Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labdien, godātais Kalnmeiera kungs! Rakstu Jums šo vēstuli smagākā izmisuma brīdī, tāpēc lūdzu piedot par pārmērīgām emocijām! 2018. gada oktobrī manu vīru, pensionāru un mūsu dēla (1. grupas invalīda ratiņkrēslā) tēvu apcietināja, turot viņu aizdomās par spiegošanu. 

Viņa vārds ir Oļegs Buraks, viņš ir izbijis LR IeM darbinieks, 2006. gadā aizgājis izdienas pensijā. Pēc tam vīrs dažus gadus nostrādāja apdrošināšanas kompānijā, bet pēdējos divus gadus nodarbojās ar slimā dēla aprūpēšanu mājās. Manam vīram ir 63 gadi, viņam ir daudz dažādu slimību. Pāris mēnešus pirms apcietināšanas viņam atklājās nopietnas veselības problēmas – onkoloģija, hipertonija, aritmija, sirdsdarbības traucējumi, 2016. gadā viņš pārcieta mikroinsultu.

Ģenerālprokurora kungs, es nevēlos Jūs iežēlināt! Man vienkārši nav saprotams, ko mans nelaimīgais vīrs, pensionārs, varēja "saspiegot" Krievijas labā, ja viņam pēc definīcijas nav bijis piekļuves pie jebkādiem valsts noslēpumiem, izņemot paša analīžu datus, bet arī tie diez vai varētu ieinteresēt ārvalstu izlūkdienestus...

Viņam ir sarežģīts raksturs, par ko vairākkārt bija jācieš darbā. Oļegs Buraks, dienējot iekšlietu iestādēs, principiāli atteicās pievērt acis uz dažādu blēžu afērām. Tāpēc arī ieguva ienaidniekus. Kā es saprotu, par to ar viņu tagad arī izrēķinājušies. Kad spēka struktūrām politiskās kampaņas ietvaros kļuva vajadzīgs "Krievijas spiegs", iespējams, kāds no viņa ekskolēģiem – nelabvēļiem atcerējās Buraku...

Aizturēšanas laikā viņam savainoja roku, tā joprojām sāp. No vīra teiktā es zinu, ka viņu sita, viņš zaudēja samaņu. Mājās palika sega – vienās asinīs. Veselu nedēļu man neteica, kur atrodas mans vīrs un par ko viņš ir aizturēts. Pēc tam parādījās "spiegošana"...

    Vīrs, protams, visu kategoriski noliedz, atsakoties atzīt, ka ir vainīgs, neraugoties uz nopietnu spiedienu un draudiem ielikt cietumā arī mūsu dēlu, invalīdu, apsūdzot viņu narkomānijā.

Bijušo policistu O. Buraku ielika vienā kamerā ar trīs krimināļiem – narkotiku izplatītājiem, zagļiem un laupītājiem. Tas nelīdzēja. Tad "spiegošanai" pievienoja pornogrāfiju, pedofiliju un citus "zvērīgus" pantus. Tagad viņa lietas apjoms ir sasniedzis veselus 8 sējumus. Vīrs atrodas aiz restēm jau vairāk kā 6 mēnešus, bet visi mani lūgumi mīkstināt drošības līdzekli palika ignorēti. Tas nav 1937. gads Krievijā, tas ir 2019. gads pie mums Latvijā...

    Slims cilvēks jau gados, kuram Rīgā ir dzīvoklis, ģimene, dēls ratiņkrēslā, kas ir pilnībā atkarīgs no tēva. Uz kurieni Oļegs Buraks šādos apstākļos varētu bēgt? Kāpēc nevar izlaist viņu pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu? Kaimiņi varētu apstiprināt, ka Buraks ir adekvāts, mierīgs pensionārs, kas nevienam nekad nav nodarījis pāri!

Viņš ir pasaulē labākais tēvs! Tikai tēvs spēja iznest uz muguras mūsu pusparalizēto 34 gadus veco dēlu Romānu no otrā stāva, lai aizvestu viņu ratiņkrēslā uz parku vai pie ārsta. Pēc vīra apcietināšanas es mēģināju darīt to pati – diemžēl mugura neizturēja, jo es arī esmu 3. grupas invalīde. Tagad aiz sāpēm bezmaz vai gaudoju... Bet es vēl strādāju, jo dēls ir jāuztur.

Bet tagad notika vispār pilnīga humanitārā katastrofa. Romānam jāārstē trīs zobi uzreiz, bet kā lai aizved viņu uz klīniku? Ratiņkrēsls ir salauzts, bet to remontēt prata tikai mans vīrs. Skatoties uz kārtējo bojājumu, mēs ar dēlu varam tikai apskaut viens otru un kopā raudāt – diemžēl nav neviena, kas palīdzētu...

Romāns jau gandrīz divus mēnešus neatstāj savu istabu, viņam ir smags fiziskais un morālais stāvoklis. Tēvs bija viņa galvenais balsts un cerība, viņš prata dēlu atbalstīt un mierināt, krāja naudu, lai aizvestu dēlu uz ārzemēm, uz klīniku, kur uzņemtos operēt dēlu, izmantojot viņa cilmes šūnas. Mūsu dēlam ir kakla skriemeļu lūzums. Kopš 2005. gada.

Zināt, kā tas notiek puišiem? Pēc skolas beigšanas aizbrauca ar draugiem uz Plakanciemu, lai nopeldētos karjerā. Romka ieskrējās un pirmais ielēca ūdenī ar galvu uz priekšu. Bet tur izrādījās sēklis. Un cauri – visa dzīve pagalam... Viņu tur arī paralizēja. Operācijas, rehabilitācijas, fizioterapijas, atkal operācijas. Vēstulē nevar visu izstāstīt.

Kad tas notika, es pirmo reizi 40 gados ieraudzīju asaras vīra acīs – viņš vispār ir ļoti vīrišķīgs cilvēks. Solīja dēlam, ka izdarīs visu, lai Romāns atkal varētu nostāties kājās. Sākumā viņš nespēja pat karoti aiznest līdz mutei, bet ar laiku tomēr izdevās daļēji atgūt roku kustīgumu. Ja Jūs būtu zinājis, ko tas mums izmaksāja! Visu, ko izdevās nopelnīt, mēs ar vīru novirzījām dēla ārstēšanai, masāžām un fizioterapijai. Izdevās pat kaut ko uzkrāt.

Tad ar bankām Latvijā sākās kaut kāda ņemšanās, vīrs nobijās un izņēma skaidru naudu no konta, lai turētu to mājās. Šo naudu policija mums arī atņēma, veicot kratīšanu. Spiegošanas "pierādījumus" paņēma, neko neatstājot, baidos, ka neatgriezeniski… Turklāt daļa no policijas izņemtās naudas pat nebija ierakstīta protokolā! Un tie bija mūsu uzkrājumi dēla operācijai.

Kā es dzīvoju šos sešus mēnešus bez vīra, sava palīga? Ja nopietni, mums uz viņa turējās viss. Tagad viss vienā mirklī ir sabrucis.

Es ceļos katru rītu piecos – jāsakopj dzīvoklis, jāpagatavo brokastis un pusdienas dēlam, viņš jānomazgā, jāsaģērbj, jāiesēdina ratiņkrēslā (kas ir īsta mocība ar slimu muguru!). Pēc tam skrienu uz autobusu – un uz darbu. Bet, protams, sirds sāp – kā iet dēlam? Vai ir paēdis, ticis galā ar visu? Ja nu pēkšņi kaut kas nokrita, pastiepās, lai paceltu, un pats nokrita, sasita galvu un tagad guļ, zaudējot asinis? No rīta viņš bija ļoti nomākts – vai nebūs ko sev nodarījis?.. Ainas prātā rodas viena par otru briesmīgāka. Līdz šim tēvs bija viņam blakus, bet tagad nav, kas ienāktu un aprūpētu...

Sirds sāp arī par vīru. Viņa veselības stāvoklis pasliktinās ik dienu. Viņš nav spiegs, nav arī nodevējs. Nekādos apstākļos viņš neaprunās sevi vai citus. Vienkārši atdos Dievam dvēseli cietumā vai pratināšanā. Mūsu dēls to neizturēs, šādi nonāvēs arī viņu. Tad arī es viņiem abiem piebiedrošos... Pēc tam droši vien par mums arī rakstīs – politisko represiju un "spiegu mānijas" upuri, kā pašlaik dēvē Staļina terora gados bojā gājušos.

Godātais Kalnmeiera kungs! Jums vienmēr ir bijusi godīga un kārtīga cilvēka, pieredzējuša, zinoša jurista reputācija. Domāju, Jums pietiktu ar dažām minūtēm, lai ieskatītos Oļega Buraka lietā un saprastu, ka tur absolūti viss ir ar baltiem diegiem šūts! Lūdzu Jūs – ieskatieties viņa lietā! Izdariet to, lūdzu, kaut vai mūsu nelaimīgā dēla invalīda labad! Vadoties pēc humānisma apsvērumiem, lūdzu arī Jūs atrisināt jautājumu par drošības līdzekļa mīkstināšanu manam vīram, aizstājot turēšanu apcietinājumā ar citu drošības līdzekli, kas nebūtu saistīts ar brīvības atņemšanu.

Ceru uz Jūsu atsaucību un izpratni!

Par „Krievijas spiega” lietu iepriekš Pietiek rakstīja ŠEIT.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...