Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadsimta sākumā darbojās tāds rakstnieks kā Jānis Ezeriņš. Rakstīja galvenokārt anekdotiskas noveles, darbiem bija raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Daudzus viņa attēlotos varoņus var sastapt arī šodien. Visapkārt. Katru dienu mums pretī pa ietvi slāj kāds mērkaķis, un lielveikalā pa grīdu aizlec kāda grezni uzcirtusies blusa. Par vienu šādu mūslaiku blusu būs arī mans stāsts. Kāda šim stāstam morāle? Par to beigās.
Daudzus Latvijas lauku novadus pāršalca mazo skolu audzēkņu, skolotāju un bērnu vecāku organizēti protesti. Tika celtas stilizētas barikādes un rakstītas vēstules, tika vākti paraksti un saukta palīgā TV, tika lamāta vietējā vara un vainota valdība. Galu galā visvarenā koalīcija norāva stopkrānu un paņēma pīppauzi. Marš pa stūriem! Atvelciet elpu, kamēr lielie un varenie izlems jūsu likteņus.
Rezultātā tik aktuālais skolu reorganizācijas vai „likvidācijas” plāns uz kādu brīdi ir noslēpts rakstāmgalda apakšējā atvilknē. Lai pastāv tur un gatavinās līdz vajadzīgam brīdim. Dzīve tādēļ jau neapstāsies. Tāpat kāds glumš tips katru mēnesi birojā uz galda noliks biezu aploksni. Tāpat vēl kādu reizi „Zemnieku saeima” spēkosies ar birokrātiju.
Līvānu novadu arī pāršalca „skolu tīkla optimizācijas” nemieri. Nepateicīgie ļautiņi šoreiz nenoticēja kārtējam Līvānu domes izlolotajam plānam. Pagājušā gada 22. decembrī tika izsludināts un masu medijos plaši atspoguļots Līvānu novada skolu reorganizācijas plāns, kurš paredzēja reorganizēt Rudzātu vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu, likvidēt Rožupes un Līvānu pamatskolas. Lūk tāda ekosistēma. Sabiedrības reakcija uz šo domes gara lidojumu bija mēram Vaivodam un vietniecei Krauklei, maigi sakot, nepatīkama un pārsteidzoša.
Novads ir mazs. Liela daļa iedzīvotāju ir krustām šķērsām saradojušies, mācījušies vienā klasē, kopā pie Zukuļa cepuši cepumus vai jaunībā piecirtuši kanti vienai un tai pašai zeltenei. Nemelošu, ja teikšu, ka sabiedrības vairākums līdz šim bija gana apātisks. Lasīja „Līvānu vēstis”un iesmēja, skatījās tālrādī domes apmaksātās ziņas un pie sevis vīpsnāja par tur atspoguļoto. Galvenais, lai mani un manu ģimeni nekas neskar, tāpēc par pārējo - miers un bērziņš.
Mērs Vaivods ilgajos varas gados ir spējis radīt padomju tradīcijās balstītu varas modeli. Pensionāriem izpriecas un mazliet sapņa, ka dzīvo iedzīvotājiem draudzīgākajā pašvaldībā. Opozīcijai ir ierādīta vieta domes aizdurvē. Bez mazākās iespējas palaist muti. Kā vienīgā iespēja, kur „pariet”, ir palikušas domes sēdes, kuras opozicionāriem par prieku tiek translētas Youtube. Tautas apmaksātajās „Līvānu vēstīs” visas slejas jau gadiem uz priekšu ir aizrunātas pašam vadonim Vaivodam, jo viņam vienīgajam Līvānos ir ko teikt. Vidusdaugavas TV galvenos domes opozicionārus Klaužu un Labinski nerāda principā, jo nespēj viņus pilsētā sastapt. Paldies dievam, ka Brenča kungs, iedams uz Maximu pēc sāls, regulāri satiek mēra vietnieci Kraukli un tā publikai par prieku parāda savu puķaino kleitu un pastāsta par kārtējiem panākumiem grūtajā ceļā uz laimi un par slikto Rīgas valdību, kura spiež mēru Vaivodu un vietnieci Kraukli nīdēt izglītības sistēmu Līvānu novadā.
Tikai pēc varenajiem iedzīvotāju protestiem, lielās rezonanses vietējā sabiedrībā mērs Vaivods un vietniece Kraukle ieslēdza atpakaļgaitu. Kā jau Līvānos ierasts, tad izrādījās, ka pie visa šī šurumburuma vainīgs ir kāds cits. Tumsas spēki šoreiz tika nolikti uz rezerves sliedēm, un par galvenajiem vainīgajiem ar visaugstāko rīkojumu tika nozīmēta valdība, ministre Čakša un ierēdne Kanaviņa. Varbūt vēl kāds.
Līvānu novada dome 6. februārī nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, lūdzot tikšanos un iespēju pamatot savu viedokli klātienē.
„Atņemot valsts finansējumu skolotāju algām šādu spēcīgu lauku vidusskolu pastāvēšanai, valsts realizē nevis kvalitatīvu izglītības reformu, bet Latvijas lauku reģionu iznīcināšanas politiku, pret ko iebilst pašvaldība un novada iedzīvotāji, kas ir gatavi cīnīties par savu skolu finansēšanu,” skaļi paziņoja Līvānu dome.
Spēcīgi vārdi! Atliek tos tikai ierāmēt zelta rāmī un pakārt pie sienas svētbildes vietā vietnieces Kraukles kabinetā. Īpaši feini skan: „...iebilst pašvaldība un novada iedzīvotāji, kas ir gatavi cīnīties par savu skolu finansēšanu.”
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija Līvānu domes delegāciju kopā ar dažām citām Latgales pašvaldībām arī pacietīgi uzklausīja. Paldies deputātu kundzēm un kungiem, ministrijas pārstāvjiem par parādīto pilsonisko varonību uzklausot Līvānu mēra vietnieces Kraukles kaismīgo monologu. Bija viss. Citu runātāju pārtraukšana pusvārdā, sēdes vadības grožu pārņemšana, želabas un maza šantāža. Pietrūka tikai zābaka dauzīšanas pa galda virsmu. Lasītājam būs vien man jātic uz vārda vai arī jāvelta stunda, pusotra sava dārgā laika un jānoklausās šīs sēdes audioieraksts:
(https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=06.02.2024) (https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/b66a31950d7cb237c2258ab6003d98b7/$FILE/2024_02_06_1515_CSLK_LA.mp3).
Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdne Kanaviņa, tad ar pašvaldību ministrijai ir bijušas divas tikšanās un viņa nesaprotot, kas ir mainījies pa šo laiku. Pašvaldībai bija pavisam cits redzējums, nekā tiek pasniegts Latgales apakškomisijas sēdē. Bija vienošanās par citiem lēmumiem un citiem risinājumiem. Pēdējā tikšanās reizē ar pašvaldību, kura notika 2023. gada 16. novembrī, mēra vietniece Kraukle informēja par savu redzējumu uz skolu ekosistēmu. No Līvānu novada puses tika piedāvāts, ka Rožupes pamatskolu likvidē un pievieno Rudzātiem, likvidē Līvānu pamatskolu un pazemina izglītības pakāpi Rudzātu vidusskolai, pārveidojot to pa pamatskolu. Lūk, tāds bija mēra vietnieces Kraukles plāns.
Kādēļ tik steidzīga dekorāciju maiņa šajā provinces teātrī?
2023. gada 25. oktobrī pašvaldībā notika tikšanās, kurā piedalījās mēra vietniece Kraukle, deputāti Magdaļenoks, Jankovska, Pinupe, Bondarevs, Pastars, pagasta pārvalžu vadītāji, skolu direktori un citi vajadzīgi speciālisti. Tika konceptuāli spriests par skolu tīkla attīstīšanu Līvānos, modelēti dažādi iespējamie skolu tīkla sakārtošanas varianti (https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede). Pievēršu uzmanību, ka starp klātesošajiem nebija ne opozīcijas, ne sabiedrības pārstāvju. Labi. Varbūt šoreiz viņus arī nevajadzēja aicināt, kā nekā darba tikšanās, kura īstenībā vairāk izskatās pēc partijas sapulces kādā kolchoza klubā. Pēc vecu partijas biedreņu un biedru sanākšanas, lai uzklausītu pirmās sekretāres Kraukles vadošos norādījumus. Pilnīgai idillei pietrūkst tikai Vadoņa bildes pie sienas.
23. novembrī notika Domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja (https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede). Sēde gara un pamatā apnicīga, bet, ja kādu interesē, kā šis reformas klīsteris tika vārīts, tad silti iesaku pirmo stundu, pusotru paklausīties. Būs grūti noturēties un neizslēgt, bet bilde kļūs skaidra un saprotama - kas un kāpēc. Kādēļ vispārībā šī reforma ir vajadzīga? Kādēļ tieši šādā veidā? Tiem, kas būs pievarējuši šo pusotras stundas garo maratonu, aicinu pievērst uzmanību vienam aspektam, apspriešanas beigās vietniece Kraukle ļoti uzstājīgi aicināja visus klātesošos deputātus izteikties par šo jautājumu. Visi arī izteicās. Kā nu kurš prata. Turklāt vienbalsīgi atbalstīja šo skolu likvidācijas plānu.
Daži man pārmetīs subjektīvismu, angažētību un citu falsifikāciju, bet tas ir mans skatījums uz šo pasākumu. Katrs var pats noformulēt savu viedokli. Atliek tikai veltīt pāris stundas un noklausīties šīs komitejas sēdes ierakstu(https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede).
Lai taupītu visu lasītāju laiku, citēšu labākos izteicienus un domugraudus. Varētu pat teikt, ka esenci no tautas priekšstāvju domas lidojuma.
Piemēram, Izglītības pārvaldes vadītāja Vanaga saka, ka „vistraģiskāk ir ar Rožupes skolu, jo skolotāji saņem mazākas algas kā vajadzētu. Skolotāji jau ir pieraduši, ka viņiem maksā mazākas algas, jo viņiem mazāk skolnieku. Izglītības ministrija pateica, ka vairāk tā nebūs, jo arodbiedrības pateica, ka nepiekritīs. Trūkstošā daļa mēnesī ir 8000 eiro”.
Vietniece Kraukle atsaucas un uzsver, ka naudas nepietiekamība ir gan Rožupei, gan Rudzātiem, ka tikai Rudzātu skolai pašvaldībai ir jāpiemaksā 80 000 eiro.
Vietniece Kraukle saka, ka „šo skolu ēku uzturēšana izmaksā pašvaldībai 300 000 eiro gadā”.
Turpinājumā vēl daži citāti no partijas sekretāres, atvainojos, mēra vietnieces teiktā:
„Mums nav izvēles. Mēs nedrīkstam apzagt mūsu bērnus! Vai izglītības kvalitāte šajās skolās ir adekvāta? Jāatzīst, ka Rudzātu vidusskola nav spējīga eksistēt. Tas ir pārrunāts ar direktori.”
„Ja mēs nodrošināsim loģistiku, tad varbūt tas nebūs tik traģiski, bet vainīga ir valdība.”
„Lēmums mums būs jāpieņem, bet aicinu to visu nedramatizēt un paskatīties uz ieguvumiem. Maksimāli iegūt no šīs situācijas.”
„Nav jāuztver traģiski, nevajag iebāzt galvu smiltīs un gaidīt, ka viss notiksies pats par sevi. Mums ir jāiet uz priekšu. Neziņa ir tas vissliktākais. Jāveido darba grupa, kas komunicēs par šo jautājumu. Viss tas jāliek plānā, un visiem būs jāstrādā. Atbildība pilnīgi visiem”.
Deputāts Labinskis: „Te ir runa par ekonomiku un naudu. Nevajag runāt par kvalitāti.”
Deputāts un Līvānu vidusskolas direktors Pastars:
„Piekrītu, ka visam ir ekonomisks pamats. Ja gribam ietaupīt, tad jāslēdz ēka. Uz šo reformu jāskatās kā uz iespēju.”
Lūk, tādā līmenī norit šī „partijas sapulce”. Stingrā mēra vietnieces kontrolē un klātesošo deputātu vienprātībā. Nav skaļu vārdu par to, ka pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir gatava cīnīties par savu skolu finansēšanu, nav arī stāstu par unikālo apmācības kvalitāti šajās skolās. Neizskan ne mazākais aicinājums vērsties pie sabiedrības, valdības, frakcijas vai Tā Kunga. Nekā nav. Ir tikai absolūta gatavība izpildīt jebkuru rīkojumu, kurš nāk no Rīgas.
Ir līdz riebumam ciniska saruna. Viss grozās tikai ap naudu. Pašvaldībai nav naudas, lai maksātu algas, pašvaldībai nav līdzekļu, lai uzturētu skolu ēkas. Pietrūkst tik un tik tūkstošu.
Nav ne viena drosmīga tautas priekšstāvja, kurš pateiktu - stop! Kolēģi, ko jūs runājat! Kolēģi, saliksim galvas kopā un meklēsim līdzekļus! Cik miljonu mērs Vaivods ir vienkārši izpļekarējis, tuvējā mežā ceļot angārus! Cik tūkstošu ir iztērēts, lai mēra vietniece Kraukle ar siltu vietu nodrošinātu savu gultas prieku kolēģi Snikersu! Patriecot šo „daudznozaru” speciālistu no pašvaldības, puse no Rožupes skolai nepieciešamās summas būs garantēta. Otru pusi varētu atrast, patriecot no siltām vietām daudzos domes trīsvienības radiniekus un ielikteņus. Paliktu pāri vēl Rudzātu vidusskolai.
Tomēr nobeigumā vēl atļaušos citēt. Nevaru vienkārši noturēties. Labākais beigās!
Līvānu domes deputāts un tagad tik kaismīgais Līvānu pamatskolas aizstāvis Andrejs Bondarevs vēsturiskajā 23. novembra Domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē izteicās, ka „Līvānu pamatskolas liktenis, lai, cik tas būtu emocionāli, ir neizbēgams! Mums ir jāstiprina Līvānu 1. vidusskola”.
Andrej, kas ir mainījies pa šo laiku? Tiešām tā gribas nonākt Eiropā?
Deputāts Stikāns: „Tauta ir pieradusi pie tā visa, ka viss ir par velti, proti, jāvadā un jāēdina. Helsinkos ir vecākiem jāmaksā par pašvaldības bērnudārzu.”
Kraukle par mācībām ar savu kvalitāti izslavētajā Rudzātu vidusskolā un Rožupes pamatskolā: „Mēs apzogam bērnus, nedodam tiem izaugsmes iespējas. ”
Izglītības pārvaldes vadītāja Vanaga: „Bez darba Rožupē paliks tikai trīs pedagogi, jo ir septiņi pensionāri, citiem ir slodzes citās skolās.” Lūk, tā! Tāds sīkums. Bez darba paliks tikai trīs pedagogi, bet pensijas vecuma skolotājus liks ragaviņās un pa Dubnas krastu garām mēra Vaivoda mājām vedīs uz tuvējo mežu. Tur viņiem arī vieta!
Kādēļ domes bocmanis ar kuģa kēkšu tik strauji mainīja sava „Titānika” kursu? Kādēļ bija vajadzīga tā hiperaktīvā skriešana pa dažādām opozīcijas partijām un Saeimas apakškomisijām? Bailes, cienītie! Bailes zaudēt visu, jo tālumā gluži kā aisbergs slavenajā kinofilmā jau ir redzamas pašvaldību vēlēšanas.
Mazliet par blusu un stāsta morāli. Kā zināms, blusas ir sīki siltasiņu dzīvnieku asinssūcēji, kas lecot viegli pārvietojas no viena saimnieka pie otra. Turklāt mātītes ir asinskārīgākas par tēviņiem, jo viņām nepieciešamas olbaltumvielas, lai labi dzīvotu un atražotu sev līdzīgos.
Arī mūsu stāsta varone ir kā tāda labi barota blusa, kura lecot, rāpojot un tupot ir mainījusi gan partijas gan partnerus. Acis nemirkšķinot, ir mainījusi politisko piederību. Bijusi zaļāka par Brigmani un vajadzīgā brīdī laistījusies visās varavīksnes krāsās. No rīta teikusi, ka balts ir melns, bet ap pusdienlaiku svinīgi paziņojusi, ka melns ir balts.
Morāle šim stāstam ir tāda, ka mūsu vietējā vara mēra Vaivoda un vietniece Kraukles personā ir vienmēr gatava. Vienalga, kam, lai tikai vēl kādu laiciņu, kādu dieniņu, kādu brītiņu varētu atrasties augstajos amatos.
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
