Kādus Latvijas Bankas uzdevumus veic odiozā persona ar labu apetīti, kas nodēvēta par ilgtspējas virziena vadītāju?
Pietiek lasītājs24.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edvards Kušners Latvijas Bankā strādā jau apmēram 20 gadus, proti, ir darbinieks ar ilgu darba stāžu šai iestādē. Ņemot vērā atalgojuma apmēru – pēdējos gados, kad viņš vēl sniedza valsts amatpersonas deklarācijas, vidēji bruto virs 8000 EUR mēnesī, - pirmsšķietami arī neaizstājams un neaizvietojams, un tas, ņemot vērā viņa izglītību, kā arī viņa akadēmiskos un profesionālos augstākās izglītības grādus – biologs un jurists[1] – nav pašsaprotami.
Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā sāka 2003. gadā Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieka amatā. No 2013. gada līdz 2018. gadam ir bijis Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks.
Viņa reputāciju līdz pat 2018. gadam nespēja aizēnot pat masu informācijas līdzekļu atklātais 1,2 miljonu eiro darījums, kuru 2005. gada decembrī Edvards Kušners veica, būdams ne tikai Latvijas Bankas augsta amatpersona, bet arī ofšorkompānijas, proti, iespējamas čaulas kompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors, parakstot līgumu par 822 000 latu kredītu, ko atbilstoši līgumā teiktajam Carew Estates LLC piešķīra privāta persona, papildus tam vēl ofšoram par labu ieķīlājot Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes uzdāvināto nekustamo īpašumu. Šo darījumu sakarā ir atrodama arī informācija par E. Kušnera varbūtējo interešu saskari ar Trasta komercbankas lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm[2].
Pat neskatoties uz politiskā atbalsta zaudēšanu, kad Saeimas vairākums 2018. gada 24. maijā nolēma neapstiprināt E. Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā[3], viņš pretēji valsts pārvaldes tradīcijām, politiskajai loģikai un korporatīvās atbildības praksei un paražām ir spējis pārliecināt Latvijas Bankas atlikušo vadību par savu neaizvietojamību. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Latvijas Bankas padomes loceklim E. Kušneram bija pēdējā darba diena padomes locekļa amatā, viņš turpināja darbu Latvijas Bankā, bet nu jau padomnieka amatā.
Cik noprotams no Latvijas Bankas publiskajiem paziņojumiem, E. Kušners turpmākos darba uzdevumus veica atbilstoši Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas norādījumiem. Neskatoties uz to, ka sākotnēji darba līgums bija paredzēts vien uz sešiem mēnešiem, tostarp, lai nodrošinātu ”pēctecību“ darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim[4], jau 2018. gada 14. novembrī tiek publicēta ziņa, ka E. Kušners noslēdzis pastāvīgu darba līgumu ar Latvijas Banku[5].
Viņa darba pienākumos arī turpmāk ietilpa Latvijas Bankas sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, Ministru kabinetu, ministrijām un citām valsts institūcijām, darbs ar politikas dokumentiem un tiesību aktu projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Latvijas Bankas darbību, Latvijas Bankas viedokļa pārstāvība par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī citi uzdevumi.
Latvijas Banka nav informējusi, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu. Secināms, ka Saeimas jeb vēlētāju pārstāvju neuzticības balsojums Edvardam Kušneram tika pēc būtības ignorēts un faktiski apiets ar iekšējiem Latvijas Bankas amatpersonu lēmumiem.
Arī pēc Latvijas Bankas apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās Edvardam Kušneram ir atrasta vieta Latvijas Bankas struktūrā – šobrīd viņš ir Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs. Arī šajā gadījumā Latvijas Banka nav sniegusi publiskas ziņas par to, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu, kā arī darba pienākumiem.
Jo vairāk, nav skaidrots, kāpēc šim amatam ir izvēlēts tieši Edvards Kušners, kuram, kā jau minēts iepriekš, ir vien biologa un jurista grāds un nav ne zināšanu, ne arī kompetences ekonomikā un inženierzinātnēs. Turklāt šis cilvēks ar Saeimas neuzticības balsojumu darbu Latvija Bankā ir zaudējis savu reputācijas risku un paša kompetences trūkuma dēļ.
Jo vairāk tas izbrīna, saskatot Edvarda Kušnera publiskajā komunikācijā daudzkārt pieļautās kļūdas, tostarp izsakoties par ekonomiku, enerģētiku, tautsaimniecību un brīvo tirgu.
Var jau būt, ka E. Kušnera kungs visos gadījumos domājis ko citu un ir vien ne tā saprasts. Tomēr šīs sadarbības un komunikācijas kļūdas, kas tiek realizētas Latvijas Bankas vārdā un vietā, vai arī atsaucoties uz viņa amatu šajā iestādē, ne vien maldina auditoriju, bet arī būtiski grauj Latvijas Bankas reputāciju. Tā, piemēram, ja Latvijas Bankas paziņojumus un vēstījumus vairs nevarēs uzskatīt par ticamiem un tie būs vienmēr jāpārbauda, tas būs liels zaudējums kvalitatīvai diskusijai.
Šai sakarā ir noskaidrojami iemesli – kāpēc arī pēc 2018. gada Saeimas balsojuma Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā ir saglabājis, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus un cik tas izmaksāja Latvijas nodokļu maksātājiem – gan tieši kā viņa atalgojums Latvijas Bankā, gan arī netieši kā viņa nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai un investīciju videi.
Atgādināms, ka savu nepārvēlēšanu Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā Edvards Kušners pēc balsojuma žurnālistiem komentēja šādi: “Tā ir bīstama spēle, ko parlaments uzsācis, jo tā var tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība un politiskā neitralitāte.” Viņš neuztraucoties par savu nākotni, jo esot jau saņēmis darba piedāvājumus, taču bažas esot par Latvijas Banku, kuras rīcībā ir ievērojami finanšu līdzekļi.[6]
Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka Edvarda Kušnera personā nodarbojas ar valdības maldināšanu, noniecina Latvijas meža nozari un grauj Latvijas Bankas reputāciju[7].
Savukārt 2023. gada 14. martā Edvards Kušners savā rakstā “Enerģētikas zaļais mezgls”, ko parakstīja kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, norādīja, ka 2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”, kur šī delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftasgāzi (LNG[8]) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem, kuras cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” (HH) cenai, izsakot vāji slēptus pārmetumus tā brīža ministram šai sakarā, kā arī paužot savu (vai Latvijas Bankas) viedokli, ka “naiva paļaušanās uz “tirgus spēkiem” nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga, vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz ticamu energodrošību un t.s. energoneatkarību”.[9]
Piebilstams, ka ministrs, kurš bija šajā delegācijā un kuram šī Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja netiešā kritika tika izteikta, ir publiski norādījis[10], ka “..tas man bija nepatīkams pārsteigums. Grūti izskaidrot, kāpēc tieši tagad Latvijas Bankas pārstāvis nāk ar šādu informāciju. Jāsaka, nepatiesu informāciju, [..] Es varētu aicināt Latvijas Banku, arī Kušnera kungu pievērsties saviem pamata pienākumiem, nevis filozofēt un komentēt kaut kādus pagātnes notikumus, kuros viņš pats nav piedalījies”.
Šai sakarā būtu patiesi lieliski, ja kāds pamēģinātu no Latvijas Bankas saņemt atbildes uz šādiem neērtiem jautājumiem:
Kad Latvijas Bankā tika izveidota padomnieka darba vieta, kurā 2018. gada maijā pēc Padomes pienākuma pilnvaru beigšanās darbu uzsāka Edvards Kušners?
Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu darba vietu?
Kas apstiprināja šī amata aprakstu?
Kāda bija šī amata atlīdzība?
Vai uz šo darba vietu tika rīkots konkurss?
Kas un kāda procedūrā nosaka Saeimas iecelto Latvijas Bankas padomnieku ikdienas darba pienākumus un lomu vai funkciju sadali?
Vai tā ir ierasta prakse Latvijas Bankā, ka Saeimas no amata atceltais padomnieks tiek iecelts citā amatā “pēctecībai” darba pienākumu nodošanai nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim?
Konkrēti kādus amata pienākumus E.Kušners veica pēc Latvijas Bankas prezidenta p.i. Zojas Razmusas norādījumiem?
Kā konkrēti E.Kušners nodrošināja saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām?
Vai Latvijas Bankā nebija neviena cita darbinieka, kurš spētu pildīt “sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām”? Kāpēc šīs funkcijas pildīšanai par piemērotu tika atzīts vienīgi E.Kušners?
Kāda iemesla dēļ E.Kušnera terminētais darba līgums uz sešiem mēnešiem pēc viņa nepārapstiprināšanas Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā 2018.gadā pārtapa darba līgumā uz nenoteiktu laiku? Vai tā ir tā pati darba vieta (tas pats amata apraksts, atalgojums), ja nē, lūgums sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.
Kas konkrēti ietilpst E.Kušnera darba pienākumos kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam?
Kas pieņēma lēmumu šādu Latvijas Bankas struktūrvienību – ilgtspējas virzienu (?) – izveidot, cik darba vietas šajā struktūrvienībā ir?
Kas apstiprināja šīs struktūrvienības nolikumu (tam pielīdzināmu dokumentu) un tās vadītāja amata aprakstu?
Kāda bija Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam piedāvātā amata atlīdzība?
Vai uz Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam darba vietu tika rīkots konkurss?
Kādus vēl amatus E.Kušners ieņēma Latvijas Bankā pēc 2018. gada 1. maija? Ja tādi ir, lūdzam sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.
Vai Latvijas Banka pēc K.Klausa publiski paustās informācijas ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?
Ja Latvijas Banka ir izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādi ir Latvijas Bankas secinājumi?
Ja Latvijas Banka nav izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādēļ tas nav darīts?
Vai Latvijas Banka pēc J. Vitenberga 2023. gada 17. martā publiski paustās informācijas rakstā un raidījumā “Viedokļu vētra par Latvijas iespējām iegādāties lētāku gāzi no ASV” ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?
Vai Latvijas Bankas amatpersonas E.Kušnera apgalvojums, ka Latvijas delegācija ASV neizmantoja iespēju nopirkt sašķidrināto dabasgāzi par būtiski lētāku cenu nekā Eiropas tirgū pieejamā, ir pamatots ar konkrētiem pierādījumiem?
Vai E.Kušneram arī tagad ir specifiski, pēc Latvijas Bankas prezidenta M.Kazāka norādījumiem veicami uzdevumi? Ja ir, tad konkrēti kādi?
Vai E.Kušnera kā augsta ranga Latvijas Bankas amatpersonas paustā pirmšķietami maldinošā/nepatiesā informācija Latvijas Bankas Padomes ieskatā ir atbilstoša Latvijas Bankas reputācijai?
[1] https://www.makroekonomika.lv/economists/27181
[2] https://nra.lv/latvija/241787-kusnera-veikta-darijuma-pedas-aizved-lidz-trasta-komercbankai.htm
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/edvards-kusners-turpinas-darbu-latvijas-banka-padomnieka-amata.a280277/
[4] https://www.la.lv/kusners-turpinas-darbu-latvijas-bankas-padomnieka-amata
[5] https://www.la.lv/latvijas-banka-noslegusi-pastavigu-darba-ligumu-ar-saeimas-izsvilpto-kusneru
[6] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kusnera-pilnvaru-laiks-latvijas-banka-driz-beigsies-14198103
[7] https://pietiek.com/raksti/latvijas_banka_nodarbojas_ar_maldinasanu/
[8] piezīme: LNG ir sašķidrināta dabas gāze, nevis naftas gāze jeb LPG
[9] https://www.makroekonomika.lv/energetikas-zalais-mezgls
[10] https://zinas.tv3.lv/ekonomika/viedoklu-vetra-par-latvijas-iespejam-iegadaties-letaku-gazi-no-asv/
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
