Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek kļuvis zināms, ka uz Baibas Rubesas pērn zaudēto vietu “pie politiskās siles” AS Latvenergo padomē nopietni pretendē cits, iespējams, vēl gleznaināks personāžs – kādreizējais tieslietu ministrs un AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs, kurš pirms astoņiem gadiem tika pieķerts nodokļu apiešanas shēmās un pēc ilgākas nesekmīgas izlocīšanās bija spiests pazust no politiskās skatuves.

Kā zināms Pietiek, līdz ar kādreizējo Solvitas Āboltiņas domubiedru uz vietām Latvenergo padomē pretendē arī advokāts Pāvels Rebenoks, bijušais Audi un Volkswagen automobiļu tirgotāja SIA Moller Auto Latvia valdes loceklis Gundars Ruža, finansists Toms Siliņš un vairāki citi pretendenti, kuru vārdi pagaidām netiek atklāti.

Lai atgādinātu Aigara Štokenberga panākumus nodokļu apiešanā, Pietiek šodien atkārtoti publicē rakstu, kas pirmoreiz bija publicēts 2011. gada jūlijā un sniedz nelielu atskatu tālaika aktualitātēs:

„„Protams!” – tik pārliecināti tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ar savas preses sekretāres starpniecību aizvadītajā nedēļā atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un „optimizācijas” shēmās. Taču tā nav taisnība – kā rāda auditoru aprēķini, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, Štokenberga uzņēmums Varavīksnes nami pirms četriem gadiem „ietaupījis” vairāk nekā 358 tūkstošus latu, bet iecerētās shēmas kopapjoms bijis gandrīz četrreiz lielāks.

Pietiek rīcībā ir nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.

Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.

Kāpēc tas darīts? Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Tiesa, Latvijas normatīvajos aktos pietiekami skaidri norādīts uz zemes un ēkas vienotības principu. „Zemes un ēkas vienotības princips nosaka, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Civillikuma 968. pants nosaka - uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. Vienota īpašuma princips ir noteikts arī citās tiesību normās: likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14. panta 1., 3. daļā, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 7. panta 2. daļā, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. pantā,” norādīts auditoru atzinumā.

Taču Štokenberga uzņēmums izvēlējies šo principu neņemt vērā, jo tādā veidā pavērušās plašas iespējas nodokļu – un konkrēti pievienotās vērtības nodokļa – nomaksas apiešanas jomā.

Kā rāda auditoru atzinums, uzņēmuma jaunajā projektā izmaksas bijušas nepilni 475 lati par kvadrātmetru. Savukārt dzīvokļi (bet ne zeme) bieži vien pārdoti ne tikai ar minimālu peļņu, bet pat zem pašizmaksas – piemēram, 2007. gada oktobrī kāds dzīvoklis pārdots par nepilniem 357 latiem kvadrātmetrā. „Faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai, kas liecina, ka sabiedrība faktiski 2007. gadā guva pelnu uz vienu darījumu - zemes pārdošanu SIA VN zeme, kas bija PVN neapliekams darījums,” norādīts auditoru ziņojumā.

Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt „2008. gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustāmā īpašuma pārdošanas bija Ls 2 139 498, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008. gadu bija Ls 2 567 998,-, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%”.

Praksē tas izskatījās tā: piemēram, 1981. gadā dzimusī Dace K. 85 kvadrātmetru dzīvokli Zolitūdes ielā 75, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2007. gadā iegādājās par tiem laikiem zemu cenu – aptuveni 680 latiem kvadrātmetrā, taču papildus tam viņai nācās nopirkt vēl arī domājamās daļas no zemesgabala no SIA VN zeme – vēl par 22,7 tūkstošiem latu.

„Pateicoties” šai Štokenberga uzņēmuma shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.

Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapjomu. „Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustāmie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze”, auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums.”

An error has occured