Iesaki rakstu: 
Oficiāli Rīgas domes vēlēšanu rezultāti vēl nav apstiprināti, taču provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati rāda, ka jaunais Rīgas domes sastāvs varētu būt šāds:
Attīstībai/Par – Progresīvie: Mārtiņš Staķis, Anete Jēkabsone-Žogota, Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Māris Mičerevskis, Agnese Logina, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Alija Turlaja, Selīna Vancāne, Viesturs Kleinbergs, Miroslavs Kodis, Justīne Panteļējeva, Laima Geikina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka un Ivars Drulle.
Saskaņa: Konstantīns Čekušins, Anna Vladova, Andris Morozovs, Eiženija Aldermane, Romāns Mežeckis, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Sandris Bergmanis, Raimonds Rubiks, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis un Vadims Faļkovs.
Jaunā Vienotība: Vilnis Ķirsis, Ints Ķuzis, Inese Andersone, Olafs Pulks, Dzintra Geka-Vaska, Lauris Ērenpreiss, Uģis Rotbergs, Kārlis Šadurskis, Rita Našeniece un Kaspars Spunde.
Nacionālā apvienība/Reģionu apvienība: Einārs Cilinskis, Edvards Smiltēns, Ieva Brante, Ieva Siliņa, Dainis Locis, Jurģis Klotiņš un Valdis Gavars.
Gods kalpot Rīgai: Oļegs Burovs, Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainars Baštiks un Jakovs Rafaļsons.
Latvijas Krievu savienība: Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Aleksandrs Kuzmins.
Jaunā konservatīvā partija: Linda Ozola, Jānis Ozols, Dāvis Stalts un Valters Bergs.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
