Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ievērojamu rezonansi sabiedrībā nesen guva informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) tomēr nenoslēdza līgumu ar uzņēmumu “Alpha Baltic Media” par informatīvās kampaņas organizēšanu. Lai arī uzņēmums izskatījās nevainojami, tieši nozares brāļi un māsas asociācijas veidolā iestājās par to, ka minētais nozarē labi zināmais uzņēmums nemaz tik balts un pūkains nav.

Jaunā VID vadītāja publiski komentēja, ka, pieņemot lēmumu, iepirkumā likuma burts netika pārkāpts, bet, iespējams, saprotot to, ka šāds lēmums neatbilstu likumam pēc būtības, tika atrasts cits iemesls, un līgums šajā iepirkumā tomēr tā arī netika noslēgts.

Šis ir viens no pirmajiem precedentiem, kad valsts iestāde pieņem šādu lēmumu, jo parasti gan valsts un pašvaldību iestādes, gan vēl jo vairāk privātā biznesa pārstāvji ir diezgan iecietīgi pret nodokļu nemaksāšanu un arī pret nodokļu maksāšanu simboliskā apjomā. Iespējams, ka šādi nemaksātāji ikdienā esam mēs paši, jo neba jau marsieši, tīkojot pēc lētākās cenas, ikdienas lēmumos piever acis uz aizdomu ēnu par nodokļu nemaksāšanu tiešā vai netiešā veidā.

Tomēr tādā gadījumā mums nav jābrīnās par to, kāpēc valsts budžets ir tik nevarīgs. Cerams, ka VID vadības nostāja būs kā paraugs arī citām valsts un pašvaldību iestādēm. Pretējā gadījumā, taupot līdzekļus un izvēloties lētāko, zāģējam zaļo plaukstošo zaru (lasi: pieaugošos nodokļu ieņēmumus budžetā), uz kura paši sēžam.

Tradicionāli VID interešu lokā saistībā ar izvairīšanos no nodokļiem ir jomas, kur ir liela skaidrās naudas aprite un liels darbaspēka izmaksu īpatsvars, - apsardze, telpu uzkopšana, ēdināšana, tirdzniecība, taksometru pakalpojumi, privātais un valsts nekustamais īpašums, būvniecība, u.c..

Šīs nozares ir pakalpojumu jomā (tā saucamā “B daļa” iepirkumos), tāpēc iepirkumu organizētāji var izvēlēties, vai piemērot nodokļu parādu esamību kā izslēdzošo normu iepirkumā. Tāpat iepirkumu procedūras nav vienīgais veids, kā valsts un pašvaldības iestādes izvēlas savus sadarbības partnerus, – ir arī cenu aptaujas, izsoles un citas formas, kurās iespējamo partneru izvēle nav detalizēti aprakstīta likumā un ir atkarīga tikai no konkrētās iestādes darbinieku godaprāta un atbildības.

Realitāte un VID mājas lapā atrodamā publiskā informācija par nodokļu nomaksu parāda, ka daudz sarežģītāk būs vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas formāli nodokļus maksā, bet vienlaikus ar neapbruņotu aci ir redzams, ka nodokļu maksāšana ir minimāla.

Piemēram, ir ēdinātāji, kas maksā darba algas, kas ir zem minimālās algas, aizbildinoties ar masveidīgu darbinieku nodarbināšanu uz nepilnu slodzi (pašreizējos darba tirgus apstākļos!!!), masveidīgu studentu nodarbināšanu un citiem blēņu stāstiem.

Realitātē šādi gadījumi, kad kāda darbinieka atalgojums ir salīdzinoši būtiski zemāks nekā citiem, noteikti ir pieļaujams, tomēr tie var būt tikai atsevišķi konkrēti gadījumi, bet ne masveidīgi piekopta stratēģija.

Lai saprastu problēmas dziļumu un apjomu saistībā ar iespējamo izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu parādiem, apskatīsimies jomu, kas ir bijusi diezgan daudz pētīta TV un pētnieciskajā žurnālistikā, – sabiedrisko ēdināšanu.

Izvēlēsimies 60 ēdināšanas uzņēmumus, kas pārstāv dažādas ēdināšanas jomas – zināmi Rīgas restorāni, pašapkalpošanās ēdināšanas vietas un kafejnīcas uz ielas un iepirkumu centros, ēdinātāji biroju centros, uzņēmumos un pašvaldības un valsts iestādēs.

Izmantojot publiski pieejamo informāciju VID (https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/snk) par nomaksāto nodokļu apmēru un darbinieku skaitu, var aprēķināt vidēji mēnesī uz 1 darbinieku samaksāto VSAOI un līdz ar to arī vidējo darba algu. Diemžēl šajā pētījumā bija jāsamierinās ar 2017. gada datiem, jo 2018.gada dati jāgaida vēl vairāk kā mēnesi.

Tāpat, izmantojot VID nodokļu parādnieku datu bāzi, kur dati tiek aktualizēti 2 reizes mēnesī, var konstatēt, kādi ir bijuši konkrētā uzņēmuma nodokļu parādi pēdējo 12 mēnešu laikā.

No izveidotā saraksta 19 ēdināšanas uzņēmumos (32% no visa saraksta) 2017.gadā ir maksātas vidējās algas, kas ir mazākas par valstī noteikto minimālo algu (380 EUR). Var jau teikt, ka izveidotais saraksts ir voluntārs un faktiskā situācija ir citādāka. Tā visticamāk arī ir citādāka, bet diemžēl ir dramatiskāka nekā pētījuma izlasē, jo sarakstā ir izvēlēti zināmākie un lielākie uzņēmumi, kur situācija varētu vēl būt salīdzinoši labāka. Tāda pati situācija ir bijusi arī 2016.gadā.

Skatoties nodokļu maksāšanas disciplīnu, tikai 16 ēdinātājiem no 60 nodokļu parādi nav bijuši nevienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā, un vēl 6 ēdinātājiem parāds ir bijis tikai vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā.

No 22 disciplinētajiem nodokļu maksātājiem (uzskatīsim, ka viena nodokļu nesamaksāšanas reize 12 mēnešu laikā ir īpaša situācija) tikai 3 ir restorāni, 6 ir pašapkalpošanās ēdināšanas vietas un kafejnīcas uz ielas un iepirkumu centros, bet lielākā daļa – 13 ir ēdinātāji uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs. Tālāk seko 9 ēdinātāji, kuriem parādi ir bijuši 2-4 reizes, bet uz pašlaik to vairs nav, kas varētu liecināt, ka tās ir bijušas pārejošas grūtības.

Gandrīz pusei no sarakstā iekļautajiem ēdinātājiem, bet precīzāk 29 uzņēmumiem parādi ir bijuši 5 un vairāk reizes (t.sk. 11 no tiem – nepārtraukti), un 25 ēdinātājiem nodokļu parādi ir arī uz 07.03.2019. kas ir pēdējā datu aktualizēšana un pētījuma veikšanas brīdi, kas kopsummā veido 1.25 milj. EUR.

Saliekot kopā informāciju par vidējo algas līmeni un nodokļu parādiem, ir redzams, ka ir 12 ēdinātāji, kuri gan maksājuši algas, kas ir mazākas par minimālo algu, gan arī ir sistemātiski nodokļu parādnieki. Ir jautājums – vai tas neizskatās pēc tīšas izvairīšanās no nodokļu nomaksas?

Tajā pašā laikā, apciemojot vairākas no šīm ēdināšanas vietām, redzam, ka nemaz tik slikti viņiem neiet. Joprojām daudzi klienti iecienījuši padzert kafiju SIA “Nomeda” un SIA “Ademona” kafejnīcās, kas ir vieni no pieredzes bagātākajiem ēdinātājiem nozarē, lai arī dažās vietās jau var redzēt, ka sāk atpalikt no nozares jaunajām tendencēm. Tāpat līdzīgas pārdomas bija, apmeklējot “Double Coffee” vietas.

Arī daudzu iecienītās pusdienošanas vietas “Pipars” nevarētu sūdzēties par apmeklētāju trūkumu, tāpēc vēl jo neskaidrāku darot jautājumu par algu līmeni uzņēmumā un par vēlēšanos savlaicīgi maksāt nodokļus. Interesanta ir labi zināmā uzņēmuma “Lido” attiecību vēsture ar VID – regulāri nodokļu parādi.

Ir saprotams, ka VID arī dod iespēju uzņēmējiem strādāt un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus, bet, veicot pētījumu, varēja pamanīt, ka ir gadījumi, kad veikli darboņi pakāpeniski pārcēla savus darbojošos restorānus uz citiem SIA, un dažreiz pat citiem īpašniekiem, veiksmīgi turpinot darboties tālāk, jau nometuši nevajadzīgo un traucējošo nodokļu nastu. Nu, piemēram, vai nav interesanti, ka 3 dažādas SIA strādā ar zīmolu “Pipars”? Un nevienam no trim uzņēmumiem nav pret to iebildumu?

Jaunās VID vadītājas ideja par bargāku vēršanos iepirkumos pret nodokļu parādniekiem par 12 mēnešu periodu atstās neskartas vairākas citas jomas pastāvošajā iepirkumu likumdošanā. Vēl ilgs un tāls ceļš mums priekšā, lai apzināti un mērķtiecīgi izskaustu nodokļu nemaksāšanu un jebkādas manipulācijas ar uzņēmumiem tikai ar vienu mērķi – izvairīties no godīgas nodokļu nomaksas.

Dokumenti

Foto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...