Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskatoties uz augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas, Latvijas Studentu apvienības un pat Valsts prezidenta ieteikumiem, augstskolu Padomes turpmāk tomēr būs politiskās barotnes. Tā lēmuši Saeimas deputāti Arvila Ašeradena vadībā.

Piektdienas, 11. decembra vēlā pēcpusdienā, kad lielākā daļa sabiedrības jau bija devusies brīvdienās, uz sēdi kopā sanāca Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija deputāta Arvila Ašeradena vadībā. Dienas kārtībā bija kārtējo grozījumu izskatīšana Augstskolu likumā.

Grozījumi likumā top jau vairāk nekā gadu. Tie ilgāku laiku ir arī saspīlējuma cēlonis starp politiķiem un augstskolām. Grozījumus iniciēja JKP ministre Ilga Šuplinska ar mērķi sagraut esošo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Ministre vēlas pārņemt augstskolu finanses un pārvaldību politisko partiju varā. Tas tiktu panākts, sagraujot augstskolu autonomiju, piemēram, likvidējot darbinieku un studentu veidoto Satversmes sapulci un Senātu u. c.

Tās vietā tiktu iecelta Padome, kas lemtu par augstskolu budžetu, rektoru un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem. Padomi veidotu 7 līdz 11 personas, un tai būtu grandioza vara pār augstskolām. Līdzšinējās augstskolu pārvaldības institūcijas, piemēram, Senāts lemtu vairs tikai par akadēmiskajiem un zinātniskajiem dokumentiem, Satversmes sapulci pilnībā likvidētu, bet rektors paliktu vien kā marionete politiskās Padomes rokās.

Te gan ir jāatgādina, ka augstskolu pārstāvji un Valsts prezidents vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka Padomei ir jābūt brīvai no politiskajiem ielikteņiem. Pavisam nesen, vēl decembra sākumā prezidents norādīja, ka Augstskolu likuma grozījumos paredzētajām izmaiņām jābūt tādām, kas nodrošinātu būtiskas pārmaiņas un būtu vērstas uz konkurētspējīgu un uz izcilību orientētu augstāko izglītības sistēmu. Vai politiskie ielikteņi nodrošinās gaidīto izaugsmi? Pieredze rāda – nē!

Līdz šim šo priekšlikumu atbalstīja arī Arvila Ašeradena vadītā Saeimas komisija. Publiski arī pats A. Ašeradens atbalstīja priekšlikumu, ka jāveido politiski neitrālas, augsti profesionālas Padomes. Taču piektdien, 11. decembrī notika būtisks pavērsiens. Kā vienmēr, kluss un bez liekas publicitātes. Komisija nolēma izsvītrot no likuma grozījumiem punktu, kas aizliedz bijušajiem un esošajiem politiķiem kļūt par augstskolu Padomju locekļiem.

Jāatgādina, ka grozījumi paredzēja, ka “par padomes locekli nevirza personu, kur pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, pildījusi Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumus”. Tagad šī norma ir izsvītrota!

Šo priekšlikumu labprāt atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Par normas svītrošanu balsoja – Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Evija Papule, Marija Golubeva (Attīstībai/Par), Edgars Kucins (Saskaņa), Ivars Puga (KPL LV), Inguna Rībena un Jānis Vucāns (ZZS).

Latvijas politikas vēsturē ir lērums gadījumu, kad politiķi publiski saka vienu, bet klusītēm izdara pretējo, lai tikai noturētos pie varas vai tiktu pie viegli iegūstamiem finanšu resursiem. To vislabāk var izdarīt, ieliekot vajadzīgajos amatos “pareizos” cilvēkus. Tagad tādas būs arī augstskolu Padomes.

Vai tā ir augstākās izglītības izcilība, kuru ar putām uz lūpām nemitīgi sola politiķi, to skaitā Arvils Ašeradens? Vai Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija būtu gājusi šo alkatīgo ceļu, kuru tik ļoti atbalsta Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska – sagrābt, pakļaut, iztukšot? Vai varbūt Ašeradena kungs ir nolūkojis sev labi apmaksātu vietu kādā no augstskolu Padomēm?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...