Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai nesen parādījusies interneta vietne www.prokuratura.info, kurā publicētie dati liek domāt par apjomīgas valsts nozagšanas shēmas realizēšanu ar prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju atbalstu „arestētās mantas apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rudolfa Meroni interesēs, jau izraisījusi Ģenerālprokuratūras nepatiku – tik intensīvu, ka pašreizējais LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pat publiski paziņojis: ar vietnes saturu viņš gan neesot iepazinies, taču vietni slēgt traucējot tas, ka tā esot reģistrēta ārzemēs. Pietiek šodien pārpublicē Latvijas Avīzes publikācijas daļu, kurā ir spilgti aprakstīta tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju reakcija uz vietnē publicēto informāciju:

„Par to, ka tuvojas ģenerālprokurora vēlēšanas, liecina pēdējā laikā aktīvi izvērstā "aizdomu ēnas" kampaņa pret Juri Jurisu, kurš ir galvenais valsts apsūdzības uzturētājs smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā.

Par "dunča dūrieniem" viņa mugurā parūpējies portāls "pietiek.com", kur aprakstīta pirms četrarpus gadiem notikusī milzu apmēra mahinācija ar akciju sabiedrības "Ventspils nafta" akcijām, kuras piederēja "Latvijas Naftas tranzītam". Tā Latvijas valstij esot izmaksājusi vismaz 120 miljonus eiro, jo akcijas esot pārdotas par nesamērīgi zemu cenu.

Mahināciju esot piesedzis ne tikai prokurors Juris Juriss, bet ari Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, kuri kopā ar Lemberga arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni nozogot valsti. Arī pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalījies darījuma sagatavošanā - ar viņu esot veiktas pārrunas, lai iegūtu atļauju šai mahinācijai, apejot tiesu.

"Pietiek.com" norādīta saite uz interneta vietni "www.prokuratura.info", kur jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet kurā tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora [Jura] Jurisa sarakste. Atverot šo interneta vietni, pirmais, kas iznirst acu priekšā, ir "Latvijas Republikas prokuratūra" ar valsts ģerboni līdzās. Tādējādi tiek radīta viltus sajūta par to, ka informācija ir oficiāla.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers pastāstīja, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi ari informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "CERT.LV". Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša.

Savukārt Juris Juriss pastāstīja, ka "www.prokuratura.info" materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. Prokurors pagaidām neminēja šo iestāžu nosaukumus, jo neesot saņēmis atļauju to darīt.

"Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules. Turklāt tās vistiešākajā veidā ir saistītas ar manu pienākumu pildīšanu, lūdzot liecinošai personai attiecīgu pierādījumu iesniegšanu tad, kad viņa ieradīsies Latvijā. Mums kaut kādā veidā tam cilvēkam ir jādara zināms, par ko mēs viņu pratināsim, lai šis process būtu efektīvs," saka Juriss.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka šī kampaņa esot speciāli plānota, jo par "pietiek.com" aprakstīto ir notikušas pārbaudes. Prokuratūra konstatējusi, ka "Latvijas Naftas tranzīta" akcijas nekad neesot bijušas arestētas. Turklāt mazākuma akcionāri Lemberga tiesas prāvā šo jautājumu vairākas reizes esot aktualizējusi un tiesa to skatījusi. "Nekas tāds, kas aprakstīts pieminētajā portālā, netika konstatēts," sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka par publicētajiem e-pastiem gan viņš neko nevarot pateikt, jo neesot izvērtēts to autentiskums.

"Ir viena nianse, ko šie portāli nav akceptējuši, - no 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt," skaidroja prokurors Juriss. Savukārt SAB pārstāve sacīja, ka baumas un izdomājumus birojs nekomentēšot.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...