Iesaki rakstu: 
Vai tiešām Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankai par labu Bankas Baltija likvidatoram būtu jāmaksā gandrīz 60 miljoni latu, bija „nelikumīgs”, „absurds” un „nepamatots”, kā izteikušās ar zaudētājiem saistītas personas? Pietiek šodien publisko prasītāja pārstāvja apjomīgās tiesas debašu runas atšifrējumu, kurā minēta virkne agrāk mazzināmu faktu par Latvijas Bankas „īpašo” attieksmi pret Banku Baltija, kas rezultātā, kā atzinusi tiesa, arī bija viens no galvenajiem bankas bankrota iemesliem.
„Lidojumam nederīgai lidmašīnai ar nekompetentu pilotu nekad nedrīkst ļaut pacelties gaisā,” – šādi Bankas Baltija kraha laiku Latvijas Bankas prezidents Einars Repše izteicies Stokholmas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tieši uz šo izteikumu atsaukušies prasītāji, norādot uz to, ka Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija rīkojusies tieši pretēji šiem vārdiem.
Prasītāji norādījuši, ka Latvijas Banku ar Banku Baltija saistījis daudz kas vairāk nekā valsts iestādes un uzraugāmas bankas attiecības: „Sākot ar to, ka BB bija spiesta „piesegt” Latvijas Bankas izdarības filiālēs, kuras tika nodotas privatizācijai Bankai Baltija (..), turpinot ar to, ka tieši BB Latvijas Banka bija uzdevusi glābt Depozītu un Centra bankas 1995.gada krīzē, un beidzot ar to, ka ne pēc vienas no divām Latvijas Bankas pārbaudēm par Bankas Baltija darbību nesekoja it nekādas sankcijas – Latvijas Banka nepārtraukti ļāva Bankai Baltija atvērt jaunas un jaunas filiāles, norēķinu grupas (..), kopā ar Banku Baltija „zīmēja” dažādas finansu shēmas un piedalījās aktīvu nobēdzināšanā ārzemēs.”
Tāpat prasītāji Latvijas Banku vaino īpašā atbalstā tieši Bankai Baltija, kas tai arī ļāvis trīs gadu laikā no mazas mazpazīstamas bankas kļūt par lielāko komercbanku valstī un visā Baltijā. Debašu runā tiek minēti šādi apsvērumi:
„Pirmkārt, ir jābūt sākotnējam telpu resursam, lai noguldītājiem attiecīgā banka būtu tuvu. Ļoti tuvu. To nodrošināja pati LB – 8 filiāles BB saņēma uzreiz 1993.gada vasarā un pēc tam vienīgās banku nodaļas Latgales reģionā – 1993.gada rudenī. Visa valsts bija pārklāta ar BB tīklu. Nav nepieciešams to visu juridiski noformēt. Lai ir pārkāpumi. BB Latvijas Banka īsi pirms slavenā memoranda vel atļaus atvērt virkni filiāles.
Otrkārt, ir jābūt lieliem procentiem, kurus maksā par noguldījumiem – jo, kā pareizi teica E.Repše, „nauda plūst tur, kurp to gaida lielāka peļņa”. To vai nu pēc E.Repšes padoma vai paši izdomāja, saprata [Aleksandrs] Lavents un viņa komanda (..). Finanšu piramīda – maksāsim procentus uz nākamo depozītu rēķina. Citas bankas Latvijas Banka par to sodīja un panāca, ka šādi procenti netiek piedāvāti. Bet tikai ne attiecībā uz BB.
Treškārt, ir jābūt izteiktam uzraudzības trūkumam. Jo tikai tā „jaunizceptie” un nesen no cietuma iznākušie baņķieri varētu uzsākt biznesu ar vērienu. Vispirms, jums jāveido banka tā, lai pamatkapitāls netiek apmaksāts sākotnēji. Pēc tam šis pamatkapitāls jāapmaksā vai nu no dividendēm, kas saņemtas no BB, vai arī izmantojot kredītu, kas saņemts no BB. Abus priekšnoteikumus nodrošinās pati BB no naudas, kas saņemta kā depozīti no noguldītājiem. Un vienlaicīgi jāatver filiāle pēc filiāles, svarīgākās ārzemēs. Latvijas Banka BB gadījumā tam visam piekritīs.
Kā izrādās, shēma ir vienkārša. Lai visi šie trūkumi neizgaismotos, beigās vēl šāda banka jāņem savā pārraudzībā, jāpieņem norma, ka visus noguldījumus bankā saglabās, tad jāatmaksā vajadzīgie kredīti un jāpiesaka maksātnespēja...”
Prasītāji arī īpaši norādījuši uz to, ka Latvijas Banka a/s Banka Baltija visā tās pastāvēšanas laikā veikusi tikai divas (!) pārbaudes: „Tas nekas, ka katra Latvijas banka tajā laikā tika pārbaudīta vismaz reizi pusgadā un pat biežāk, uz BB tas neattiecās. BB kā lielākā Latvijas banka tika pārbaudīta tikai divas reizes visā tās darbības vēsturē...”
Turklāt arī šīs pārbaudes bijušas ļoti formālas: „Attiecībā uz Banku Baltija Latvijas Banka bija veikusi pārbaudes – jeb pārbaudījusi to, kā BB tiek izpildīti bankas saistošie normatīvi. Savukārt, attiecībā uz BB norādīto ciparu izcelsmi, to patiesumu, autentiskumu, Latvija Banka nekad nevienu pārbaudi nav veikusi, neskatoties uz to, ka tas bija viens no svarīgākajiem pamatpienākumiem. Latvijas Banka šo tiesību normu nav ievērojusi. Ne reizi a/s „Bankā Baltija” netika izdarīta revīzija. Savukārt pārbaudes bija izdarītas divas reizes 1994.gadā. Tās nebija nedz 1993.gadā, nedz 1995.gadā.”
Prasītāja runā īpaši norādīts arī uz to, ka Latvijas Bankas attieksme pret Banku Baltija bijusi nesalīdzināmi „mīkstāka” nekā pret citām komercbankām: „1994.gada 8.septembrī Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu (260 324 Ls apmērā). „Banka praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību,” kā norādīts LB vēstulē nr.08-006.5/1014 a/s Daugavas banka. Tādēļ Latvijas Banka, sākot ar 1994.gada 09.septembri, aizliedza piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, kā arī izsniegt jaunus kredītus.
Ir vērā ņemams laika faktors – šāds LB rīkojums ir 1994.gada septembrī. Laikā, kad otrajā BB pārbaudē tikko konstatētas (a) likviditātes problēmas, (b) kapitāla problēmas - pārskata gada zaudējumi 6,0 milj. latu apmērā, (c) pašu kapitāls zaudēts un tas ir ar mīnus zīmi 15.5 milj. latu. Un daudzi citi pārkāpumi. Jautājums – kur ir atšķirība? Pašu kapitāls zaudēts abās bankās. Abas bankas praktizē kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību. Premisas vienāda. Bet vai secinājums vienāds? Vai pie vienādiem faktiskiem apstākļiem, LB rīcība ir līdzīga? Nē. Attiecībā uz BB 1994.gada rudenī netika piemērots neaizliegums piesaistīt noguldījumus, ne arī kas cits.”
Savukārt prasītāju argumentus noslēdz analoģiju vilkšana ar Parex bankas krahu: „Un pēdējais jautājums. Banka Baltija bija sistēmiski svarīga banka. Tā tiešām bija lielākā komercbanka Latvijā. Savukārt Parex banku nevarēja atzīt par lielāko un sistēmiskāko. Tomēr Latvijas Banka un Latvijas valdība uzskatīja par nācijas pienākumu šajā bankā ieguldīt valsts līdzekļus apmēram 800 miljonu apmērā, lai kreditori neciestu. Lai visi saņemtu savus noguldījumus un naudas resursu. Tieši caur Parex banku, nedodot tiesības kreditoriem realizēt savas tiesības tieši attiecībā pret valsti, bet gan dibinot attiecības ar pašu banku. Vai Bankas Baltija sakarā, kuras uzraudzībā bija tik daudz kļūdu, cik ielas kaķim blusu, bet kuru beigās pat vadīja Latvijas Banka, kurai tika izdots memorands noguldītāju nomierināšanai, valsts drīkst nepildīt pašas pieņemtos spēles noteikumus un ignorēt kreditoru intereses?...”
Kā jau informēts, Latvijas Bankas vadība savukārt joprojām izvairās sniegt izvērstākus skaidrojumus un argumentus par pirmās instances tiesas spriedumu Bankas Baltija lietā. Aģentūru LETA Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aicinājis apmeklēt tiesas sēdes, kur esot pieejami Latvijas Bankas argumenti „uz lapu lapām”.
Pietiek jau informēja, ka par juridiskajiem pakalpojumiem šajā prāvā Latvijas Banka advokātam Romualdam Vonsovičam avansā samaksājusi 150 tūkstošus latu, bet uzvaras gadījumā advokāts varētu saņemt līdz pat 1,7 miljoniem latu.
Savukārt prasītāju puses advokātu honorārs nav zināms. Likvidatora – a/s BDO valdes loceklis Dainis Tunsts skaidro: „Es neko nedrīkstu stāstīt par mūsu attiecībām ar advokātu, jo to nosaka konfidencialitāte. Ja mēs prasītu piedzīt advokāta honorāru no otras puses, tad es saprotu, mums būtu jārunā. Bet mēs no otras puses neko neprasām. Es nekomentēšu, vai tā ir labdarība vai kā. Tiešām, nav jēgas mani tincināt, es to tiešām nedarīšu. Varat jautāt advokātiem, tā ir viņu privāta lieta. Vairis Brīze ir mūsu advokāts, Viktors Tihonovs darbojas kā otrais advokāts, bet pamatā ir Brīze.”
Brīze uz telefonzvaniem šonedēļ neatbildēja, savukārt Tihonovs atsaucās uz advokāta noslēpumu: „Es nedrīkstu pārkāpt advokāta noslēpumu. Es jau esmu dabūjis pa galvu, tādēļ neko neteikšu. Tā bija klienta izvēle - neprasīt no otras puses piedzīt honorāru. Diskusija par to bija, bet klienta vēlme ir pirmajā vietā...”
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
