Visiem tiem, kuri tic Dievam un aicina cilvēkus samierināties ar notiekošo, piedot, domāt labas domas, man ir tikai viens jautājums: Vai tiešām jūs domājat, ka Dievs jūs atsūtīja iemiesoties uz šīs zemes tādēļ, lai jūs šeit domātu labas domas un Viņu pielūgtu? Tās labās domas domāt un Dievu pielūgt vai slavēt jūs varējāt arī astrālajā pasaulē, bez iemiesošanās uz Zemes. Tad kādēļ jūs šeit esat?
Varbūt jūs teiksiet, ka šeit atnācāt, lai augtu savā garīgumā, lai iemācītos patiesi un dziļi mīlēt? Tad kā jūs apliecināt savu mīlestību pret tiem, ko mīlat? Ar saldsērīgām vai jūsmīgām runām, ar jaukām frāzēm, komplimentiem, ar ziedu pušķīša pasniegšanu vai nolikšanu attiecīgajā brīdī? Es šeit nerunāju tikai par mīlestību uz pretējo dzimumu. Es šeit runāju arī par mīlestību uz savu tautu, Tēvzemi, ģimeni, līdzcilvēkiem un pat dabas skaistumu, kas ir mums apkārt. Ja kāds kaut ko mīl, tad viņš šo mīlestību apliecina ne tikai ar skaistiem vārdiem. Viņš ir gatavs cīnīties un aizsargāt savas mīlestības objektu pret jebkādiem ārējiem apdraudējumiem. Lūk, šādu mīlestības apliecinājumu gan mēs nevarētu izrādīt bez iemiesošanās uz Zemes!
Tad ko nozīmē runāt par ģimeniskām vērtībām un šīs vērtības neaizstāvēt? Ko nozīmē jūsmot par labklājību un mierīgi noraudzīties, kā izzog tavu valsti? Ko nozīmē mīlēt savu tautu un neko neiebilst pret šīs tautas postā dzīšanu un iznīcināšanu? Ko nozīmē mīlēt savus līdzcilvēkus un samierināties ar tiem netikumiem, kas viņus plosa? Jūs nevarat patiesi mīlēt labo, gaišo, cēlo un vienlaikus būt iecietīgi un samierināties ar ļauno, zemisko, nelietīgo. Samierināšanās ar ļaunumu, nozīmē kalpošanu šim ļaunumam un tā vairošanu.
Mūsdienās izslavētā tolerance ir lietu nesaukšana īstajos vārdos. Tas nozīmē nesaukt neliešus par neliešiem, zagļus par zagļiem un blēžus par blēžiem, bet viņu netikumiem piemeklēt jaukākus, godājamākus apzīmējumus. Tas nozīmē mīkstināt un palīdzēt slēpt šo cilvēku netikumus. Tas nozīmē kalpot šiem netikumiem un kaitēt cilvēkiem. Gan tiem, kuri atrodas šo netikumu varā, gan tiem, kuri no šādu netikumu pārņemtu cilvēku rīcības cieš? Vai tas ir mīlestības apliecinājums pret cilvēkiem?
Garīdznieki, uzrunājot draudzi, bieži aicina lūgt Dievu par mūsu valstsvīriem, lai Viņš tiem apskaidrotu prātus un valstsvīri sāktu apzinīgi kalpot tautai. Izklausās jauki. Tikai, ja jūs mīlat dabas skaistumu un ziedus, bet, ejot gar skaisti iekārtotu parku, pamanīsiet, ka šeit daži ieklīduši āži posta rūpīgi koptās puķu dobes – vai arī tad jūs metīsieties ceļos un lūgsiet Dievu, lai Viņš šiem āžiem apskaidro prātus? Vai tomēr ņemsiet pirmo pie rokas pagadījušos stibu un mēģināsiet āžus aizdzīt no skaistajiem ziediem? Bet varbūt mierīgi aiziesiet mājās un vēlāk ar sašutumu stāstīsiet kaimiņienei vai kaimiņam, ka āži posta skaistās puķu dobes parkā un nav neviena (!), kas viņus no turienes aizdzen?
Starp citu, arī Jēzus Kristus nelūdza Dievam, lai Viņš apskaidro prātus naudas mijējiem, kas savu nodarbošanos bija uzsākuši templī. Viņš vienkārši ņēma un izdzina šos naudas mijējus no dievnama.
Varbūt kāds grib zināt, kādēļ es neko nejautāju tiem, kuri netic Dievam? Bet neko es nejautāju tādēļ, ka ar viņiem viss ir skaidrs. Viņi mīl naudu un tikai naudu - neko vairāk. Viņi par naudu pārdos visu, atšķirība ir tikai cenā. Un tās liekulīgās runas, ko viņi māk sacerēt, lai noslēptu šo savu “mūža lielo mīlestību”, var dzirdēt katru dienu. Ieslēdziet televizoru, un tur jūs redzēsiet naudas kārus valstsvīrus, kas jums stāstīs, cik ļoti viņi mīl tautu un kā par to rūpējas. Paņemiet rokās avīzi un varēsiet izlasīt, kā tur naudas kāri žurnālisti, kuri jums apgalvos, ka mīl vārda brīvību un ienīst cenzūru, cenšas piemeklēt attaisnojumus, pamatojumus un pat cildinājumus visiem valdības pieņemtajiem “nepopulārajiem” lēmumiem.
Ko tādiem jautāt? Neko citu, izņemot melus, viņi nepateiks. Viņi pat sev nespēj atzīties šajā nožēlojamajā patiesībā par savu īsto mīlestību.