Kails spalvains vīrietis, jūras desantnieki un citi mani ekstrēmie piedzīvojumi Latgalē
Viesturs Kairišs01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VIĻĀNI! Latvijas valstiskuma un drošības katastrofa! Kad pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām uzvarējušo partiju pārstāvji publiski pauda satraukumu par vēlēšanu rezultātiem Latgalē un solījās «uzrotījuši piedurknes» sākt strādāt pie situācijas normalizēšanas, tad ticiet, tie bija meli! Tā bija publiska retorika, un man tiešām nav ticības, ka mūsu vara spēj pasargāt mani, manu ģimeni un citus latgaliešus, tai skaitā etniskos krievus, no iekšējiem drošības apdraudējumiem.
Kaut vai divu dienu piedzīvotais - vakar braucu cauri Viļāniem, dodoties uz kapusvētkiem, un redzu centrā sapulcējušos kādu bariņu vīru Krievijas jūras desantnieku formās ar zvaigznēm pie cepurēm un karogiem, kas uz to brīdi nebija atritināti.
Kaut blakus man sēdēja māte, es riskēju piebraukt viņiem klāt un jautāju, vai viņi ir sajukuši prātā un zaudējuši realitātes sajūtu? Izvērsās man neilga polemika ar latgaliski runājošu cilvēku, aicināju viņus pamest šo vietu un doties mājās, jo tūlīt noteikti atbrauks Drošības policija un visus apcietinās. Šķīrāmies mierīgi. Liels pārsteigums bija vakar lasīt internetu un, redzēt, ka par šo notikumu nav nekādas informācijas.
Šodien galvenajā TOP veikalā, man ienākot, pie kases iepirkās pilnīgi kails spalvains vīrietis (un viņu apkalpoja!!!). Tieši aiz viņa rindā stāvēja trīs mazas meitenītes ar saviem saldējumiem. Vēl rindā bija vīrieši, kuriem laikam likās, ka tas ir normāli, katrā ziņā viņi neko nedarīja.
Kad es sāku bļaut pa visu veikalu, vīrietis ātri aizmuka, un pēc piecām minūtēm ieradās izsauktais apsargs, kurš ar mani runāja krieviski, kad sāku skaļi protestēt un pieprasīju runāt latviski, man piesējās vēl daži krievvalodīgie.
Sāku brēkt, kas te vispār notiek, kādā valstī mēs dzīvojam! Kas te vakar bija par desantnieku svētkiem, pagriezās cita kasiere un man atgādināja, ka mēs dzīvojam brīvā valstī, un ka te katrs var paust savu viedokli. Jā, BRĪVĀ VALSTĪ!
Gribu, teikt, ka es kopumā cienu Viļānu TOP pārdevējas, tās vienmēr ir laipnas un vienmēr runā latgaliešu vai latviešu valodā (un man pilnīgi nav problēmu, ka daudzas pēc etniskās piederības ir krievietes), bet kopējā situācija man liekas vairāk nekā draudīga. Man reāli bail, ka pēc šī publiskā ziņojuma mani bērni un ģimenes sievietes var tikt apdraudētas, kaut vai apmeklējot Viļānu veikalus vai arī vienas paliekot mājās laukos.
Bail par izdauzītiem logiem, bet tie jau ir sīkumi. Visvairāk man bail par Latvijas valsti. Viļāni ir īstā Latvijas vizītkarte. Kariņa kungs, kad jūs pēdējo reizi bijāt Viļānos vai Latgalē? Rinkēviča kungs, Krāslavu uz jūsu vizīti noteikti uzspodrināja spoži. Varbūt ir vērts negaidīti iegriezties ne tikai glaunās Rīgas uzkodu vietās, bet arī kādā Latgales miestā. Piemēram, Viļānu vienīgajā automazgātavā, kur šovasar apkalpojošais cilvēks lūdza, vai es nevarētu pāriet uz krievu valodu. Nācās pieklājīgi braukt prom. Jo publisko pakalpojumu sfērā šādi teksti man nav pieņemami.
Kučinska kungs, kā tur ir ar mūsu visu iekšējo drošību? Man liekas, jūs ar savu pragmatisko lēnprātību, mieru un saimniektēva harmoniju īsti neatbilstat tik dinamiskam amatam kā Latvijas iekšlietu ministrs. Varbūt pienācis laiks atzīt, ka netiekat galā ar saviem pienākumiem, un demisionēt?
Un ko darīt man šeit Viļānu pagastā? Savas un ģimenes drošības dēļ bēgt uz Rīgu? Kas mūsu brīvajā valstī mūs aizsargās?
Munu jaunu dīnu zeme,
Seņ es tevis naredzēju.
Sapynūs tik tu maņ ruodīs,
Kad es guļu vaļā acim.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
