Iesaki rakstu: 
Šorīt tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” dalījās ievērības cienīgās atziņās, kuras tiesībsargājošajām institūcijām noteikti derētu izmeklēt. Pirmkārt, tieslietu ministra rīcībā esot fotogrāfijas, kas apliecina, ka vakar Ventspils domē sēdi esot vadījis Aivars Lembergs, kuram to darīt ir liegts. Otrkārt, Bordāns paziņoja, ka 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi Krievija. (“Ja mēs runājam par to, kas uzvarēja vēlēšanās, tad vēlēšanās uzvarēja Krievija. Un viņa nāk atpakaļ.”) Treškārt, Krievija to esot izdarījusi likuma ietvaros (“Krievija prot uzvarēt arī demokrātiskās vēlēšanās.”)
Ceturtkārt, četras Saeimā ievēlētās partijas varētu būt saņēmušas Krievijas finansējumu. Piektkārt, jauns tieslietu ministrs, ja nebūs no “Jaunās vienotības” (JV), būšot milzīgs drauds tiesiskumam Latvijā. Sestkārt, Bordāns nosauca līdzšinējo valsts pārvaldi ar Bordānu kā tieslietu ministru, Egilu Levitu kā valsts prezidentu un Krišjāni Kariņu kā ministru prezidentu par “režīmu”, kuru kāds mēģinot nomainīt.
Informācija par Lembergu tikai apliecina, ka Bordāns tā arī nav izpildījis un joprojām nepilda savu galveno priekšvēlēšanu solījumu, proti, cīņu ar oligarhiem, tā vietā mēģinādams tiesu spriest ar plātīšanos medijos un nevis prasību celšanu tiesiskā ceļā. Bordāns arī lieku reizi atzinās, ka sankcijas Lembergam bija nevis kaut kāds ASV iestāžu lēmums, bet šīs valdības darba rezultāts.
Atziņas par JV kā vienīgo tiesiskumu aizstāvēt spējīgo partiju un nožēla par “režīma” nomaiņu ierindo Jāni Bordānu starp tādiem progresīviem demokrātijas adeptiem kā, piemēram, Aldis Gobzems, kas tic iekārtai tikai ar sevi varas pozīcijā. Kaut kā neviļus nāk prātā Bordāna pavasarī paustais par “valstij nelojālu cilvēku neitralizēšanu”. Būtu interesanti uzzināt Egila Levita un Krišjāņa Kariņa domas par “režīmu”. Nevaru tā bez skatīšanās uzreiz atminēties nevienu pantu Satversmē, kurā būtu minēti vārdi “Bordāns”, “Levits” vai “Kariņš”.
Bet visinteresantākās, protams, ir atziņas par Krievijas uzvaru vēlēšanās. Vai Bordāna kungs ar “Krieviju” domā Krievijas Federāciju un ar “vēlēšanām” domā 1. oktobrī notikušās Latvijas Republikas 14. Saeimas vēlēšanas? Ja es pareizi saprotu, tad Latvijā parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi valsts, ar kuru mēs esam pastarpināti faktiskā kara stāvoklī. Nē, nē, neuztveriet to aplami — Krievija nav iekarojusi Latviju. Es arī no sākuma tā padomāju. Bet nē. Viss ir kārtībā. Kā precizēja mūsu tieslietu ministrs, jurists pēc izglītības, Krievija to ir paveikusi demokrātiskās vēlēšanās.
Cerams, ka attiecīgie dienesti izmeklēs tieslietu ministra rīcībā esošo informāciju, aizliegs visas pretvalstiskās partijas un ātri vien iesēdinās cietumā tos, kas pieļāva šādu partiju piedalīšanos vēlēšanās un tādējādi padarīja šo demokrātiskās iekārtas centrālo notikumu par farsu. Tas, protams, pieņemot, ka tieslietu ministrs nav nekrietns demokrātijas spēlētājs, kurš nemāk pieņemt zaudējumu vēlēšanās. Visādi jau var būt saskaņā ar “režīma” nolikumu, bet domāsim to labāko. Skaidrs, ka politiķis zaudēt māk. Atzina taču vēlēšanu sakāvi ceturtajā dienā pēc vēlēšanām. Sameloja par partijas valdes atkāpšanos (trešdienā tvītoja, ka pirmdien valde atkāpusies, lai gan patiesībā pirmdien tikai divi valdes locekļi atkāpās, pārējie trešdien), bet atkāpās taču!
Nē, tieslietu ministrs ir goda vīrs. Un tātad nekas no šīs skandalozās informācijas nebija viņa rīcībā pirms vēlēšanām vai pirms “Rīta Panorāmas” raidījuma. Tas viss bija nācis gaismā caur atklāsmi, studijas slieksni šķērsojot. Vai durvju stenderē ietriecoties. Jo tieslietu ministrs taču nevarētu pat vēl dienu palikt amatā, ja izrādītos, ka viņš pieļāva, ka vēlēšanās startē pretvalstiski spēki. Jo tieslietu ministrs taču neliktu uz spēles Latvijas valstiskumu. Jo tieslietu ministrs taču nav tāds kā valsts prezidents Egils Levits, kurš mierīgi noskatās, kā Saeimas vēlēšanās startē nedemokrātiski spēki un savāc trešdaļu balsu. Sak’, gan jau būs labi. Nu, ja nebūs, tad nebūs. Ko tad? Jā, ko tad? Ko mēs darītu, ja vēlēšanās 51 vietu Saeimā iegūtu “Stabilitātei!”, “Latvijas Krievu savienība” vai vienalga kas cits, kas tiek publiskajā telpā uzskatīts par atklātu pretvalstiskas programmas virzītāju?
Kādi īsti ir spēles noteikumi, ja spēlē var it kā piedalīties arī nepareizie? Tas ir, kamēr vien viņi neuzvar. Vai gadījumā tad nesanāk tā, ka šie nepareizie tiek pielaisti spēlei tieši tāpēc, lai iznīcinātu jebkādas reālas opozīcijas iespējamību? Vai varbūt es vienkārši esmu naivs muļķis, kurš nesaprot politiskās retorikas noteikumus? Sak’, neviens jau pa īstam pretvalstisks nav, mēs tā viens otru tik pa jokam saucam.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
