Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda ir jūsu vīzija kara atrisinājumam? Jūs taču vēlaties, lai tas izbeigtos? Vai vēlaties, lai karš turpinās līdz Ukrainas teritorijas atjaunošanai 1991. gada robežās? Varbūt līdz pilnīgai Krievijas Federācijas kapitulācijai? Vai varbūt alkstat atriebību un, teiksim, Krievijas prezidenta sodīšanu ar nāvi? Vai cerat piedzīvot Krievijas okupāciju un sadalīšanu citu valstu pārvaldītos sektoros?

Nedz es, nedz jūs nebūsim tieši dalībnieki norisēs, kas izbeigs Krievijas iebrukuma Ukrainā aktīvo fāzi. Bet, ja nu mēs gribam godīgi, sporta pēc, pašķetināt nesenos notikumus Baltajā namā, mums ir jābūt atklātiem pret sevi un vismaz jāieskicē pašu iedomātais kara atrisinājums. Jo tāds ir Baltā nama rosīšanās konteksts: kā izbeigt karu.

Donalds Tramps ir nupat atkārtoti ievēlēts par ASV prezidentu ar skaidru un vienkāršu vēstījumu Ukrainas sakarā — iespējami drīz izbeigt karu. Viņaprāt, pilna mēroga iebrukums neizvērstos, ja viņš būtu palicis prezidenta amatā. Tieši viņa atšķirīgās diplomātijas dēļ. Viņaprāt, karš nodara milzu postu un dārgi maksā, draud pārvērsties pasaules karā, un tagad tas ir iespējami ātri jāizbeidz. Šim Trampa redzējumam ir ASV vēlētāju tikko dots mandāts.

Vai jūs vēlaties, lai karš Ukrainā beigtos iespējami drīz? Vai varbūt jūsu plānā nozīmīgāka par kara beigu datumu ir tā bilance? Kurš ko ir ieguvis un ko zaudējis. Varbūt jūsu aprēķinā svarīgāka par drīzas asinsizliešanas pārtraukšanu ir nepiekāpība Putina agresijas priekšā un Ukrainas zaudēto teritoriju atgūšana par katru cenu? Tas, ko kāds varētu nosaukt par taisnīgu kara iznākumu. Tās ir saprotamas vēlmes.

Trampa administrācijai taisnīgs kara iznākums pavisam noteikti nav plānā, jo viņi ir reālisti. Proti, taisnīgu kara iznākumu (morālā izpratnē) pret Krieviju panākt nav iespējams. Ja jūs lolojat kosmiski taisnīgu kara iznākumu vai vismaz karadarbības nenoteiktu turpināšanu cerībā uz to, tad nav jābrīnās, ka Trampa diplomātija jums šķiet kā nodevība. Jaunās administrācijas diplomātija noteikti ir izdevīgāka Krievijas ekspansijai nekā jūsu “plānam” par Krievijas sodīšanu.

Kara pirmajos mēnešos žurnāls European Conservative publicēja kādu viedokļrakstu par Eiropu pārņēmušu neveselīgu tieksmi raudzīties uz šo karu kā uz cīņu starp labo un ļauno. Te nav runa par kombatantiem, kuriem karalaukā uzlūkot pretinieku kā eksistenciālu apdraudējumu ir veselīgi un saprotami. Runa ir par tālu no kara visu komentējošo publiku, kam karš kļuvis par barometru, pēc kura iznākuma tā acīmredzot noteiks, vai Dievs vēl ir un tātad — vai viņiem pašiem vēl pieklājas uzvesties civilizēti.

Svētam karam no abu karojošo pušu skatpunkta ir tikai viens taisnīgs iznākums — ļaunuma sakāve. Eiropa jau pirms vairākiem gadsimtiem bija guvusi mācību, ka svētie kari nozīmē nežēlīgus konfliktus, kuros jebkuri līdzekļi un upuri (no abām pusēm) kļūst attaisnojami tieši tāpēc, ka cīņa ir ar pašu nelabo un par izdzīvošanu, nevis pār stiprākā noskaidrošanu, kā tas bija “klasiskā” karā starp diviem prinčiem (kuri varbūt pat bija asinsradinieki).

“Klasiskā” karā, līdz ko ir skaidrs, kura no nepiekāpīgām pusēm ir stiprākā, vājākais piekāpjas, jo konflikts ir atrisināts. Ir noskaidrota puse, pēc kuras ieskatiem strīds tiks risināts. Kāda ir svētā kara galvenā problēma, kas izpaužas arī tad, ja brīnumainā kārtā jūsu puse ir patiešām visa labā iemiesojums? Tāda, ka jums var neizdoties uzveikt otru pusi līdz galam. Un kara turpināšana prasa nemitīgus upurus. Turklāt ne jau no lēmumu pieņēmējiem un kūdītājiem. Svētā karā agrāk vai vēlāk rodas pamatots jautājums, vai kosmiskā taisnīguma alkas nepastrādā lielāku netaisnību nekā to, kas būtu “jānorij”, lai samierinātos ar nepārvaramu pārspēku un tā ieviesto jauno kārtību.

Retzemju resursu darījums ar Ukrainu bija gatavs vēl piecas dienas pirms “Zelenska pazemošanas Baltajā namā”, kā to nosauca mūsu apmaksātie sabiedriskie mediji. ASV Valsts sekretārs Marko Rubio intervijā telekanālam CNN drīz pēc neveiksmīgās tikšanās skaidroja, ka sadarbības noslēgšanai nebija vajadzīga nedz Zelenska vizīte, nedz publiska sanāksme žurnālistu priekšā Ovālajā kabinetā. Bet Ukrainas puse uzstāja.

Darījuma saturs bija abām pusēm zināms vairākas dienas. ASV puse ukraiņiem atklāti pateica, ka viņu mērķis ir mēģināt diplomātisku kara atrisinājumu, kam nepieciešams, lai abas puses pārtrauc iepriekšējās administrācijas un eiropiešu kultivēto apsaukāšanos. Šis darījums būtu pirmais, ar ko ASV nostiprinātu konkrētas, atklātas ekonomiskas intereses, kuru respektēšana prasītu no Krievijas zināmu attieksmes maiņu. Amerikāņi piekodināja ukraiņus neizmantot pasākumu kara kurināšanai.

Lai izvērtētu, kurš kuru mēģināja “pazemot”, ņemiet vērā, ka ASV un Ukrainas puses piektdienas tikšanos sāka ar domu, ka abas zina, par ko ir vienojušās (un par ko nav). Ja tic viņu labajiem nodomiem, pasākuma publiskā daba būtu vienkārši atbalsta izrādīšana ASV jaunās administrācijas miera centieniem. Bet nekā.

Tā arī no pasākuma video ieraksta nekļūst skaidrs, kāds bija Ukrainas puses aprēķins. Ja atskaita akūtu Zelenska miega trūkumu (vai kādas citas veselības problēmas, par kurām liecina viņa neadekvātā ķermeņa valoda), tad var saskatīt divas dīvainas taktikas. Pirmkārt, provinciāls mēģinājums starmešu gaismā visas pasaules priekšā no kara aizstāvības galvenā sponsora izprasīt vairāk, nekā sarunāts, un varbūt pie reizes iegūt kādu jaunu Ukrainas atbalstītāju, vēl vienu reizi izgaismojot dažas Putina zvērības. Otrkārt, nelietīgs mēģinājums mediju priekšā parādīt ASV prezidentu kā Eiropas un brīvības pretinieku, nevienu brīdi negrasoties iecerēto vienošanos parakstīt. 

Jūs esat ieradies sava sponsora mājās, apņēmies ar viņu parakstīt līgumu, bet tad viņa viesu priekšā sākat bļaustīties, ka līgums ir štrunts, ka tas neietver visu gribēto un ka trešā puse, ar kuru sponsoram pēc tam jāiet runāt, ir ļaunuma iemiesojums. Vai tā ir godprātīga rīcība?

Nils Konstantinovs un Jurģis Liepnieks video sarunā pa minūtēm ķidāja bēdīgi slaveno tikšanos. Šķiet, ka Liepnieka kungs Baltā nama sanāksmi skatījās ar tām pašām brillēm, ar kurām politologs Jānis Ikstens, kurš piektdien amerikāņiem piederošajā tviterī (gan jau no Amerikā dizainētas ierīces) jau pamanījās ierosināt ASV preču boikotu. Tieši tāpēc vakardienas apcerējumā aicināju notikumu vērotājus apdomāt, kādu viņi redz kara noslēgumu.

Liepnieka kungs vismaz neslēpj, ka viņš karu redz kā melnbaltu, iespējams, mūžīgu cīņu starp labo un ļauno, kurā ļaunums ir par katru cenu jāuzvar. Ja esat svētā kara atbalstītājs, tad, kā jau vakar rakstīju, diplomātija un realitāte jūs neinteresē, un mani vērojumi jums nav nedz vajadzīgi, nedz saprotami. Jūs dzīvojat mitoloģiskā pasaulē, kurā atsevišķa cilvēka dzīvībai nav pārāk liela vērte. Tāda attieksme Latvijā ir vairākus gadus valsts mediju propagandēta, ļoti populāra, un esiet droši — jums Latvijā būs daudz ticības brāļu.

Liepnieka un Konstantinova analīzē pietrūka vērības pasākuma dinamikai. Jau tikšanās trešajā minūtē Zelenskis, klausoties Trampa cildinājumus Ukrainas varonībai, nespēj paklusēt un mēģina runāt pa virsu, bet, kad Tramps paziņo, ka laiks izbeigt karadarbību, Ukrainas prezidents atļaujas pasmīnēt.

Te gan nevar neko droši pierakstīt Zelenskim, jo tikpat labi viņš vienkārši nesaprot, ko Tramps saka. Vēlāk intervijā telekanālam FOX mēs redzam, ka Zelenskis pat nesaprot vārdu “regret” (nožēlot). Tas ir vēl viens provinciāls gājiens – kautrēties no tulka pakalpojumiem. Rodas iespaids, ka cilvēks kara ceturtajā gadā tā arī nav sapratis, cik svarīgi ir nepārprast otras puses teikto. Bet varbūt šī tikšanās bija izņēmums un Zelenska patiesie nodomi no paša sākuma bija vienkārši sarīkot savu šovu.

Jau sarunas piektajā minūtē Zelenskis faktiski sāk torpedēt vienošanos, jo pretdarbojas ASV jaunās administrācijas iecerei ar šo pasākumu tuvoties karadarbības pārtraukšanai diplomātiskā ceļā. Zelenskis lieku reizi atgādina, ka Putins ir terorists un slepkava un ka ar slepkavām nekādus kompromisus nevar panākt. Piedošanu, bet ko tad tu brauc uz Balto namu, ja tu nevari kaut uz divdesmit minūtēm nolikt malā šos truismus? Vai tiešām ir tāda neticība objektīvajai realitātei, ka ir vēlreiz jāatgādina par Putina dabu, kuru visi zina? Es kaut kā neticu, ka cilvēks var vienā gabalā sasniegt pieaugušu vecumu, nekad savā dzīvē nepaklusējot despota vai varmākas priekšā, ja vien, protams, viņa esība nav atrasties mūžīgā cīņā. 

Kā jau Konstantinovs un Liepnieks precīzi norāda, Zelenskis nav ieradies uz preses konferenci atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Viņš ir ieradies Baltajā namā pie Trampa ar visai dīvainām ambīcijām pārņemt pasākuma iniciatīvu, lai izplatītu savu vēstījumu. Lielākā daļa tehnokrātu to atsakās redzēt, jo viņus virza tik spēcīgas antipātijas pret Trampu, ka viņi ir gatavi pat pārtraukt Eiropas sadarbību ar Ameriku.

Ja mazliet izdodas aizturēt savas antipātijas pret Trampa rakstura īpatnībām, jāsecina, ka lielāko daļu pasākuma laiku Tramps ir ļoti labvēlīgi un atbalstoši noskaņots par Ukrainu. Viņš faktiski neievēro nevienu no daudzkārtējiem Zelenska mēģinājumiem pārtraukt viņu, runāt pa virsu un pārņemt vadību. Tie, kas nenoskatījās visu ierakstu, droši vien arī nezina, ka Tramps aizstāvēja Zelenska ģērbšanās stilu un pat mēģināja ar smaidu nomierināt piekasīgo žurnālistu (kurš pajautāja, kāpēc Zelenskis nav uzvalkā) — sak’, mēs te mēģinām diplomātiju vest, nekasies, vecīt.

Pasākuma centrālo izvirdumu, kurā, kā stāsta kara kurinātāji, galvenais vaininieks esot bijis viceprezidents Dž. D. Venss, patiesībā izraisīja pats Zelenskis. Visu pasākuma laiku klaji izrādījis negatavību iet pa piedāvāto un iepriekšējās dienās gatavoto diplomātijas ceļu, viņš izdomāja, ka var Trampa mājās mediju priekšā uzdot “jautājumu” ne Trampam, bet viņa viceprezidentam. Tas bija nevis jautājums, bet apsūdzība, kur līdz jautājumam viņš, protams, netika.

Kā tieši Zelenskis iedomājās, ka Venss un Tramps izlīdīs no situācijas, ja viņš būs viņus nomālējis par neinformētiem Putina draudziņiem? Kāds ir plāns tālāk pēc tam, kad esi apmierinājis visu antitrampistu alkas pēc ASV jaunās administrācijas pazemošanas viņu mājās? Brīdī, kad Zelenskis piemin Vensa balss skaļumu, vai tiešām nevienam no svētā kara faniem nerodas jautājums par viņa piemērotību amatam?

Kas tālāk? Nekas nav beidzies. Jācer, ka Zelenska padomdevēju vidū ir arī kāds reālisma izpratējs. Tramps jau ir pateicis, ka Zelenskis ir gaidīts atpakaļ, ja viņu patiešām interesē miers. Var jau būt, ka Zelenskis ir savai tautai devis kādu svētu apņemšanos, ka viņa vadībā sarunas ar Putinu nekad notiks, un tāpēc viņš vienkārši morāli nevar šobrīd nodarboties ar diplomātiju, ko piedāvā Tramps.

Tautas un karaspēka mobilizācijas noskaņās visu ko var pateikt un apsolīt, bet realitāte ir tāda, ka šobrīd karš netuvina Ukrainu labākam iznākumam. Šobrīd tas tikai paildzina un vairo ukraiņu ciešanas un zaudējumus. Ja ukraiņu tauta vēlas izbeigt karu un Zelenska iepriekšējās apņemšanās ierobežo viņa rīcības brīvību, viņam ir jāatkāpjas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....