan netipiski lasīt Kremļa paziņojumus, kuri ir visnotaļ lojāli pret protestētājiem.
Tomēr no Kremļa puses tiek piemērota retorika, ka nemieru izraisītāji atrodas ārpus Baltkrievijas robežām.5 Šāds paziņojums vairāk iezīmē iespējamo scenāriju, ka Kremlis palīdzēs Baltkrievijai, ja tai radīsies ārējs apdraudējums. Tiesa, tiek noklusēts, vai iesaistīšanās būs pie reāla apdraudējuma, kas, vispār nav iespējams, vai – pie inscenēta.
Tam, ka A.Lukašenko varētu gatavot “augsni” kādai provokācijai vai inscenējumam, lai uz to uzreiz atbildētu, pazīmju pietiek. Piemēram, jau iepriekš esmu minējis par desantnieku pārdislokāciju6. Pamatojoties uz pārbaudi, tiek ziņots, ka vairākās armijas vienībās tiek ieviesta augstākā kaujas gatavība un netiek izslēgta rezerves karavīru iesaukšana.7
Standarta situācijās informācija par šāda veida mācībām tiek izplatīta savlaicīgi, vienlaikus atsedzot mācību mērķi. Konkrētajā gadījumā kā “mācību” mērķis tiek norādīts uz A.Lukašenko paziņojumiem par it kā radušos ārējo apdraudējumu. Ja atskatāmies vēsturē, tad vairākkārtīgi šāda veida mācības ir bijušas kā sākuma punkts militārām ofensīvām. Skaidrs, ka Baltkrievija neveiks bruņotu iebrukumu kaimiņvalstīs, līdz ar to rodas jautājums – pret ko A.Lukašenko grasās izmantot armiju?
Iepriekšējie notikumi nedaudz varētu jau atsegt A.Lukašenko nodomus. Proti, Baltkrievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka no 23.augusta armijas vienības apsargās memoriālus un pieminekļus, pasakot:kKategoriski brīdinām – gadījumā, ja tikts traucēts miers un kārtība šajās vietās, jums būs darīšana nevis ar miliciju, bet gan ar armiju.8 Nebūsim naivi, bez A.Lukašenko ziņas un atļaujas ministrs šādus tekstus neteiktu. Faktiski sāk veidoties situācija, ka A.Lukašenko ielās ir izvedis armiju, lai tā stāvētu pretī savai tautai.
Lukašenko vēlmi situāciju risināt ar paņēmienu “skaldi un valdi” raksturo arī tas, ka viņš ir uzdevis slēgt visas rūpnīcas, kuru strādnieki ir uzsākuši streiku9, kā arī, ka viņš uzdevis atlaist pilnībā visus skolotājus, kuri nostājušies protestētāju pusē.10
Te vietā jautājums – kāds tad kopsavilkums, ko tagad darīs Lukašenko? Diemžēl visas pazīmes liecina, ka viņa rīcība, līdzībās runājot, būs kā izsalkušam vilkam, kurš iedzīts stūrī. Lukašenko jau apliecinājis, ka nebaidās izmantot spēka struktūras, tagad jau arī armiju, lai apspiestu protestētājus, tā arī – ar represīvām metodēm vēršas pret protestētājiem.
Faktiski, izanalizējot pēdējā laika notikumus, diemžēl jāpiekrīt V.Karbaļeviča paustajam, ka vai nu Lukašenko ar brutālu spēku un represijām apspiedīs protestētājus, vai arī protestētāji panāks Lukašenko gāšanu. Diemžēl pastāv maza iespējamība, ka tas varēs notikt mierīgā ceļā. Protams, ka situācija var kardināli pamainīties, ja kādas no spēka struktūrām pārietu protestētāju pusē.
1 https://www.apollo.lv/7046473/lukasenko-nemaz-nezina-citas-metodes-ka-speku-baltkrievu-politologi-skaitlo-diktatora-nakamos-solus
2 https://regnum.ru/news/polit/3044195.html
3 https://radiosputnik.ria.ru/20200824/belorussiya-1576240329.html
4 https://www.vedomosti.ru/politics/news/2020/08/24/837540-v-kremle-zayavili-ob-otsutstvii-provokatsii-na-mitingah-v-belorussii
5 https://russian.rt.com/ussr/news/776828-vneshnee-vmeshatelstvo-belorussiya-kreml
6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
7 https://ria.ru/20200824/belorussiya-1576262642.html
8 https://radiosputnik.ria.ru/20200823/1576201316.html
9 https://www.segodnya.ua/world/wnews/ne-hotyat-rabotat-ne-nado-lukashenko-prikazal-zakryt-bastuyushchie-predpriyatiya-1472039.html
10 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/08/24/n_14840485.shtml
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
