Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāda interesanta situācija man bija dažas dienas atpakaļ. Nolēmu uzrakstīt, jo uz klaju netaisnību un cūcību nespēju tā mierīgi noskatīties.

Pie manis pēc palīdzības vērsās jauna sieviete. Viņa slimo ar pašreiz populāro vīrusu (it kā). Kāpēc it kā? Tādēļ, ka mums šobrīd ir ļoti apgrūtināta šī vīrusa diagnostika. Kādēļ apgrūtināta, jūs jautāsiet? Tādēļ, ka nav ticamas diagnostikas metodes vai arī tās neveic.

Tātad viņai jau 11 dienas ir stipri paaugstināta temperatūra ar drudzi un klepu. Pozitīvs PCR tests. Līdz ar to pie ģimenes ārsta viņa netiek, jo viņu vienkārši neņem, bet ārstē pa telefonu. Slimnīcā arī ne, jo, pirmkārt, nevēlas, otrkārt, vēl nav tik slikti, un, treškārt, šāda smaguma saslimšana būtu diezgan viegli ārstējama mājās. Nav jānoslogo slimnīcas.

Bet slikti ir, un labāk īsti arī nepaliek. Manuprāt, šādā situācijā viņa obligāti būtu jāapskata. Bet to nevar izdarīt, jo ir divas iespējas – pieņemt viņu aizsargtērpā vai arī sēdēt karantīnā pēc tam 10 dienas. Ne viens, ne otrs variants šobrīd nevienam ārstam nav pieņemams. Un kādēļ tā būtu jābūt? Bet tas nu ir retorisks jautājums.

Es arī šo pacienti konsultēju attālināti, bet, iekšēji cīnoties ar savu sirdsapziņu, jo attālināti nav iespējams pilnvērtīgi izmeklēt pacientu. Un līdz ar to kļūdīties terapijas izvēlē ir ļoti vienkārši. Un tātad nepalīdzēt un tātad kaitēt pacientam. Un tas ir pret Hipokrāta zvērestu.

Domāju, ka tādu pacientu ir ļoti daudz. Ne man vienam. Un visiem viņiem ir pamestības sajūta – viņi ir ārstu pamesti un nodoti. Kā gan to savādāk var nosaukt. Faktiski situācija ir šāda – kamēr vēl spēj kustēt, tu tiec ārstēts attālināti (pa telefonu), kad nonāc slimnīcā, tad bieži vien ir par vēlu, un tu papildini ar sarkanu atzīmēto ailīti Worldometer lapā. Nav godīgi. Un nav arī cilvēcīgi.

Mēs, ārsti, esam šeit, lai palīdzētu saviem pacientiem. Neatkarīgi no viņu diagnozes, rases piederības, ādas krāsas un politiskās piederības.

Tad kādēļ mums tiek liegta iespēja palīdzēt ar visai neloģiskiem politiskiem lēmumiem. Kādēļ neloģiskiem? Paskatieties mūsu pašu Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā. Statistiku. Tur ir atrodamas ļoti interesantas līknes – pēdējo piecu gadu vidējā mirstība pret šī gada mirstību (kopējo pa mēnešiem). Ziniet, būtiskas atšķirības nav.

Turklāt, ja no vēža nomirst nepilni pieci simti cilvēku, no sirds un asinsvadu slimībām nedaudz virs pieciem simtiem, tad no modernā vīrusa tajā pat laika posmā 30. Un tad, aizbildinoties ar rūpēm par mūsu veselību, šī vīrusa dēļ, mums liedz sportot (sirds un asinsvadu slimību risks), mums liedz socializēties “dzīvajā” (risks tāds pats), mūs spiež dzīvot izolēti no saviem tuviniekiem, nedrīkstam pat svētkus svinēt kopā, uz bērēm braukt, kāzas rīkot u.t.t.

Šeit ir arī vēža risks. Plus tam visam vēl milzums “aizlaistu pacientu”, pacientu, kam mēs varējām palīdzēt, bet nepalīdzējām. Turklāt cilvēkos tiek iedzītas pastāvīgas bailes, cilvēki tiek sašķelti divās grupās – vieni, kas baidās, otri, kas tam netic. Šīs abas grupas savā starpā pilnīgi nesaprotas un nespēj dzirdēt viena otru. Kam tas ir izdevīgi? Kādēļ tas tā tiek darīts?

Turklāt demokrātiskā valstī (Latvija līdz šim sevi par tādu uzskata, ja neņem vērā, ka 10.decembrī, kas vispasaules Cilvēktiesību diena, Latvija paziņoja, ka tā atsakās no dažiem Cilvēktiesību hartas punktiem vīrusa apkarošanas dēļ) mums ir tiesības uz pilnīgu un izsmeļošu informāciju – tiesības dzirdēt abas puses, tiesības saņemt mūsu valdības skaidrojumu, pamatotu ar reāliem skaitļiem un argumentiem visai šai jezgai. Līdz šim neko vairāk kā to, ka “draugi ir slikti”, mēs neesam dzirdējuši.

Kas ir slikti? Kam ir slikti? Vai Latvijā nav bijusi neviena sezonālo vīrusu sezona? Šī būtu pirmā valsts pastāvēšanas vēsturē? Tāds interesants fakts/ sakritība – statistikas skaitļi (“saslimušo” skaits) korelē ar valdības paziņojumiem. Lai atceramies, ka skaitļi būtiski “palēcās” nākošajā dienā pēc Francijas prezidenta vizītes Latvijā, šoreiz lēciens bija pēc Kariņa kunga paziņojuma, ka mums ir vajadzīgi vēl stingrāki ierobežojumi.

No savas prakses un pieredzes varu teikt, ka ik 3-4 gadus sezonālo vīrusu saslimšanas gaita mainās. Katrus 3-4 gadus nāk kas jauns, nedaudz savādāks nekā bija līdz šim. Ar savām īpatnībām. Šī sezona nav izņēmums. Ir vīruss, lai kas tas būtu un kā mēs to sauktu, jā, savādāks, jā, ar savām īpatnībām.

Bet vai tāpēc ir kas būtiski mainījies? Nē, mēs vienkārši esam sākuši taisīt testus, vēl pirms pacients ir paspējis par kaut ko pasūdzēties. Taisām tos masveidā. Tādēļ mums ir arī skaitļi. Ja mēs taisītu, piemēram, streptokoka testus masveidā, visiem, mums noteikti būtu streptokoka pandēmija. Uz papīra. Ne dabā. Jo ar to esam dzīvojuši gadu desmitiem un vēl vismaz tikpat dzīvosim kopā. Bet, manuprāt, pirmais (vismaz man tā mācīja), kas pacientam tiek jautāts, – kādas ir jūsu sūdzības. Un tikai pēc tam atkarībā no sūdzībām un atrades apskates laikā mēs nozīmējam izmeklējumus, ja tādi ir nepieciešami. Bet, ne pirms tam. Un noteikti ne visiem vienu.

Domājam, analizējam, izdarām secinājumus. Vismaz sev. Tad dzīve kļūs gaišāka, prāts mierīgāks un nākotnes vīzija skaidrāka. Gan tā, ko mēs katrs pats vēlamies, gan arī tā, uz kurieni mūs ved. Man nezin kāpēc ir sajūta, ka šīs abas ne pārāk sakrīt. Un sajūta, ka ļoti daudziem, ja ne vairākumam, ir tāpat.

Es tiešām ceru, ka visai drīz viss šis ārprāta stāvoklis Latvijā un pasaulē beigsies, jo ilgi jau nevar dzīvot melos. Ceru, ka būs atkārtota Nirnbergas prāva (iespējams, citā pilsētā), kur būs jāstājas tiesas priekšā visa šī ārprāta organizatoriem un izpildītājiem. Kā zināms no vēstures, pat, ja tu izpildi pavēles, bet tās ir pretrunā ar humānismu, kas noved pie daudzu jo daudzu cilvēku bojāejas, izpostītām dzīvēm, tas ir noziegums pret cilvēci. Un par to tiesā. Un par to būs jāatbild. Visiem iesaistītajiem.

Kopā mēs varam.

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...