Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās grāmatu veikalu plauktos nonāks Armanda Pučes grāmata “Aprakt dzīvu pie karatāvām”. Dokumentāls gadījums, kad tika aizturēta viena no Latvijas valsts augstākajām amatpersonām. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tas nebūs stāsts par kādu godīgu vai negodīgu cilvēku, vai tiem, kas viņam apkārt, bet - par valsti kopumā. Par veidu un metodi, par godu un prātu… Iespējams, par nodevību. Droši - par krāpšanu. Nepārprotami - par korupciju. Pārliecinoši - par karātavām un tai blakus izrakto bedri, kas kādu gaida… 

Fragments no grāmatas “Aprakt dzīvu pie karātavām”

Cīņa par “Sberbank” struktūrvienību Ukrainā bija tik principiāla, ka tā izgaismoja Krievijas sazaroto ietekmes aģentu tīklu visā Eiropā. Ukraiņu speciālie dienesti paveica labu darbu, lai visus šos mēģinājumus, uzdodoties par nevainīgiem brīvās pasaules jēriem, nocirstu... “Norvik Bankas” parādīšanās starp ukraiņu “Sberbank” preciniekiem arī bija no šīs pašas planētas.

2017. gada sākumā pie Ukrainas valdības griezās vairāki vietējie oligarhi, kas apgalvoja, ka iespējamais “Sberbank” darījums varētu notikt ar kādu no Eiropas Savienības valstu finanšu struktūrām. Tas būšot caurspīdīgs un drošs veikals, turklāt nākamie īpašnieki ir Anglijas valstspiederīgie. Turklāt viņi jau esot ar Krievijas “Sberbank” praktiski vienojušies par darījuma interesi no krievu puses – atliek tikai saņemt Ukrainas valdības un centrālās bankas piekrišanu.

Kad sākās rūpīgāka šīs shēmas pārbaude, izrādījās, ka galvenais dalībnieks šajā pārņemšanā ir Latvijas finanšu iestāde “Norvik Banka”, bet tā sauktie angļi bija divi krievu uzņēmēji – Grigorijs Guseļņikovs un Saīds Gucerijevs. Pēdējais nāca no ģimenes, kas kontrolēja vairākas lielās Krievijas naftas kompānijas, – tātad nekādu šaubu par Putina režīma rokaspuišiem.

Praktiski šajā darījumā “Sberbank” gribēja nevis atrast pircēju saviem nobloķētajiem aktīviem Ukrainā, bet gan aizstāt Krievijas intereses ar... Krievijas interesēm. Jeb, citiem vārdiem sakot, Kremlis rafinētā manierē būtu atguvis ietekmi pār šo Ukrainā nozīmīgo finanšu spēlētāju. 2017. gada 29. martā Latvijas ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka “Ukrainas “Sberbank” plānots pārdēvēt par “Norvik Banku””…

Ziņu lentē tika aprakstīti arī citi nodomi, kurus Grigorijs Guseļņikovs bija izklāstījis radiostacijas “Eho Moskvi” žurnālistiem: ka darījums tikšot pabeigts līdz vasarai, ka Guseļņikovam piederēs 45 procenti akciju, bet Gucerijevam – 55 procenti, ka darījuma kopējā summa esot 130 miljonu dolāru un ka turpmāk Ukrainas “Sberbank” tikšot saukts par “Norvik Bankas” Eiropas nodaļu.

Speciālisti gan pabrīnījās, kāpēc Krievija ir ar mieru tik lēti pārdot bankas daļu, kuras aktīvu apmērs pārsniedza divus miljardus, ar vairāk nekā 150 filiālēm, turklāt daļa no samaksas tikšot segta ar kaut kādiem nekustamajiem īpašumiem Krievijā, taču citi norādīja, ka, iespējams, tas ir labākais, ko šobrīd no brīvā tirgus var paņemt. Vajadzēja taču rēķināties ar ierobežojumiem, ko Ukrainas puse diktēja. Bet te – viss skaidrs! Eiropas Savienības dalībvalsts banka un Anglijas pilsoņi – kā ukraiņi šādam pavērsienam var iebilst vai pretoties? Un tomēr – krievi Ukrainu neapmānīja.

2017. gada 24. aprīlī Ņujorkā vienā no kafijas pauzēm Ilmārs Rimšēvičs pasauca sāņus gan FKTK vadītāju Pēteru Putniņu, gan “Norvik Bankas” valdes priekšsēdētāju Oliveru Bromvelu un abiem izstāstīja, ka gaidāmais darījums ar ukraiņu “Sberbank” nevar notikt, jo Ukrainas puses rīcībā ir informācija, kas neko labu neliecina par tālāko perspektīvu. Bromvels uzreiz saprata, ka Rimšēvičs un Ukrainas centrālā banka būs nepārvarams šķērslis “Norvik Bankas” un viņu akcionāru plānotajos un lolotajos nodomos. FKTK šo darījumu neapstiprināja, tāpat kā to neizdarīja Ukrainas centrālā banka, atstājot Guseļņikovu un viņu atbalstošos shēmotājus zvērīgā niknumā.

Tik zvērīgā, ka pēc dažiem mēnešiem, sarunājis tikšanos ar Rimšēviču, Guseļņikovs sākumā centās izlūgties kaut kādu vispārēju ietekmes pagriezienu un soda naudas atlaidi par naudas mazgāšanu – sak, es taču saprotu, ka jūs varat to visu vērst par labu, ka jūs visu varat –, bet, saņēmis pieklājīgu atbildi par kārtību, kas Latvijas valstī ir jārespektē, bez kautrēšanās nošņāca: “Nu labi, tad es ar FKTK meitenēm pats visu sarunāšu...”

Par “FKTK meitenēm” jautājums joprojām paliek atklāts – ko tad īsti Guseļņikovs varēja sarunāt, vai viņam šajā struktūrā bija pakalpiņi vai sulaiņi? Varbūt tā bija bravūra, ko viņš Latvijas amatpersonu vējtveros demonstrēja ar pārliecinošu sejas izteiksmi – rupji blefojot? Tomēr ir pilnīgi iespējams, ka “Norvik Bankas” mēģinājumi iegādāties ukraiņu “Sberbank” varēja būt nevis apstākļu sakritība, bet gan Guseļņikova patiesā misija – kāpēc viņu savulaik iešūpināja, iefiltrēja Latvijas banku sistēmā. Naudas bankas pirkšanai un uzturēšanai jau viņam patiesībā nebija – tā tika aizņemta...

Arī leģenda, ka viņš nāk no Kremļa opozicionāram Navaļnijam pietuvinātām aprindām, ir diezgan vārga un nav izturējusi laika pārbaudi, jo praktiski visas darbības un saites, ko Guseļņikovs demonstrēja kā tā sauktais baņķieris, skaidri iezīmēja viņa noderīgumu Krievijas režīma negausīgajām un agresīvajām interesēm un nodomiem. Kad tie neizdevās, sekoja tiltu dedzināšana.

Guseļņikova un viņa grupas spēja noorganizēt starptautisko rezonansi Rimšēviča lietai, kurā bija sakārtotas dažādas melu piramīdas, ir tikai puse no atspēlēšanās metodikas. Otru pusi veidoja šī cilvēka sadarbība ar Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, ar drošības iestādēm, kas paklausīgi un acīmredzami nostaigāja Guseļņikova īsajā pavadā. Vai pareizāk jāsaka – Latvijas spēka un ietekmes struktūras tika ļoti gudri izmantotas pret Latvijas valsti, kas tikai norāda uz Kremļa spalvainās rokas nepārejošo klātbūtni visos līmeņos.

Such a nice guy (cik jauks puisis – angļu val.)!” – tā Guseļņikovu raksturoja bijušais Vācijas izlūkdienesta šefs Augusts Hannings, piebilstot – ka tā sākumā izskatījies... Kā beigās sanāca? 2020. gada oktobrī “PNB Bankas” administrators vērsās pret Hanningu un bijušo NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogtu Rasmusenu un vēl deviņiem bijušajiem bankrotējošās bankas padomes un valdes locekļiem, lai no viņiem piedzītu 32 miljonus eiro.

Tiesa piekrita apķīlāt vairākus atbildētāju aktīvus, tajā skaitā Rasmusenam piederošo īpašumu Dānijā un Hanningam piederošo māju Vācijā, kā arī abiem tika apķīlātas viņiem piederošās uzņēmumu daļas. Prasība solidāri vērsta arī pret bijušo bankas padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu, vienīgi izrādījies, ka pašam Guseļņikovam no visas lielās turības pieder tikai kaut kādas daļas kādā Kipras uzņēmumā – 6 eiro vērtībā...

Hannings pamatoti norādīja, ka liela vaina par visu notikušo ir jāuzņemas Latvijas banku uzraugam – FKTK... Taču ilggadējais FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko intervijā Latvijas TV raidījumam “De Facto” atsaucās uz slepenību, ko nosaka lietas izmeklēšanas gaita, un neteica neko. Ērti.

Starp citu, Valsts policija savulaik izmeklēšanu šajā lietā nemaz nesāka, jo “netika konstatēts noziedzīgs nodarījums”. Tāda bija reakcija uz kāda anonīma trauksmes cēlēja ziņojumu 2019. gada jūlijā, kurš aprakstīja “PNB Bankā” notiekošos procesus un norādīja uz klajām nelikumībām. Cik divdomīga saspēle starp atbildīgajām institūcijām, ja vēl atceras, ka visus šos gadus, kopš Guseļņikovs bija apsēdis Rīgu, viņu konsultēja bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs, kurš vienlaikus bija arī Rīgas domes, vēlāk – Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Jurašam piederošā SIA “Immunitas” vēl 2017. gada septembrī noslēdza līgumu ar “Norvik Banku” par konsultācijām ar likmi – 120 eiro stundā (plus PVN), kā arī 600 eiro komandējuma naudu dienā. Par šo naudu Jurašs apņēmās bankai sniegt “juridiskos un konsultāciju pakalpojumus tirgus un tā dalībnieku darbības izpētē”, kā arī “piedāvāt praktiskus risinājumus”.

Vai Jurašam bija kaut kāda loma Rimšēviča lietas uzbūvē? Ja ņem vērā, ka Jurašs ļoti labi zināja, kas atrodas KNAB noklausīto lietu arhīvos, viņa iesaisti nevar izslēgt. Pilnīgi iespējams, ka tā bija tikai konsultācija – kā paredzēja noslēgtais līgums –, taču Guseļņikovam neko vairāk arī nevajadzēja. Improvizēt viņš pats lieliski mācēja.

Dānijas laikraksts “Dagensblat” pēc “PNB Bankas” maksātnespējas fakta 2022. gada augustā izveidoja rakstu sēriju par notikumiem Rīgā, kur starp rindām secināja, ka viņu valstsvīrs Rasmusens kā tāds idiots sapinies ar krievu mafiju... Ar ko šajā stāstā pinās Latvija? Kad likvidējās a/s “Trasta komercbanka”, maz kāds pamanīja vai pievērsa uzmanību, ka viens no tās īpašniekiem ukraiņu miljonārs Ivans Fursins visus savus aktīvus pēc bankas apturēšanas pārveda uz Guseļņikovam piederošo “Norvik Banku”.

Kad 2021. gadā KNAB rīkoja izmeklēšanas eksperimentu, apkarinot Igoru Buimisteru ar ierakstu iekārtām un liekot viņam tikties un sarunāties ar Uģi Taboru, lai tādējādi iegūtu kaut kādus pierādījumus, ka pēdējais par Buimistera liecību maiņu samaksātu, nelaimīgais Latvijas eksbaņķieris kādā no tādām sarunām gluži neviļus izstāstīja, ka “tieši Ivans Fursins griežas pie manis, lai es ziņoju, ka Ilmārs Rimšēvičs ir izspiedis no manis naudu”.

Fursins blakus Guseļņikovam? Ļoti loģisks tandēms, ja zinām, ka par ukraiņu oligarhu dēvētais Ivans Fursins savulaik bija starpnieks starp krievu “Gazprom” un Ukrainas valdību, apkalpojot gāzes piegādes līgumus. Visās bijušajās PSRS republikās šī kārtība ar starpniekiem bija ļoti līdzīga, turklāt, kā likums, visos gadījumos starpnieki bija saistīti ar Krievijas drošības dienestu kā bijušās VDK jeb čekas turpinājumu...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...