Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuram Arktikas Padomes kuluāros Reikjavīkā plānota atsevišķa tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, 17.maijā brīdināja Rietumu valstis nepretendēt uz Arktiku. “Visiem jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir mūsu teritorija, tā ir mūsu zeme,” preses konferencē Maskavā paziņoja Lavrovs, piebilstot, ka Krievija ir atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.

Putins pēdējos gados arī piešķīris Arktikas reģionam stratēģisku prioritāti un palielinājis investīcijas militārajā infrastruktūrā un derīgo izrakteņu ieguvē. Krievija arī plāno izmantot jaunus ledlaužus, lai Arktikā būtu iespējams kuģot visu gadu.1

Par to, ka Krievija Arktikas jautājumu uztver ļoti nopietni, liecina tās veiktie pasākumi militārā potenciāla stiprināšanai šajā reģionā. Tie sevī ietver kā militārās tehnikas pilnveidošanu darbībai Arktikas apstākļos, tā arī militāro objektu izveidi un personālsastāva izvietošanu tajos.

Saprotams, ka attiecīgās darbības netiek veiktas tāpat vien. Turpinoties globālajai sasilšanai, ziemeļu jūrās zūd ledus, un tās kļūst pieejamākas gan derīgo izrakteņu ieguvei, gan kuģošanai.

Pēdējos gados plašā teritorija ar ekstremāliem un neviesmīlīgiem apstākļiem ir kļuvusi par valstu ģeopolitiskās konkurences vietu vismaz četru pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, reģiona šelfā atrodas milzīgi dabas resursi. Otrkārt, tur atrodas Ziemeļu jūras ceļš, kas ir īsākais kuģošanas ceļš no Āzijas uz Eiropu. Treškārt, piesārņojuma, ledus sasilšanas un kušanas ietekme uz cilvēku dzīvi un ekonomiku. Visbeidzot, pār ziemeļpolu ved īsākais ASV un Krievijas raķešu ceļš uz svarīgākajiem pretinieka stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem objektiem.2

Tomēr te jāpievērš uzmanība Lavrova izteikumam – Rietumu valstīm nepretendēt uz Artiku.

Vispār patiesībā Lavrovam nav ne mazākā pamata tā teikt, jo Arktika ir zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu ledus okeāns, tā jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas), un to var izmantot visas valstis.3 Krievijai nosacīti ir garākā krasta līnija, bet, ja skatāmies pēc teritorijas plašuma, tad situācija ir uzreiz citādāka.

Līdz ar to Krievijas pašpasludinātās tiesības uz Arktiku ir jāvērtē tieši tādā pat griezumā kā visi citi tās nekaunīgie izlēcieni. Protams, ka katra valsts savā teritorijā var darīt, ko vēlas. Vai tā būtu Krievija, Kanāda vai kāda cita valsts, savukārt, ja mēs runājam par teritorijām, kuras tieši nepieder nevienam, pašlaik starptautiskā sabiedrība ir kārtējās izvelēs priekšā: vai nu diplomātiski paklusēt par Lavrova paziņojumiem, vai arī skaidri un nepārprotami pateikt, ka Arktika pieder visiem un, ja kāds centīsies pievākt to, kas viņam nepienākas, lai rēķinās ar sekām. Savukārt, ja Rietumu valstis, īpaši Arktikas Padomes dalībvalstis, tagad pieklājīgi paklusēs, Krievija to iztulkos kā akceptu tās ambīcijām.

Viena lieta ambīcijas, otra to reālā īstenošanas iespēja, pieņemot, ja tas būtu iespējams. Tātad, neskatoties uz it kā kareivīgo Krievijas retoriku, “visiem sadošanā pa zobiem”4 kā parasti ir vairāk blefa nekā īstenības. Piemēram, Krievijai ilgstošo sankciju dēļ ir lielas problēmas ar dažādu materiālu iegūšanu vai izstrādi. Būtisku lomu arī spēlē faktiskā turēšanās pie PSRS laiku plānveida ekonomikas.5 Viss kopumā noved pie tā, ka teorētiski un uz papīra viss izskatās varbūt pat ļoti vareni, bet dzīvē…

Attiecīgi arī Arktikas jautājumā – Krievija ir veikusi demonstratīvus soļus, lai starptautiskajai sabiedrībai parādītu, ka tā ir spēcīga spēlētāja, bet realitātē un ilgtermiņā to visu var salīdzināt ar zālītes krāsošanu izrādīšanās nolūkos. No attāluma izskatās skaisti, bet, pieejot tuvāk un pēc lietus, – viss ir tāds, kāds tas ir.

1 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/blinkens-vasingtona-velas-izvairities-no-arktikas-militarizesanas/

2 https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-arktika-nedrikst-uzvesties-ka-privatipasuma.d?id=53206045

3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Arktika

4 https://ria.ru/20210520/putin-1733146538.html

5 https://www.bbc.com/russian/news-56886362

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...