Kāda ir iespēja, ka 13. Saeima nākamo divu gadu laikā NETIKS atlaista?
Imants Liepiņš14.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Statistiski vidējais vienas Saeimas darba mūžs patlaban ir nevis četri gadi, bet gan tikai trīs gadi un viens mēnesis: ja arī šī Saeima tiks atlaista, tad vidējais skaitlis noslīdēs līdz trim gadiem. Un atlaišanu jau šobrīd pieprasa divas vēlētāju petīcijas.
Tikai 7., 8., 9. un 12. Saeima nostrādāja pilnus četrus gadus, kamēr 5. Saeima nostrādāja vien 2 gadus un 4 mēnešus, nākamie deputāti krēslos nosēdēja precīzi trīs gadus, bet visīsākais mūžs izrādījās 10. Saeimai — nieka 11 mēneši. Ņemot vērā, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētā 12. Saeima nostrādāja 3 gadus, savukārt Pirmās republikas parlamentārismu pārrāva Ulmaņa apvērsums, tad vidējais viena sasaukuma Saeimas deputātu darbalaiks vidēji ir 37 mēneši (neskaitīsim Satversmes sapulci, kam nebija paredzēts stingrs darbības termiņš, un tādas okupantu struktūras kā Baigajā gadā safabricētā t.s. “Tautas Saeima” un LPSR Augstākā padome, jo šīs abas savukārt netika ievēlētas brīvās, demokrātiskās vēlēšanās).
Bet, ja skatāmies uz pašreizējo mūsu parlamenta sastāvu, tad redzam: neviena cita no iepriekšējām Saeimām sava pirmā darbības gada laikā nebija nopelnījusi tik uzskatāmu un pamatotu sabiedrības nopēlumu. Šomēnes piketētāju skaits Vecrīgā pārsniedza vismaz piecus tūkstošus — pirmo reizi kopš 2009. gada 13. janvāra grautiņiem. Turklāt jāatzīst, ka protestētāji šoreiz bija sagatavojušies labāk nekā deputāti — protestētājiem bija skaidra programma: “Izpildiet paši savus pieņemtos likumus un palieliniet visiem mediķiem algas!” (To mediķu algu pieaugumu, kam tagad Saeima it kā nevarot atrast naudu, pirms gada likumā nostiprināja šis pats Saeimas sastāvs, kad bija tikko ievēlēts. Nevar teikt, ka te vainojama kāda no iepriekšējām Saeimām vai valdībām. Tieši šie paši deputāti ir tie, kas nobalsoja par pieaugumu.)
Pie kam mediķi un viņu pacienti (tātad šī kopa potenciāli ietver jebkuru valsts iedzīvotāju) nav vienīgie, kam ir iebildumi: reģionālā reforma joprojām nepārliecina daudzus reformējamos, skolotāji un vecāki nav mierā ar skolu slēgšanas plāniem utt., tā kā veselības nozare nav vienīgā, ar ko Saeimas deputātiem jārēķinās un jāapietas uzmanīgāk nekā līdz šim.
CVK aizvadītajā nedēļā bija saņēmusi jau divus iesniegumus parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu — Satversmes 14. pantā noteikts, ka "tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas", kā arī gadu pirms tās termiņa beigām. Drīzumā CVK lems, vai padarīt šādu parakstu vākšanu par oficiālu procedūru.
Tātad, ņemot vērā pieredzi ar iepriekšējo Saeimu faktisko darbības ilgumu, pastāv mazāk nekā 50% varbūtība, ka 13. Saeimai tiešām izdosies nostrādāt četrus gadus — neatkarīgi no tā, vai tiks savākti vēlētāju paraksti par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai, vai arī Valsts prezidents kādā brīdī vienpersoniski rosinās Saeimas atlaišanu. Tā kā Egils Levits, būdams cēlies no čekistu vajātas disidentu ģimenes, vienmēr ir licis par sevi domāt kā par tautai tuvu sabiedrisko darbinieku, nevis “elites” (lai kāda tā kurā brīdī nebūtu) pārstāvi, ir zināms pamats pieļaut, ka prezidents rīkosies tā, kā vēlas sabiedrības vairākums — un nevis atlaišanu patlaban pelnoši Saeimas deputāti.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.