Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

[1] Krimināllikuma 80.pantā paredzēta kriminālatbildība par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, savukārt Drošības policijas kompetencē ir uzsākt kriminālprocesus pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā “Par noziegumiem pret valsti", kas, mūsuprāt, būtu attiecināma arī uz darbībām, kad uz nenoskaidrota finansējuma bāzes personu grupa veic apzinātas, tīšas darbības ar mērķi iejaukties Latvijas Republikas 13.Saeimas vēlēšanās, ar vēlmi nenoskaidrotu personu labā pārņemt valsts pārvaldi, tai skaitā ar viltus ziņām un safabricētām priekšvēlēšanu kampaņām ietekmēt vēlētāju brīvu izvēli.

[2] Ar minēto iesniegumu tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu pret nodibinājumu “Baltijas pētnieciskās Žurnālistikas centrs Re:Baltica". vienotās reģ. Nr.40008l81867. juridiskā adrese Rīga, Ulbrokas iela 19A, LV-1021 (turpmāk tekstā Re:Baltica), kuras aizsegā uz. ne visai skaidra un izsekojama ārvalstu organizāciju finansējumu bāzes, iespējams, tiek veiktas prettiesiskas pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu vērstas darbības.

Viens no tādiem veidiem ir kontrolēt un ietekmēt 13.Sacimas vēlēšanu rezultātus, izvēršot apmaksātas viltus kampaņas pret politiskajiem spēkiem, kas cenšas pārņemt varu Latvijas lautas interesēs

Precīzāk, Re:Baltica apmaksātas reklāmas veidā plašai cilvēku auditorijai publicējusi interneta vietnēs "rebaltica.lv”, "facebook", kā arī masu medijā “tvnct.lv“ apzinātas viltus ziņas, safabricētu pētījumu ar nosaukumu “Kam pieder...?” par politisko partiju "KPV LV", vienotās reģ. Nr.40008253188 (turpmāk tekstā KPV LV) radot maldīgu priekšstatu 13.Saeimas vēlētājiem, ka faktiski Re:Baltica pētījumu rezultātā apstiprinās KPV LV tā saukto latvisko partiju KPV LV konkurentu izteiktās aizdomas par to. ka Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa un jurista Alda Gobzema pārstāvēto partiju KPV LV atbalsta bijušais ministrs, “oligarhu sarunu" dalībnieks un šobrīd tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais ekspolitiķis Ainārs Šlesers ar mērķi - ar KPV LV atbalstu panākt Saskaņas nokļūšanu valdībā, kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju.

Ar šādām nenoskaidrotu personu apmaksātām viltus ziņām, tiek veidota mērķtiecīga viltus kampaņa ar mērķi iejaukties Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanās, ar vēlmi nenoskaidrotu personu labā pārņemt valsts pārvaldi, tai skaitā ar viltus ziņām un priekšvēlēšanu kampaņām ietekmēt vēlētāju brīvu izvēli un noskaņot pret vienu politisko partiju, kuras reitingi socioloģisko aptauju rezultātos ievērojami pieaug ik dienu.

[3] Publiskajā vidē Centrālā vēlēšanu komisija norūdījusi par ziņu esamību par četru deputātu kandidātu iespējamu sadarbību ar VDK, turklāt Re: Baltica viltus ziņas faktiski nāk par labu arī politiskajai partijai Saskaņa, kuras rindās atrodas deputāts, kuram pat ir konstatēta saistība, proti, tikšanās un sarakste pat par spiegošanu aizdomās turētu un no Latvijas Republikas izraidītu Krievijas vēstniecības darbinieku, nemaz nerunājot pat par pašas organizācijas saistību ar Vladimiram Putinām lojālo Krievijas partiju „Vienotā Krievija" (Единая Россия), kas cēloniski rada saikni ar Krievijas Federālā drošības biroja (FDD) pārstāvjiem, kuru kontrole būtu arī Drošības policijas kompetence.

[4] Re:Baltica ar mērķi ietekmēt 13. Saeimas vēlēšanas un vēlētāju brīvu izvēli pētījumā “Kam pieder...?" nav atsaukusies vai analizējusi nevienu pierādījumu attiecībā uz bijušā politiķa un uzņēmēja Aināra Šlesera atbalstu politiskajai partijai KPV LV, tai skaitā mērķim ar KPV LV atbalstu panākt politiskās partijas Saskaņas nokļūšanu valdībā, kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju. KPV LV kategoriski noliedz jebkādu saistību tiešā vai pastarpinātā veidā ar bijušo politiķi un uzņēmēju Aināru Šleseru.

[5] Viltus ziņu. nepatiesas informācijas pastiprināšanas nolūkā Re:Baltica raksta sākumā izvietojusi mērķtiecīgu kopīgu foto ar bijušo politiķi, uzņēmēju Aināru Šlescru un KPV LV biedru Aldi Gobzemu, ar mērķi pastiprināt sponsorētā raksta auditorijas, potenciālo 13.Saeimas vēlētāju vizuālo iztēli, kas ir nosacījums maldīgu secinājumu izdarīšanai par nepārprotamu Aināra Šlesera saistību ar Aldi Gobzcmu un KPV LV, kas neatbilst patiesībai un nav pierādīts ar nevienu ticamu pierādījumu. Šāds vizuāls noformējums viennozīmīgi ir mēģinājums apzināti un negodīgi ietekmēt vēlētāju izvēli un cēloniski vienas Latvijai lojālas partijas reitingus.

[6] Attiecībā uz iespējamo, prettiesisko Re:Baltica finansējumu, norādām, ka pēc tam, kad vairākas personas sociālajos tīklos fiksēja un norādīja uz faktu, ka Re:Baltica sponsorētas reklāmas veidā par politisko partiju KPV LV izplata viltus ziņas, apzināti nepatiesu informāciju, no sociālajiem tīkliem tika dzēsti ieraksti par to, ka Re:Baltica pētījums sākotnēji ir apmaksāta reklāma, kas attiecīgi pierāda faktu, ka Re:Baltica nevis veic objektīvu izmeklēšanu atbilstoši žurnālistikas standartiem, bet uz nenoskaidrota, iespējams ārvalstu organizāciju finansējuma pamata, sociālajos tīklos un masu medijā publiski izplata apmaksātus viltus izdomājumus par KPV LV, iespējams trešo personu labā veic apmaksātu viltus kampaņu pret KPV LV un tās atsevišķiem līderiem ar mērķi iejaukties 13. Saeimas vēlēšanās, cenšoties samazināt KPV LV atbalstu, reitingus, kas tikai veicinātu drošības riskus Latvijas Republikas suverēnajai varai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tikai ar kriminālprocesuālām metodēm un līdzekļiem ir noskaidrojams, vai nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica“ aizsegti, pastarpināti un maskēti nedarbojas ārvalstu specdienesti ar nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļiem. kas vērsti uz Latvijas Republikas suverenitātes un neatkarības graušanu, ar mērķi atbalstīt tādus politiskos spēkus, kuros, iespējams, ir iefiltrējušies cilvēki ar Latvijas Republikai nelojālām interesēm.

[4] Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1., 6.pantiem, Krimināllikuma X nodaļu "NOziegumi pret valsti”, lūdzu:

Ierosināt kriminālprocesu pret nodibinājumu "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”, vienotās reģ. Nr.40008181867 pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm pēc Krimināllikuma X nodaļas "noziegumi pret valsti”, kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.

Ar kriminālprocesuālām metodēm un līdzekļiem noskaidrot "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica" finansējuma avotus, tai skaitā finansējuma avotu viltus pētījumam "Kam pieder ...?”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...