Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Droši vien man, atrodoties ārzemēs, nav tiesību mudināt Latvijas cilvēkus uz radikālām rīcībām. Tāpēc vēlos aicināt pārdomāt kādu būtisku izšķiršanos, kas patlaban virmo nojautās. Kurai pusei mēs piederam? Esam pati vājākā Baltijas valsts, un nekur citur nav tāda "Добро пожаловать в Латвию, русские вояки!" aicinoša skulptūru ansambļa.

Mūsu piederību parāda tie simboli, kas mums visapkārt. Rīgā seno ēku fasādēs redzamas dīvainas skulptūras, formas un zīmes, par kuru īsto nozīmi varam tikai minēt. Monumenti ielās un parkos nes piemiņu no pagātnes, ar ko mūsu sabiedrība vai tās daļas vēlas identificēt sevi arī šodien. Uzvaras piemineklis Pārdaugavā līdz šim nesa piemiņu par padomju (krievu) armijas uzvaru pār (vācu) fašismu.

Padomju iekārta droši vien ir nesusi mums vairāk posta nekā fašisms, tomēr sabiedrības ietekmīgākajai daļai ir iebildumi tieši pret fašismu. Tāpēc arī ansamblis tika saglabāts, neskatoties uz aicinājumiem to novākt. Savulaik pret to protestēja diezgan aktīvi, taču ar laiku protestētāji kaut kur klusi pazuda. Tas vedina uz domām, ka ansambļa saglabāšanā ir ieinteresēti ietekmīgi spēki un tam būs svarīga simboliska nozīme nākotnē.

Uz Krieviju orientētai sabiedrības daļai tas ir pielūgsmes objekts, Latvijas patrioti to pacieš, bet ietekmīgie izmanto, lai manipulētu ar abām minētajām grupām savās interesēs. Tā tas bija līdz šī gada 24. februārim. Iebrūkot Ukrainā bez jebkāda pamatojuma un attaisnojuma, krievu armija ir pārvilkusi svītru savam iedomātajam atbrīvotāju tēlam. No šī brīža tā ir trula masa, kas bez jebkādas cilvēciski saprotamas idejas uzbrūk, iznīcina un cenšas pakļaut valsti un tautu.

Līdz ar to zūd attaisnojums arī ansambļa eksistencei. Ja gatavojamies to nojaukt, tad jārēķinās ar krieviski orientētās daļas pretestību. Mums būtu jāatrod pašapziņa un miers, lai argumentēti paskaidrotu mūsu motīvus. Šī betona izstrādājuma turpmāka atrašanās pilsētas centrā nav pieļaujama sakarā ar krievu armijas statusa izmaiņu. Jauno agresora armijas statusu ir noteicis šīs armijas virspavēlnieks.

Neapmierinātajiem krievu kopienas pārstāvjiem ir iespēja izvēlēties. Ja vēlaties dzīvot Latvijā kā lojāli pilsoņi un iedzīvotāji, lūdzu, nomierinieties. Turpretim, ja atzīstat vērtības, ko iemieso minētais ansamblis, tad jūs nostājaties pret Latvijas tautu un valsti. Ir sagaidāms, ka Krievijas armija iebruks Latvijā tieši tāpat, kā tā iebruka Ukrainā.

Diemžēl šajās dienās izskan apvainojumi krievu tautai, un tas nav pieļaujams. Personiski aizskarošus izteicienus var atļauties tikai gļēvulis, kurš runā no zaudētāja pozīcijas. Nepazemosim sevi ar naidu un rupjībām, nedosim vaļu emocijām. Nekā personīga, tikai objektīvi apstākļi, mūsu rīcībā ir argumenti.

Varētu daudz runāt par atšķirībām latviešu un krievu mentalitātē. Esmu pietiekami ilgu laiku dzīvojis gan Krievijā, gan citās valstīs un kultūrās. Gribētu apgalvot, ka lielas atšķirības starp mums nav. Ja nu vienīgi latviešu pārlieku lēnīgā daba. Tamdēļ Latvijas krievi ir drusku izlaidušies un taisa latviešiem uz galvas. Maza korekcija te būtu pašā laikā.

Vēl ir būtiski, kāda ir mūsu sabiedrības vadība. Krievi tradicionāli ciena varu un izdara tālejošus secinājumus par tautu un sabiedrību kopumā atkarībā no varas īpašībām. Kāda mums ir vara Latvijā? Vai paši latvieši spēj cienīt šo varu? Ko mēs gaidām no cittautiešiem? Nav brīnums, ka gadās dzirdēt tādus izteicienus: „Кто такие латыши? П...сы.”

Izskan viedoklis, ka esot notikusi kārtējā vienošanās starp rietumvalstīm un Krieviju par ietekmes zonām. Krievijas prezidents esot ieguvis autoritāti pār visām bijušās PSRS teritorijām. Iespējams, ka tā arī ir, un šajā gadījumā mūsu centieni ap pieminekli zaudē jēgu. Par šādu scenāriju liecinātu Uzvaras ansambļa saglabāšana pretī jebkurai loģikai, NATO dalībvalsts galvaspilsētas centrā slavinot Krievijas agresoru armiju.

Man vairāk gribētos ticēt citam scenārijam, jo krievu izredzes Ukrainā nav spožas. Masīvs uzbrukums prasa pārāk daudz resursu, bet ilgtermiņā Krievijas armijai nāksies cīnīties ar ukraiņu tautu, nevis armiju. Turklāt Rietumu sankcijas ir tik smagas, ka var novest pie Krievijas sabrukuma.

Vajadzētu gatavoties arī šādai notikumu attīstībai. Tad Latvija varētu atzīt Abrenes Tautas republiku (ATR) un mēģināt noskaidrot, kur iet ATR austrumu robeža. Sekosim notikumiem un domāsim līdzi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...