Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadsimta sākumā darbojās tāds rakstnieks kā Jānis Ezeriņš. Rakstīja galvenokārt anekdotiskas noveles, darbiem bija raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Daudzus viņa attēlotos varoņus var sastapt arī šodien. Visapkārt. Katru dienu mums pretī pa ietvi slāj kāds mērkaķis, un lielveikalā pa grīdu aizlec kāda grezni uzcirtusies blusa. Par vienu šādu mūslaiku blusu būs arī mans stāsts. Kāda šim stāstam morāle? Par to beigās.
Daudzus Latvijas lauku novadus pāršalca mazo skolu audzēkņu, skolotāju un bērnu vecāku organizēti protesti. Tika celtas stilizētas barikādes un rakstītas vēstules, tika vākti paraksti un saukta palīgā TV, tika lamāta vietējā vara un vainota valdība. Galu galā visvarenā koalīcija norāva stopkrānu un paņēma pīppauzi. Marš pa stūriem! Atvelciet elpu, kamēr lielie un varenie izlems jūsu likteņus.
Rezultātā tik aktuālais skolu reorganizācijas vai „likvidācijas” plāns uz kādu brīdi ir noslēpts rakstāmgalda apakšējā atvilknē. Lai pastāv tur un gatavinās līdz vajadzīgam brīdim. Dzīve tādēļ jau neapstāsies. Tāpat kāds glumš tips katru mēnesi birojā uz galda noliks biezu aploksni. Tāpat vēl kādu reizi „Zemnieku saeima” spēkosies ar birokrātiju.
Līvānu novadu arī pāršalca „skolu tīkla optimizācijas” nemieri. Nepateicīgie ļautiņi šoreiz nenoticēja kārtējam Līvānu domes izlolotajam plānam. Pagājušā gada 22. decembrī tika izsludināts un masu medijos plaši atspoguļots Līvānu novada skolu reorganizācijas plāns, kurš paredzēja reorganizēt Rudzātu vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu, likvidēt Rožupes un Līvānu pamatskolas. Lūk tāda ekosistēma. Sabiedrības reakcija uz šo domes gara lidojumu bija mēram Vaivodam un vietniecei Krauklei, maigi sakot, nepatīkama un pārsteidzoša.
Novads ir mazs. Liela daļa iedzīvotāju ir krustām šķērsām saradojušies, mācījušies vienā klasē, kopā pie Zukuļa cepuši cepumus vai jaunībā piecirtuši kanti vienai un tai pašai zeltenei. Nemelošu, ja teikšu, ka sabiedrības vairākums līdz šim bija gana apātisks. Lasīja „Līvānu vēstis”un iesmēja, skatījās tālrādī domes apmaksātās ziņas un pie sevis vīpsnāja par tur atspoguļoto. Galvenais, lai mani un manu ģimeni nekas neskar, tāpēc par pārējo - miers un bērziņš.
Mērs Vaivods ilgajos varas gados ir spējis radīt padomju tradīcijās balstītu varas modeli. Pensionāriem izpriecas un mazliet sapņa, ka dzīvo iedzīvotājiem draudzīgākajā pašvaldībā. Opozīcijai ir ierādīta vieta domes aizdurvē. Bez mazākās iespējas palaist muti. Kā vienīgā iespēja, kur „pariet”, ir palikušas domes sēdes, kuras opozicionāriem par prieku tiek translētas Youtube. Tautas apmaksātajās „Līvānu vēstīs” visas slejas jau gadiem uz priekšu ir aizrunātas pašam vadonim Vaivodam, jo viņam vienīgajam Līvānos ir ko teikt. Vidusdaugavas TV galvenos domes opozicionārus Klaužu un Labinski nerāda principā, jo nespēj viņus pilsētā sastapt. Paldies dievam, ka Brenča kungs, iedams uz Maximu pēc sāls, regulāri satiek mēra vietnieci Kraukli un tā publikai par prieku parāda savu puķaino kleitu un pastāsta par kārtējiem panākumiem grūtajā ceļā uz laimi un par slikto Rīgas valdību, kura spiež mēru Vaivodu un vietnieci Kraukli nīdēt izglītības sistēmu Līvānu novadā.
Tikai pēc varenajiem iedzīvotāju protestiem, lielās rezonanses vietējā sabiedrībā mērs Vaivods un vietniece Kraukle ieslēdza atpakaļgaitu. Kā jau Līvānos ierasts, tad izrādījās, ka pie visa šī šurumburuma vainīgs ir kāds cits. Tumsas spēki šoreiz tika nolikti uz rezerves sliedēm, un par galvenajiem vainīgajiem ar visaugstāko rīkojumu tika nozīmēta valdība, ministre Čakša un ierēdne Kanaviņa. Varbūt vēl kāds.
Līvānu novada dome 6. februārī nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, lūdzot tikšanos un iespēju pamatot savu viedokli klātienē.
„Atņemot valsts finansējumu skolotāju algām šādu spēcīgu lauku vidusskolu pastāvēšanai, valsts realizē nevis kvalitatīvu izglītības reformu, bet Latvijas lauku reģionu iznīcināšanas politiku, pret ko iebilst pašvaldība un novada iedzīvotāji, kas ir gatavi cīnīties par savu skolu finansēšanu,” skaļi paziņoja Līvānu dome.
Spēcīgi vārdi! Atliek tos tikai ierāmēt zelta rāmī un pakārt pie sienas svētbildes vietā vietnieces Kraukles kabinetā. Īpaši feini skan: „...iebilst pašvaldība un novada iedzīvotāji, kas ir gatavi cīnīties par savu skolu finansēšanu.”
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija Līvānu domes delegāciju kopā ar dažām citām Latgales pašvaldībām arī pacietīgi uzklausīja. Paldies deputātu kundzēm un kungiem, ministrijas pārstāvjiem par parādīto pilsonisko varonību uzklausot Līvānu mēra vietnieces Kraukles kaismīgo monologu. Bija viss. Citu runātāju pārtraukšana pusvārdā, sēdes vadības grožu pārņemšana, želabas un maza šantāža. Pietrūka tikai zābaka dauzīšanas pa galda virsmu. Lasītājam būs vien man jātic uz vārda vai arī jāvelta stunda, pusotra sava dārgā laika un jānoklausās šīs sēdes audioieraksts:
(https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=06.02.2024) (https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/b66a31950d7cb237c2258ab6003d98b7/$FILE/2024_02_06_1515_CSLK_LA.mp3).
Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdne Kanaviņa, tad ar pašvaldību ministrijai ir bijušas divas tikšanās un viņa nesaprotot, kas ir mainījies pa šo laiku. Pašvaldībai bija pavisam cits redzējums, nekā tiek pasniegts Latgales apakškomisijas sēdē. Bija vienošanās par citiem lēmumiem un citiem risinājumiem. Pēdējā tikšanās reizē ar pašvaldību, kura notika 2023. gada 16. novembrī, mēra vietniece Kraukle informēja par savu redzējumu uz skolu ekosistēmu. No Līvānu novada puses tika piedāvāts, ka Rožupes pamatskolu likvidē un pievieno Rudzātiem, likvidē Līvānu pamatskolu un pazemina izglītības pakāpi Rudzātu vidusskolai, pārveidojot to pa pamatskolu. Lūk, tāds bija mēra vietnieces Kraukles plāns.
Kādēļ tik steidzīga dekorāciju maiņa šajā provinces teātrī?
2023. gada 25. oktobrī pašvaldībā notika tikšanās, kurā piedalījās mēra vietniece Kraukle, deputāti Magdaļenoks, Jankovska, Pinupe, Bondarevs, Pastars, pagasta pārvalžu vadītāji, skolu direktori un citi vajadzīgi speciālisti. Tika konceptuāli spriests par skolu tīkla attīstīšanu Līvānos, modelēti dažādi iespējamie skolu tīkla sakārtošanas varianti (https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede). Pievēršu uzmanību, ka starp klātesošajiem nebija ne opozīcijas, ne sabiedrības pārstāvju. Labi. Varbūt šoreiz viņus arī nevajadzēja aicināt, kā nekā darba tikšanās, kura īstenībā vairāk izskatās pēc partijas sapulces kādā kolchoza klubā. Pēc vecu partijas biedreņu un biedru sanākšanas, lai uzklausītu pirmās sekretāres Kraukles vadošos norādījumus. Pilnīgai idillei pietrūkst tikai Vadoņa bildes pie sienas.
23. novembrī notika Domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja (https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede). Sēde gara un pamatā apnicīga, bet, ja kādu interesē, kā šis reformas klīsteris tika vārīts, tad silti iesaku pirmo stundu, pusotru paklausīties. Būs grūti noturēties un neizslēgt, bet bilde kļūs skaidra un saprotama - kas un kāpēc. Kādēļ vispārībā šī reforma ir vajadzīga? Kādēļ tieši šādā veidā? Tiem, kas būs pievarējuši šo pusotras stundas garo maratonu, aicinu pievērst uzmanību vienam aspektam, apspriešanas beigās vietniece Kraukle ļoti uzstājīgi aicināja visus klātesošos deputātus izteikties par šo jautājumu. Visi arī izteicās. Kā nu kurš prata. Turklāt vienbalsīgi atbalstīja šo skolu likvidācijas plānu.
Daži man pārmetīs subjektīvismu, angažētību un citu falsifikāciju, bet tas ir mans skatījums uz šo pasākumu. Katrs var pats noformulēt savu viedokli. Atliek tikai veltīt pāris stundas un noklausīties šīs komitejas sēdes ierakstu(https://www.livani.lv/lv/2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede#2023gada-23novembra-socialo-izglitibas-kulturas-un-sporta-jautajumu-komitejas-sede).
Lai taupītu visu lasītāju laiku, citēšu labākos izteicienus un domugraudus. Varētu pat teikt, ka esenci no tautas priekšstāvju domas lidojuma.
Piemēram, Izglītības pārvaldes vadītāja Vanaga saka, ka „vistraģiskāk ir ar Rožupes skolu, jo skolotāji saņem mazākas algas kā vajadzētu. Skolotāji jau ir pieraduši, ka viņiem maksā mazākas algas, jo viņiem mazāk skolnieku. Izglītības ministrija pateica, ka vairāk tā nebūs, jo arodbiedrības pateica, ka nepiekritīs. Trūkstošā daļa mēnesī ir 8000 eiro”.
Vietniece Kraukle atsaucas un uzsver, ka naudas nepietiekamība ir gan Rožupei, gan Rudzātiem, ka tikai Rudzātu skolai pašvaldībai ir jāpiemaksā 80 000 eiro.
Vietniece Kraukle saka, ka „šo skolu ēku uzturēšana izmaksā pašvaldībai 300 000 eiro gadā”.
Turpinājumā vēl daži citāti no partijas sekretāres, atvainojos, mēra vietnieces teiktā:
„Mums nav izvēles. Mēs nedrīkstam apzagt mūsu bērnus! Vai izglītības kvalitāte šajās skolās ir adekvāta? Jāatzīst, ka Rudzātu vidusskola nav spējīga eksistēt. Tas ir pārrunāts ar direktori.”
„Ja mēs nodrošināsim loģistiku, tad varbūt tas nebūs tik traģiski, bet vainīga ir valdība.”
„Lēmums mums būs jāpieņem, bet aicinu to visu nedramatizēt un paskatīties uz ieguvumiem. Maksimāli iegūt no šīs situācijas.”
„Nav jāuztver traģiski, nevajag iebāzt galvu smiltīs un gaidīt, ka viss notiksies pats par sevi. Mums ir jāiet uz priekšu. Neziņa ir tas vissliktākais. Jāveido darba grupa, kas komunicēs par šo jautājumu. Viss tas jāliek plānā, un visiem būs jāstrādā. Atbildība pilnīgi visiem”.
Deputāts Labinskis: „Te ir runa par ekonomiku un naudu. Nevajag runāt par kvalitāti.”
Deputāts un Līvānu vidusskolas direktors Pastars:
„Piekrītu, ka visam ir ekonomisks pamats. Ja gribam ietaupīt, tad jāslēdz ēka. Uz šo reformu jāskatās kā uz iespēju.”
Lūk, tādā līmenī norit šī „partijas sapulce”. Stingrā mēra vietnieces kontrolē un klātesošo deputātu vienprātībā. Nav skaļu vārdu par to, ka pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir gatava cīnīties par savu skolu finansēšanu, nav arī stāstu par unikālo apmācības kvalitāti šajās skolās. Neizskan ne mazākais aicinājums vērsties pie sabiedrības, valdības, frakcijas vai Tā Kunga. Nekā nav. Ir tikai absolūta gatavība izpildīt jebkuru rīkojumu, kurš nāk no Rīgas.
Ir līdz riebumam ciniska saruna. Viss grozās tikai ap naudu. Pašvaldībai nav naudas, lai maksātu algas, pašvaldībai nav līdzekļu, lai uzturētu skolu ēkas. Pietrūkst tik un tik tūkstošu.
Nav ne viena drosmīga tautas priekšstāvja, kurš pateiktu - stop! Kolēģi, ko jūs runājat! Kolēģi, saliksim galvas kopā un meklēsim līdzekļus! Cik miljonu mērs Vaivods ir vienkārši izpļekarējis, tuvējā mežā ceļot angārus! Cik tūkstošu ir iztērēts, lai mēra vietniece Kraukle ar siltu vietu nodrošinātu savu gultas prieku kolēģi Snikersu! Patriecot šo „daudznozaru” speciālistu no pašvaldības, puse no Rožupes skolai nepieciešamās summas būs garantēta. Otru pusi varētu atrast, patriecot no siltām vietām daudzos domes trīsvienības radiniekus un ielikteņus. Paliktu pāri vēl Rudzātu vidusskolai.
Tomēr nobeigumā vēl atļaušos citēt. Nevaru vienkārši noturēties. Labākais beigās!
Līvānu domes deputāts un tagad tik kaismīgais Līvānu pamatskolas aizstāvis Andrejs Bondarevs vēsturiskajā 23. novembra Domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē izteicās, ka „Līvānu pamatskolas liktenis, lai, cik tas būtu emocionāli, ir neizbēgams! Mums ir jāstiprina Līvānu 1. vidusskola”.
Andrej, kas ir mainījies pa šo laiku? Tiešām tā gribas nonākt Eiropā?
Deputāts Stikāns: „Tauta ir pieradusi pie tā visa, ka viss ir par velti, proti, jāvadā un jāēdina. Helsinkos ir vecākiem jāmaksā par pašvaldības bērnudārzu.”
Kraukle par mācībām ar savu kvalitāti izslavētajā Rudzātu vidusskolā un Rožupes pamatskolā: „Mēs apzogam bērnus, nedodam tiem izaugsmes iespējas. ”
Izglītības pārvaldes vadītāja Vanaga: „Bez darba Rožupē paliks tikai trīs pedagogi, jo ir septiņi pensionāri, citiem ir slodzes citās skolās.” Lūk, tā! Tāds sīkums. Bez darba paliks tikai trīs pedagogi, bet pensijas vecuma skolotājus liks ragaviņās un pa Dubnas krastu garām mēra Vaivoda mājām vedīs uz tuvējo mežu. Tur viņiem arī vieta!
Kādēļ domes bocmanis ar kuģa kēkšu tik strauji mainīja sava „Titānika” kursu? Kādēļ bija vajadzīga tā hiperaktīvā skriešana pa dažādām opozīcijas partijām un Saeimas apakškomisijām? Bailes, cienītie! Bailes zaudēt visu, jo tālumā gluži kā aisbergs slavenajā kinofilmā jau ir redzamas pašvaldību vēlēšanas.
Mazliet par blusu un stāsta morāli. Kā zināms, blusas ir sīki siltasiņu dzīvnieku asinssūcēji, kas lecot viegli pārvietojas no viena saimnieka pie otra. Turklāt mātītes ir asinskārīgākas par tēviņiem, jo viņām nepieciešamas olbaltumvielas, lai labi dzīvotu un atražotu sev līdzīgos.
Arī mūsu stāsta varone ir kā tāda labi barota blusa, kura lecot, rāpojot un tupot ir mainījusi gan partijas gan partnerus. Acis nemirkšķinot, ir mainījusi politisko piederību. Bijusi zaļāka par Brigmani un vajadzīgā brīdī laistījusies visās varavīksnes krāsās. No rīta teikusi, ka balts ir melns, bet ap pusdienlaiku svinīgi paziņojusi, ka melns ir balts.
Morāle šim stāstam ir tāda, ka mūsu vietējā vara mēra Vaivoda un vietniece Kraukles personā ir vienmēr gatava. Vienalga, kam, lai tikai vēl kādu laiciņu, kādu dieniņu, kādu brītiņu varētu atrasties augstajos amatos.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
